Gaismas pils kalnā gavilēs

© F64

Piektdien piezvanīja Jānis Peters. Viņa teiktais bija skumju un satraukuma pilns: nu viņš nevarēšot iet uz dziesmu svētkiem. Bet iemesls tik radikālai izlemšanai bija, raugi, šāds.

Raimonda Paula intervijā, kas publicēta piektdien, ir lasāms teksts: «Es esmu mēģinājis Peteru pierunāt, lai viņš uzraksta grāmatu par to periodu, kad viņš bija vēstnieks Maskavā. Viņš tikai retu reizi kaut ko izmet... Un tad mēs redzam, ka pie mums te daudz kas ir bijis samuldēts tā, ka patiesībā viss ir otrādi. Vēl arī mājieni žurnālā Ir par to, ka viņš un Džemma Skulme ir bijuši saistīti ar VDK. Nu kam tas šodien ir vajadzīgs? Varbūt šos cilvēkus vajadzētu tomēr arī cienīt? Peteram, redz, bijuši sakari ar čeku... Nu, protams, ka bija! Viņš taču bija kompartijas centrālkomitejas loceklis. Tāpat arī Gorbunovs, starp citu, bija kompartijas centrālkomitejā. Vēl daudz ko varētu atrast... Bet ko mēs ar to atrašanu un atklāšanu panāksim? Neko! Es to izzinātgribētāju vietā jau sen būtu ierosinājis aizmirst to visu.»

Jānis Peters un daudzi citi, kuri labi pazīst Raimondu Paulu, zina, ka Maestro sarkasms, ironija un humors ir bieži «viesi» viņa intervijās.

Arī šajā. Sevišķi izceļas teikumi: «Peteram, redz, bijuši sakari ar čeku... Nu, protams, ka bija!» Tas ir Raimonda Paula sarkasms attiecībā uz kāda nepamatotajām aizdomām par Petera «sakariem ar čeku». Un tālākais Raimonda Paula teksts šo sarkasmu arī apstiprina.

Kādā intervija 2014. gadā Jānis Peters teica: «Raimonds Pauls padomjlaikā Folkloras krātuvē dabūja čigānu melodijas un lūdza mani uzrakstīt vārdus. Liepājas estrādē Pūt, vējiņi! spēlēdams trīs nu jau ļoti zināmās čigānu dziesmas, Raimonds ar viņam piemītošo sarkasmu piebildis: «Dzejnieks ir Jānis Peters, viņš pats ir čigāns.» Daudzi tam noticēja, jo tas, ko teica Raimonds Pauls, latviešu tautai likās aksioma.» Vēl tagad atrodas kāds, kurš pārjautā: Peter, jūs esat čigāns? Nav Peters ne čigāns, ne... Vienkārši jāmācās atšķirt draudzīgs, ironisks pārspīlējums no dzelžaina fakta.

Tā ka, mīļais Jāni Peter, jums jāiet uz dziesmu svētkiem. Jo tur skanēs Manai dzimtenei. Jo šajā dziesmā būsiet jūs un Raimonds Pauls, jo tajā dziedās bāleliņš, pret likteni stāvēdams, un tajā dziesmā gaismas pils kalnā gavilēs.



Viedokļi

Tieši pirms trim gadiem, 2022. gada 24. februārī, Krievija uzsāka visaptverošu karu Ukrainā. Kara militāro, politisko, humāno vērtējumu sniegs politiķi un militāristi. Jau šobrīd dažādi pasaules līderi dažādi un pat pretrunīgi traktē kara iemeslus. ASV prezidents Donalds Tramps mūs pēdējā mēneša laikā pārsteidz ar savu izpratni par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Kaut dažādu informācijas avotu sniegtie skaitļi ir atšķirīgi, jādomā, ka karā un netiešā kara ietekmē bojā gājis vismaz miljons cilvēku, protams, galvenokārt militārpersonas. Pēc dažādiem datiem 11–20 miljoni cilvēku ir pārvietoti vai pārvietojušies, ļoti daudzi Ukrainas iedzīvotāji ir emigrējuši. Kara netiešā ietekme uz veselību ir izraisījusi lielāku civiliedzīvotāju saslimstību un mirstību, galvenokārt nepietiekama uztura, infekcijas slimību, neinfekcijas slimību saasināšanās, mātes un zīdaiņu slimību, kā arī garīgo un uzvedības traucējumu dēļ. Krievijas militārie spēki ir nodarījuši plašus postījumus civilajai infrastruktūrai veselības aprūpē, lauksaimniecībā un pārtikas apgādē, ūdensapgādē un kanalizācijā, enerģētikā, transportā un komunikācijās. Karš ir izpostījis Ukrainas ekonomiku un mazinājis pārtikas un energoapgādes drošību daudzās pasaules valstīs.

Svarīgākais