Iztaisnot muguru nav grūti

 
©F64

Tas nebija aprīļa joks, tā bija īsta Lieldienu vēsts: 1. aprīlī Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludināja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Bažas par to, ka Raimonda grūtā izvēle var rezultēties pilnīgā nacionālā fiasko, izrādījās nepamatotas. Prezidents saņēmās, un... Un grozījumi likumos tika izsludināti. Pēc Vējoņa domām, mācības vidusskolā latviešu valodā nodrošinās visiem jauniešiem vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību un veidot savu dzīvi Latvijā. «Tas veidos saliedētāku sabiedrību un stiprāku valsti,» bija pārliecināts Valsts prezidents.

Protams, politikas eksperti, kuriem sēdbeņķis lielākoties ir mājās pie datora, pēc šī soļa gānījās kā traki. To darīja ne tikai «Vislatvijas» krievvalodīgo (nez kas tā par tautību?) vecāku sapulces ždanokveidīgie organizatori un jau sirmumā pāraugušie «skolēni», bet arī daudzi latvieši, kuru vadmotīvs ir «to vajadzēja darīt jau pirms 27 gadiem, ko tad tagad vairs». Pārāk sakāvniecisks noskaņojums...

Protams, visu šo procesu (līdz ar apkaunojošā «uzvaras pieminekļa» nojaukšanu Pārdaugavā) vajadzēja sākt jau 1991. gadā. Bet tas netika izdarīts. Tagad atmest ar roku? Sak, ierindas politiķu vājums, degradācija un bailīgums lai triumfē? Nu, nē. Mirkli apstāsimies savā permanentajā nepatikā pret valsts augstāko varu un atzīsim, ka vismaz šo soli Raimonds Vējonis veicis pareizi. Ja prezidents neizsludinātu likumus, mēs klaigātu gluži citā tonalitātē un decibelos, aizrunājoties līdz pat impīčmentam, kā to tagad dara kaut kāds pašieceltais «mazākumtautību skolu aizstāvis» Degi Karajevs, piedevām nosaucot Vējoni arī par zvēresta pārkāpēju.

Ar to jau nebeidzas. Izrādās, ir arī tāda organizācija «Latvijas krievu kopiena» ar savu «prezidentu» Vladimiru Sokolovu, kurš ir pamatīgi «apkalts» Latvijas vēstures jautājumos. «1991. gadā tauta iestājās par demokrātisku Latviju, taču saņēma nacionālistisku. Un tagad nacionālisms visbeidzot uzvarējis demokrātiju, iznīcinot krievu skolas. Atzīmēšu, ka pat nacistu okupācijas laikā Latvijā krievu skolas šeit turpināja strādāt. Taču tagad mēs esam Eiropas Savienībā, kuras ierēdņi pārspējuši pat hitleriešus, ļaujot kaudzītei politiķu, kuri norūpējušies par savu nacionālo ideju, iznīcināt šeit krievu skolu kā patstāvīgu sistēmu,» viņš pilnā nopietnībā klāsta. Vai šis «prezidents» ir painteresējies, kādas nepakļaušanās akcijas veic krievvalodīgie emigranti, piemēram, Vācijā, protestējot pret vācu mācībvalodu skolās? Ak neveic? Bet varbūt šie emigranti apsaukā vāciešus par hitleriešiem un nacistiem? Ak neapsaukā? Kaut kā taču tur jādzīvo un jāstrādā, jo tur, redz, ir kārtīgs vācu ordnungs, nevis vārga pļekarēšanās kā pie mums, kur katrs Latvijas ienaidnieks, slēpdamies aiz «krievu skolu aizstāvja» maskas, drīkst organizēt regulāras manifestācijas, «vecāku sapulces» un līdzīgus plānā politiskā galdiņa urbēju saietus, kas vērsti pret Latvijas valsti. Eirodeputāts Mitrofanovs apsola, ka «mūs virzīs uz priekšu naids un vēl lielāka apņēmība», jo Vējonis esot «pakļāvies politisko huligānu - radikālo nacionālistu diktātam». Njā, ir diezgan smieklīgi par radikāliem nacionālistiem nodēvēt Vienotības un ZZS deputātus, kuri kopā ar Nacionālo apvienību balsoja par minētajiem likumu grozījumiem...

Ar pensionāru manifestācijām nepietiek: pulciņš «krievu skolu aizstāvju» - Krivcova, Cilevičs, Pimenovs (visi no Saskaņas) - sākuši gatavot iesniegumu Satversmes tiesai pret izglītības likumu grozījumiem. Viņus atbalsta Krievijas Valsts dome, kas aizvakar pieņēmusi paziņojumu, kurā nosoda minētos grozījumus, nodēvējot tos par «mežonīgo nacistisko līniju» un aicinot pret Latviju vērst īpašus ekonomiskos pasākumus. No mūsu Ārlietu ministrijas pagaidām klusums kā no pamesta lauku ķemertiņa: acīmredzot tās priekšstāvji neuzskata to par jaukšanos svešas valsts lietās...

Ko novēlēt mums visiem šajā augošajā pretstāvē? Nacionāli domājošajiem deputātiem aktīvāk iestāties par likumu grozījumu realizāciju dzīvē. Nepadoties, jo mēs zinām, ka jābeidz kultivēt segregētā izglītība. Beigu beigās - iztaisnot muguru. Un tas nemaz nav tik grūti. Vajag tikai atcerēties, ka mēs dzīvojam Latvijā, paši savā dzimtenē.

 

Abonē