Aiz šiem vārtiem vaid nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji... Kāds asprātis sociālajos tīklos šādi nokomentēja varenās «Ļeņina apakšbikses», kas maina musturu atkarībā no laikapstākļiem – te sarkanmelnas, te mīlīgi adītas, te uguns liesmu pārņemtas... Viens vērotājs Brīvības ielas dekorā, kas ir Rīgas domes dāvana Latvijas simtgadē un ir oficiāli nodēvēts par Goda vārtiem, ierauga kirilicas burtu, cits savukārt rosina tur ierīkot tualeti britu tūristiem. Cik cilvēku, tik skulpturālās grupas izmantojuma variantu, un krāsainais objekts kādreizējā bronzas ļeņinekļa vietā ir izpelnījies pamatīgus uzmanības uzplūdus.
Vienīgi nevar saprast, kur var nokļūt, izejot cauri šim ārkārtīgi gaumīgajam veidojumam. Un uz kuru pusi jāiet? Iespējams, ka daudziem - pa taisno uz Pleskavu, bet tad šim veidojumam ir pilnīgi skaidrs politiskais konteksts kā norāde, kādai jābūt labākajai dāvanai Latvijas simtgadē. Taču pieminekļa saturiskā vēstījuma autors dzejnieks Andris Akmentiņš mūs atvēsina: «Goda vārtus sentēvu tradīcijās izmanto kā zīmi dažādiem pārbaudījumu lokiem, kuriem izejam cauri dzīves laikā. Vārtos mēs simboliski apliecinām jaunu sasniegto brieduma pakāpi. Šāds pārbaudījums ir arī mūsu valsts simtgade.» Tātad virziens nav vis Pleskava, uz kuru būtu jāslāj mūsu valsts ienaidniekiem un citiem vazaņķiem, bet gan norāde mums pašiem, liekot uzsvaru uz «pārbaudījumu lokiem».
Tagad skaidrs, ka raksta sākumā pieminētie nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji būs īstais kontingents, kas varēs staigāt cauri šiem «lokiem», kas rīdziniekiem ir izmaksājuši nieka 299 700 eiro (kopā ar PVN). Tas zināms no līguma, kas noslēgts ar Baltkrievijas iedzīvotājam Pāvelam Ahroņinam piederošo SIA Palami, kura atrodama arī jaunākajā nodokļu parādnieku sarakstā ar 4008 eiro parādiem (no portāla pietiek.com). Šis skaitlis, protams, ir sīkums, salīdzinot ar dižo nodokļu parādnieku summām, un nav smuki piekasīties Ahroņina kunga nesamaksātajām kapeikām, jo mākslinieciskais ieguvums ir daudz lielāks. Uz vienas kājas pirkstiem skaitāmi skauģi gan pukst, ka labāk būtu tur uzstutēt profesionālā skandālista Aigara Bikšes savulaik slaveno darbu Ideālists, kas trakoti izskatījies pēc piepūšama un zila Ļeņina. Vēsturiskā atmiņa ir svēta lieta, bet liepu alejas gals tikpat labi aizpildītos arī ar «runājošajiem akmeņiem», kurus 2005. gadā ar pusmiljonu latu finansēja Kultūras ministrija un kuri pēcāk, nevienam nevajadzīgi, ilgi kluknēja kādā noliktavā. Nu tie ir ieguluši Likteņdārza svētajās smiltīs, tādējādi mēģinot atdzīvināt šī sintētiskā dārza ideju.
Ieteikumu, kā uz valsts simtgadi gaumīgāk izgreznot Rīgu un Latviju, varētu būt daudz, jo tautas radošais potenciāls ir tikpat neizsmeļams kā Rīgas pašvaldības, Kultūras ministrijas un vispārībā visas valsts budžets. Skaidrs, ka nodokļu maksātāju nauda ieeļļos vēl neskaitāmus gaumīgus un pārsteidzošus mūsdienīgās mākslas objektus, piemēram, patriotiskas instalācijas un tēvzemes mīlestību apliecinošas performances. Tas nekas, ka tos izpratīs vien neliela saujiņa moderno mākslinieku un viņu sponsoru, klātesot smaidīgai kultūras ministrei. Un tikai galēji pāķi nekulturāli iezviegs par instalācijām un performancēm, apgalvojot, ka instalācija ir tad, kad pie durvīm kāds noliek kluci, savukārt performance iestājas tad, kad pie šīm durvīm kluča licējs vēl arī piezvana...
...Tostarp no nedziedināmām slimībām mirst cilvēki, jo viņiem nav naudas šo slimību ārstēšanai, bet valstiskie ierēdņi viņiem teatrāli parāda atbilstošu žestu, kur galvenajā lomā ir vidējais pirksts. Saprotu, saprotu, nauda «mākslai» un nauda veselības aprūpei nāk no dažādiem maciņiem, un to nav iespējams pārlikt no viena otrā. Bet vai tik tā naudiņa nenāk no viena saimnieka - nodokļu maksātāja, kuram nav nekādu iespēju iebilst pret naudas ceļiem, kurus tai nosaka ierēdņi? Iebildumu vietā cilvēki ziedo, ziedo un ziedo... Labdarības koncerti, organizācija ziedot.lv, Radio5 ikgadējā ziedošanas akcija, spontāni radušās ziedošanas akcijas - cik daudziem sirgstošajiem un ar kādām summām ir palīdzēts? Valdīklām nav kauna šajā situācijā? Vai tiem beidzot neienāks prātā, ka pat viens - viens! - izglābtais cilvēks būs ieguvums Latvijas simtgadē, neaptverami vērtīgāks par Ļeņina apakšbikšu vēdināšanu, lai kur un kam par godu tā arī notiktu.
