Mani vairāk uztrauc pamestie dzīvnieki, degošie Latvijas purvi un nelabā iespēja palikt ziemas laika joslā. Tas viss mani uztrauc vairāk par zirnekļu cīņām Saeimas vēlēšanu burkā.
Vai suņbūdas zirneklis nograuzīs konservatīvo zirnekli, vai attīstītais nomaitās progresīvi neattīstīto - tam nav nekādas nozīmes. Nevienam no šiem zirnekļiem - lai cik advancētas un smalkas būtu viņu izlolotās tīklveida programmas - nav pat kāda pusplukuša dzīpara, kas vestu mūs uz saulaino tāli, kuru simboliski nodēvēt par Tēvzemes nākotni. Ir tikai kodieni, spiedzieni un indes šļākšana. Laiku pa laikam - kāda jauna, mirdzoša un intelektuāla zirnekļa ierašanās vēlmju slienām notašķītajā burkā, kas tās saturu neuzlabo, vien uz brīdi iekrāso spilgtāk pašas vēlmes.
Nebūtu slikti pie reizes savākt un koncentrēt arī drošības dienestus, sabus un knabus
Neatceros tik atbaidošu, primitīvu un zemisku Saeimas vēlēšanu kampaņu. Un tajā pašā laikā esmu pārliecināta, ka zemiskums un netīrība nemazināsies, šīs burvīgās parādības tikai audzēs kārtas līdz pat 6. oktobrim. Kampaņa ir tik pretīga, ka pat Saskaņas «latviski eiropeiskā» soļošana uz Saeimu šķiet kā šķīstības paraugs. Pat Carnikavas deputāta, saskaņieša Jāņa Lejas kaušanās spēles laukumā izskatās kā nevainīga bērnu lāpstiņas vicināšana smilšu kastē. Pat baptistu bīskapa Pētera Sproģa zemiskā izmantošana Saskaņas interesēs izsauc tikai skumju nožēlu, sak, nesanāca mums izžmiegt maksimumu, nu, lai mūsu «prezidenta amata kandidāts» staigā Dieva mierā.
Šī kampaņa, pirmkārt, spiež uz atriebības kāri. Daudzi balsos, lai atriebtos pie varas esošajiem. Ne par programmām, ne par personālijām, ne par gaišajiem nākotnes sapņiem. Daudzi, kuri ir aizbraukuši un nemaz nedomā atgriezties Latvijā, balsos ne jau par to, lai dzimtenē kļūtu labāk, bet par to, lai te kļūtu sliktāk: tā būs aizvainojuma ielikšana vēlēšanu biļetenā, tas būs ieņirdziens to sejā, kuri nevīžoja palikt spilvenu apakšā katram, kurš paslīdējis uz ātro kredītu banāna mizas. Tā būs atriebība visiem, kuri palikuši «tajā pretīgajā Latvijā». Un «revolucionāro» partiju vadoņi izmanto šo atriebšanās dziņu, vairojot savu atbalstītāju skaitu, labi apzinoties, ka «revolucionāru» nākšana pie varas tikai padziļinās sociālo un ekonomisko depresiju, jo nevienam «vecās pasaules» likvidatoram nav ne mazākās nojausmas, ko likt tās vietā.
Otrkārt, šī kampaņa izgaismo liekulību. Politmārketinga uzstādījumos pati galvenā saukļu buķete ir jau kaut kur saošņāta: «Fabrikas - strādniekiem, cietumus - oligarhiem, aitas un govis - zemniekiem, lētās zāles - pensionāriem!» Revolucionāro partiju kopai var dot vienotu nosaukumu - Loga un āmura alianse. Izdauzīsi logu bijušās valdības bijušajam ministram, dabūsi indulgenci. Bet kā netīra āža kāja no svētās sutanas stērbelēm ārā lien patiesie nolūki, sak, valstij jāsāk ar sevi - nevis indivīdam ar sevi, bet valstij! Jo tā ir neizdevusies valsts, tā ir samazgu bedre, kurā katram ļauts (un pat vajag!) iespļaut.
Tostarp arī samazgu bedrei vajadzīgs priekšnieks, tālab - koncentrēsim varu! Vēlams - vienās rokās. Gan politisko, gan ekonomisko. Nebūtu slikti pie reizes savākt un koncentrēt arī drošības dienestus, sabus un knabus. Un tad izkārtnei ir vajadzīgs naivs un labestīgs puisis, kurš sejugrāmatas ekrānā var atļauties pateikt: «Es nemelošu, es esmu godīgs džeks.» Nu, protams, ka tu nemelosi. Tu no sirds ticēsi, ka tevis pārstāvētā partija ir pati godīgākā un patiesākā, tā neparazitē «uz veciem vēsturiskiem notikumiem», neizbīda «kremļa pseidoproblēmas» un «nebiedē ar Saskaņu». Absolūta taisnība: kā var biedēt ar politiskās smilšu kastes draugiem un sabiedrotajiem?! Pēc vēlēšanām taču jāiet kopā, jābūt vienotiem kā zāģa zobiem!
Mani joprojām vairāk uztrauc pamestie dzīvnieki, degošie Latvijas purvi un nelabā iespēja palikt ziemas laika joslā. Ja vēlētāji nobalsos par spīti kaut kam ar saukli «lai tie valdošie mērgļi iesālās!», acīmredzot mēs būsim pelnījuši nihilistisko haosu, ko vadīs nekad pie varas vēl nepiesūkusies Saskaņa kopā ar vienu otru noderīgo vaukšķi. Šī «koalīcija» manā vietā nedomās par tādiem niekiem kā purvi, dzīvnieki un laikjoslas. Šai «koalīcijai» daudz svarīgāk būs nevis salauzt «veco pasauli», bet gan atgriezties vēl senākā pasaulē. Kremlis un tā vietējie, intelektuālie aģenti būs par to parūpējušies.
