Mēslu šķūrēšana būs ilga
Pieminekļu kari ir nebeidzami, jo tie apliecina vēsturiskās patiesības cīņu ar propagandu. Pērnā gada beigās Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA) aizsūtīja visām Saeimas frakcijām aicinājumu pievērsties padomju iekārtu slavinošajiem pieminekļiem, taču uz šo vēstuli pagaidām ir reaģējusi tikai Nacionālā apvienība (NA).
«Lai gan kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā ir pagājuši gandrīz 28 gadi, Latvijā un Rīgā ir saglabājušies daudzi bijušā okupācijas režīma - Padomju Savienības - ideoloģiskie pieminekļi. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem šie pieminekļi ir padomju okupācijas simboli. Papildus tie ar saviem vēstījumiem un ar Latvijā šobrīd ar likumu aizliegtās padomju simbolikas lietojumu kavē padomju vēstures mantojuma problēmu risināšanu, vienotas atmiņas veidošanos un šķeļ sabiedrību,» represētie uzrunā Saeimas deputātus, piebilstot, ka šādi pieminekļi bez paskaidrojoša teksta rada maldīgu iespaidu par Latvijas notikumiem padomju okupācijas laikā. Represētie tālab aicina pie šiem pieminekļiem izvietot paskaidrojošas plāksnes, uz kurām interesenti varētu izlasīt skaidrojumu, ko šis piemineklis nozīmē, kāds ir tā ideoloģiskais vēstījums un kāda ir neatbilstība vēsturiskajai patiesībai.
Nacionālā apvienība ir solījusi pievērsties šim jautājumam jaunās parlamenta sesijas sākumā. Nu sesija ir sākusies, gaidīsim, ko darīs NA, jo šis jautājums nav no vienkāršajiem. Aptuveni var paredzēt, kāda būs pretestība no Saskaņas, īpaši jau Rīgas domes Saskaņas, jo šāda pieķeršanās «svētumiem» ir kaut kas vairāk nekā skaidrojošu uzrakstu piespraušana padomju aktīvistu propagandas materiālu mapītēm. Tā jau būs padomju okupantiskās «patiesības» apšaubīšana, kuras stabilitāti uztur un kurina Latvijā dzīvojošās piektās kolonnas «cīnītāji» un viņu atbalstītāji viņpus austrumu robežām.
Kāpēc pārējās Saeimas frakcijas nav reaģējušas uz LPRA vēstuli, nav zināms, taču kaut kādas cerības par jautājuma tālākvirzību vieš tas, ka deputāts Rihards Kols (NA) pēc koalīcijas sēdes apliecināja: no koalīcijas kolēģiem esot saņemts konceptuāls atbalsts jautājuma risināšanai. Protams, jautājuma attīstība nacionālā līmenī var ieilgt un sadārdzinaāties, tāpēc NA sazināsies ar saviem biedriem pašvaldībās, lai šī problēma tiktu virzīta, izmantojot vietējos resursus.
It kā pašsaprotams ierosinājums - atbrīvoties no pagātnes murgiem. Turklāt pat nevis aizšķūrējot okupantu laiku mēslus uz tiem pienācīgu vietu, bet uzliekot tiem skaidrojošus tekstus - kā mēdz teikt, lai «pieminekļu» sargiem mīlīgāks prāts. Taču pretestība būs baisa. Lai atceramies kaut vai 2015. gada notikumus, kad Daugavas vanagu Limbažu nodaļa likvidēja «pieminekli», kas bija uzcelts okupācijas laikā par godu PSRS jūrniekiem, kuri 1941. gadā nodarbojās ar marodierismu un slepkavībām, nogalinot septiņus vietējos iedzīvotājus. Paši «varonīgie» jūrnieki pēc tam krita kaujā ar nacionālajiem partizāniem. «Piemineklis» bija avārijas stāvoklī, un pašvaldība deva atļauju Daugavas vanagu Limbažu nodaļai to demontēt un labiekārtot teritoriju. Protams, krievvalodīgie mediji auroja aizgūtnēm, savukārt Krievijas vēstniecība Latvijā iesniedza LR Ārlietu ministrijai notu saistībā ar šo gadījumu, tā kārtējo reizi iejaucoties mūsu valsts iekšējās lietās gluži saprotama iemesla dēļ - lai aizstāvētu savu slepkavu un marodieru «godu». Kaut arī notikums gana sens, tomēr ideoloģiski atbilstošs.
Savādi: diez vai jelkur Eiropā tas būtu iespējams - atstāt un godināt okupācijas laiku apliecinājumus. Nez, kā būtu ieraudzīt, piemēram, Polijā pieminekļus, kas slavina, teiksim, gestapo? Tiešām nekas tāds nav redzēts? Un citās valstīs arī ne? Paskat, Francijā demontēta piemiņas plāksne, kas veltīta SS Panzergrenadier Division, tā atradusies privātā teritorijā, un cilvēki pauduši sašutumu, ka tāda plāksne vispār bijusi iespējama. Bet Latvijā, raugi, tas ir tikai normāli: te var atrasties simtiem «pieminekļu», kas slavina okupācijas varu, pat nerunāsim par to, ka LR galvaspilsētā, Pārdaugavā, joprojām slejas nepareizi nodrāztais zīmulis, pie kura ik gadu pulcējas okupantu līdzskrējēji un pēcteči.
Polija ir gatava demontēt ap 500 padomju laika pieminekļu. Savukārt Krievija ir brīdinājusi Poliju, ka ieviesīs pret to sankcijas, ja tā šādi rīkosies. Vai Polija sabīsies? Un mēs?