Jāsmejas pat ēzelim
Nav priecīgāka brīža par to, kad tu apjēdz: valstī viss ir kārtībā! Pa ielām, pusmetru virs zemes pacēlušies, slīd pārlaimīgi cilvēki, pie veikalu kasēm dzird sirsnīgus smieklu treļļus, kas liecina: preces ir tik lētas, ka jāsmejas pat ēzelim. Uz poliklīnikām neviens neiet, taču ne jau tāpēc, ka visi slimnieki būtu zaudējuši cerību atslēgt iestrēgušās e-veselības durvis, bet gan tāpēc, ka neviens neslimo!
Vai tad laimīgi cilvēki var slimot? Nevar. Un vai tad mūs, laimes piemeklētos, var aizskart kaut kādi piecpadsmit ļimoni iekš eiro, kurus tās nē-veselības ieviesēji sabāzuši nesaprotamos caurumos? Skaidrs, ka nevar! Nauda nav galvenais, jo galvenais ir dzīvot bezgalīgas laimes okeānā, ko pa rūpju asariņai sapildījuši mūsu aizstāvji, mūsu balsts un vairogs - partija un valdība. Ak, mandieniņ, saputrojos: mūsu valdība un daudzās partijas.
Tā kā viss mūsu valstī ir nokārtots un tautas labklājība ir uzcelta, jāķeras klāt problēmām, kas no jauna radušās. Raugi, ministru prezidents Māris Kučinskis izdevis rezolūciju, kurā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdots divu nedēļu laikā izskaidrot situāciju un nākt klajā ar priekšlikumiem saistībā ar māju - kuģi Pāvilostas novadā jūras krastā. Valdība un parlaments ir «izbrīnījušies», jo šāda prakse taču ir «nepieļaujama». Tiešām, mūsu valstī, kur visi savas vasarnīcas un citas valstiski svarīgas celtnes būvē tikai un vienīgi saskaņā ar sirdsapziņu un būvnoteikumiem, māja, kas ir kuģis, ir savāds anahronisms. Citas izejas nav: jāpieņem likums par mājām - kuģiem, jāizveido parlamentārās izmeklēšanas komisija, jo iepriekšējā savu vētraino darbību jau ir beigusi. Ja nebūtu - varētu tai piemest arī šo jautājumu.
Bet iztiksim arī ar ministru prezidenta rezolūciju: tā kā valstī viss ir kārtībā un premjeram faktiski vairs nav ko darīt, jāatrod laika aizpildīšanas variants, jo divas nedēļas viņam jāgaida skaidrojums no ministra Gerharda. Kamēr gaidīs, iesakām spēlēt riču-raču. Šahu lai spēlē finanšu ministre, viņai tāpat darba nav, jo visi ir laimīgi: ieviesta jaunā nodokļu sistēma - kā dāvana Latvijai tās simtgadē, un vai tad dāvanām kāds zobos skatās, ja jau pat zirgam neskatās?
Bet veselības reforma un nē-veselība vispār ir kā laimes debesmanna četrprocentīgā piena peldē. Rindu veselības aprūpes bardakā vairs nav, jo bardaks ir beidzies, savukārt e-receptes pašas aizskrien uz aptiekām, e-darba nespējas lapas rāmi nogulst uz darba devēju rakstāmgaldiem. Vienvārdsakot ir iestājusies e-laime veselības aprūpē. Ministrs šajā jomā vairs nav vajadzīgs, ministre ne tik - atliek audzināt bērnus. Un tikai - dieva dēļ! - nevajag skatīties atpakaļ un stulbi pētīt kaut kādu atsprāklenisku pagātni saistībā ar pazudušajiem miljoniem, kas esot ieguldīti e-veselības radīšanā. Nu nevaram mēs atgriezties tajā nolāpītajā vakardienā, nu nevaram to izmainīt! Turpmāk arī citas naudas zudības ierakstīsim skurstenī, sak, ļaudis, nesatraucieties, vakar nozagtā un izēstā kompota burciņa vairs nav reanimējama. Un tad sodu sistēma, tiesas un cietumi izzudīs kā pagātnes rēgi, jo vairs nebūs neviena, ko sodīt.
Īstai laimes zemei piedien arī tas, ka ļautiņi beidzot sapratuši: nekustamā īpašuma nodoklis par vienīgo mājokli ir jāmaksā gan šaisaulē, gan viņsaulē, gan no rīta, gan vakarā. Tas nu ir nokārtots, un vairs nekādu petīciju, nekādas parakstu vākšanas iekš manasbalss, nekā tāda vairs. Ir taču skaidrs, ka no tādas nodokļa atcelšanas vinnētu tikai bagātie! Nu, tie bankas izzadzēji, kas dzīvo jūras krastā un taisās izbūvēt betona celiņu tieši uz trešo sēkli. Tie točna vinnētu! Jo tas taču ir viņu vienīgais mājoklis! Toties galīgi zaudētu pārējie - tie, kuri dzīvo neskaitāmās dārza mājiņās un šķūnīšos. Viņi tiešām nespētu samaksāt nodokli - ej nu tu saproti, kurš ir tas pats, pats vienīgākais mājoklis?
Un ar obligāto iepirkuma komponenti (OIK) mūsu valdība un citas partijas arī tika galā: tagad uz katras mājas ir saules baterijas, un elektroenerģija obligāti tiek pārdota ne tikai tai pašai valdībai, bet arī Somālijas pirātiem. Visi ir gandarīti, laimes pārpilni, nekādu pārmetumu par tautas aplaupīšanu, kā tas bija agrāk.
Un zināt, kāpēc visi ir tik laimīgi? Tāpēc, ka valstī viss ir kārtībā. To taču neviens nenoliegs, vai ne?