Interfrontes dīvas cerības

© F64

Ar dzelzsbetona komunistisko pārliecību apveltītā Latvijas eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka (visi šie vārdi, taisnību sakot, ir savstarpēji nesavienojami) ieplānojusi nolikt Eiropas Parlamenta (EP) deputātes mandātu, jo – uzmanību, smirdbumbas sprādziena draudi! – grasās iesaistīties Latvijas krievu savienības (LKS) Saeimas vēlēšanu kampaņā.

Viņa jau vērsusies EP ar iesniegumu par mandāta nolikšanu, un drīz mums būs laime pastāvīgi redzēt viņas jauko vaigu še, Latvijā.

Tas, vai viņa pati būs LKS vēlēšanu saraksta drezīna, būs atkarīgs no Satversmes tiesas sprieduma: interfrontes plintniece ir darbojusies kompartijā pēc 1991. gada 13. janvāra, un šis pagodinošais fakts likumīgi liedz viņai startēt Saeimas vēlēšanās. Taču mūsu cīnītāja ir apstrīdējusi šo liegumu Satversmes tiesā, jo uzskata, ka tas ir nedemokrātiski - liegt viņai Latvijas augstākajā likumdevējā pārstāvēt prokremliskos spēkus. Jau 2000. gadā Ždanoka par liegumu startēt Saeimas vēlēšanās pasūdzējās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kas 2004. gadā ar piecām balsīm pret divām sprieda par labu Ždanokai. Latvijas valdība šo lēmumu pārsūdzēja Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā, un tā savukārt 2006. gadā ar 13 balsīm pret četrām sprieda par labu Latvijas valstij, atzīstot, ka kompartijas amatpersonas atrodas antidemokrātiskās pozīcijās, ja vien aktīvi no tām nav norobežojušās.

Protams, Ždanoka nekur netaisījās norobežoties, un ne tikai antidemokrātisko, bet arī antilatvisko pozīciju gadu gadiem ieturēja uz vella paraušanu. Neiztrūkstoša bija viņas klātbūtne dažādos krievskolu aizstāvju piketos, arī tagad viņa nav nekur tālu prom, un viņas pārstāvētā LKS lepni paziņo, ka «no mums ir atkarīgs, būt vai nebūt krievu skolām, vai mēs nosargāsim tiesības uz dzimto valodu nākamajām paaudzēm». It kā krieviem kāds taisītos atņemt viņu dzimto valodu... Bet krievvalodīgie taču ir jāsatracina, lai tieši uz Saeimas vēlēšanām, kratoties naidā pret Latviju, Ždanokas atbalstītāji meklētu pareizo - Ždanokas - sarakstiņu. Ne tikai krievu skolu aizstāvība izdaiļo biedreni Ždanoku: retranslējot Kremļa propagandu, viņa, būdama kvēla krimnašiste, regulāri aizstāv Krimas okupāciju. Viņa tur «viesojās» laikā, kad Krievijas militāristu uzraudzībā notika «referendums» par Krimas pievienošanu Krievijai.

Ždanoka ir apstrīdējusi aizliegumu startēt Saeimas vēlēšanās. Tas, ka mēs esam pārliecināti, ka Satversmes tiesa balstīsies likumā un veselajā saprātā, aizliedzot interfrontistei balotēties uz Saeimu, vēl neko nenozīmē. Jāsaprot, ka brīnumi Latvijā notiek itin bieži, proti, viedie tiesneši var ieklausīties ECT norādījumos - ja Latvijas likumdevējs neveicinās vēlēšanu ierobežojumu atcelšanu, tad līdzīgās lietās ECT turpmāk varētu lemt pretēji... Uz to jau arī cer interfrontes dīva Ždanoka, sak, Latvijas tiesneši noraustīsies un, lai nebūtu kārtējā skandāla, lems par labu uzstājīgajai senlaiku revolucionārei - ej, mīļā, kandidē, grauj tajā Latvijā visu, ko vēl var sagraut!

Pašai Ždanokai ir svarīgs šis Latvijas graušanas aspekts. Bet viņas senilais revolucionārisms nav nozīmīgākais lielajā Saeimas vēlēšanu spēlē. Viņa, domāju, pat nenojauš, ka tiek izmantota kā «sliktais policists»: partija Saskaņa lieliski saprot, ka uz LKS agresīvā fona tā izskatīsies vienkārši lieliski. LKS vāvuļošana par «izšķirošo gadu Latvijas krievu liktenī», par referenduma organizēšanu mazākumtautību izglītības iestāžu autonomijas nodrošināšanai, par protestu rīkošanu pret skolu pāriešanu uz latviešu mācībvalodu utt. - tas viss ir apnicīgi pat Saskaņas stratēģiem. Un nav grūti paredzēt, kas uzvarētu simpātiju kaujā publiska priekšvēlēšanu dialoga laikā iekš TV kastes - pagājušā gadsimta agresīva plintniece ar nemodernu attieksmi pret laikmetu vai mūsdienīgs, stilīgs, jauns un slīpēts politiķis ar, hm, atvērtu skatienu... Tik jauki un pareizi, ka ir tāda Taņuša, kuru var izmantot pēc sirds patikas un politiskās vajadzības.

Tāpēc nav vērts iespringt cīņā un nepatikā pret latvju tautas lielāko draudzeni: viņa ir tikai tiltiņš Saskaņas gājienam uz Saeimu. Daudz svarīgāk ir saprast, ka «labā Saskaņa» jau ieziepējas vienai pirtslāvai ar esošo koalīciju. Līdz tam pat interfrontes dīvas dziļākie murgi neaizvelk.



Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais