Mazs stāstiņš uzkodām. Svētdiena, kopā ar suni staigājam gar upes malu. Saule, makšķernieki, velosipēdisti. Pēkšņi redzu: kāds vīrietis paķer rokās savu līdzi velkamo mazo dzīvnieciņu (iespējams, tas bija suns, jo rēja) un sāk skriet uz krūmu pusi.
Mans četrkājainis, straujās kustības saintriģēts, skrien viņam līdzi – suņpuikam gribas draudzēties ar sev līdzīgajiem. Taču vīrietis sāk kliegt: "Ščas miļiciju vizovu! Ubju etu tvarj!"* Secinu, ka tas viss attiecas uz manu Velsas korgiju, tāpēc pasaucu to atpakaļ. Vīrietis, joprojām traki uzbudināts, turpina krieviski lamāties, uz ko latviski aizrādu, ka nav glīti tā gānīties. "Čevo, čevo?!"** viņš pārjautā. Bez pārnešanas krievu mēlē atbildu, ka valodas barjeru viņam nebūs tikai viņpus Zilupes. Nabaga cilvēks, sapratis, ka prasta iezemiete viņam neļauj elpot, uz atvadām nobļauj: "Fašistka ņedobitaja!"***
Un tā nu es, līdz galam nenosistā fašiste, vēlāk Dienas blogā izlasīju kāda Lotāra Stūres atklāto vēstuli Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoram Edgaram Kotam – par to, ka Stūres kungs nevarot paciest ņirgāšanos par latviešu valodu, ko nekrietni veicot "kāds darbonis, kas tiek dēvēts par "žurnālistu" – Miroslavs Kodis". Lasot sapratu, ka gan upes malas psihopāta, gan Lotāra Stūres vēstules gadījumā mani pārņem vienas un tās pašas jūtas, proti, neproduktīvas dusmas, kas, visticamāk, neko nemainīs abu kungu dzelžainajā pārliecībā.
Pirms kāda laika, vērojot LTV raidījumu Panorāma, nemainīgi priecājos par žurnālista Miroslava Koda veidotajiem sižetiem, kas bija nostrādāti gan tematiski un saturiski profesionāli, gan emocionāli skaroši. Kā patīkams pipariņš vienmēr bija Miroslava vieglais akcents: nopratu, ka žurnālista dzimtā nav latviešu valoda. Bet tieši tas bija uzteicami: jauneklis mērķtiecīgi iemācījies runāt latviski, turklāt viņš apguvis ne tikai sarunvalodas prasmes, bet arī gluži profesionālu ekrāna valodu, kas reizēm šķita pat pārāk pareiza. Domāju: lūk, apliecinājums tam, ka sveštautietim ir iespējams iemācīties latviešu valodu, ja vien ir vēlēšanās.
Taču blogā publicētā vēstule pavēra citu versiju: Miroslavs Kodis, pēc Stūres domām, latviešu valodu pārzina "ābečnieka līmenī", viņš "kropļo vārdus latviešu valodā", viņam "īstā vieta ir būt par sētnieku". Beigu beigās Stūres kungs viszinīgi secina: "Viss, kas notiek LTV, var notikt tikai tur, kur āzis iecelts par dārznieku." Lai vēstule tomēr beigtos mažorā, autors izsaka cerību, ka Panorāmu reiz varēs "skatīties bez riebuma", bet, lai tā notiktu, viņš, savā vēstulē izmantojot patiesi latvisku izteiksmes formu, uzsver, ka "gribētu zināt pieņemtos mērus" attiecībā uz Miroslavu Kodi.
Gods kam gods pienākas, LTV ģenerāldirektors Edgars Kots, aizstāvēdams žurnālistu, ar pašcieņu atbildēja augšminētajam Lotāram, ka, pirmkārt, turpinās laist klajā TV raidījumus, aicinot par to veidotājiem nacionālo minoritāšu pārstāvjus, otrkārt, Miroslava latviešu valoda ir gramatiski precīza, kaut gan viņš ir polis, treškārt, ir svarīgi rādīt savu attieksmi lojālajiem Latvijas iedzīvotājiem, proti, mums rūp tas, ko viņi domā par valsti.
Šajā brīdī abiem notikumiem varētu pielikt punktu. Taču tie, patiesību sakot, nebeigsies nekad, jo vienmēr atradīsies dažādi lotāri un upmalas psihopāti, kas pašcieņas trūkumu centīsies kompensēt ar neadekvātiem uzbrukumiem, kas vērsti pret cilvēkiem, kuri, viņuprāt, nerunā ar pareizo akcentu vai netur savu suni pareizā garuma pavadiņā. Interesanti, vai būtu labāk, ja Miroslavs runātu tikai krieviski, dēvētu latviešu valodu par "suņu valodu" un saukātu latviešus par "nedasistajiem fašistiem"? Protams, tas būtu daudz saprotamāk un vienkāršāk! Taču tad mums būtu par vienu Latvijai lojālu cilvēku mazāk. Bet tādi cilvēki mums ir zelta vērtē.
Lotāra kungs labāk varēja pievērsties dažu citu latviski runājošu valstsvīru, žurnālistu vai biznesmeņu valodiņai, kas brēktin brēc pēc tīrīšanas: regulāri tiek jaukta "ka" un "kad" lietošana, vienkāršās tagadnes un pavēles formas izmantošana, par valodas ubadzību nemaz nerunājot. Kur valodas sargu cīņa par valodas tīrību? Vai tā robežojas vien ar hokeja trenerim Znarokam izteikto fui, kad viņš uzspļauj latviešu valodai? Piedodiet, bet viņam mūsu nosodījums tikpat svarīgs kā ronim kabatlakatiņš. Pagaidām valodnieku "lielāko sasniegumu" sarakstā var ierakstīt "jaunvārdus" "Īslande", "eiras", "itāliešu" valoda un "sāls" vīriešu dzimtē. Un kāpēc gan Lotāra kungs tik kvēli neatdevās sašutumam, klausoties, piemēram, eksprezidentes dīvainajās latviešu valodas konstrukcijās un līdz izmisumam nesaprotamajos tekstos? Un, ja Lotāra kungs tik cītīgs TV skatītājs, kāpēc tāds klusums attiecībā uz TV5, kas, būdams Latvijas kanāls, laiž tikai krieviski?
Protams, visus nacionālo pārmetumu čiekurus varētu mest gan uz tiem, kam nepareizs akcents, gan uz tiem, kuri latviešus dēvē par "fašistiem" – līdzīgi kā upmalas psihopāts. Nešaubos, pēdējo ir visai daudz, un ne mazums tādu pulcēsies arī "uzvaras dienas" dzertiņā – ar tiem mēs taču protam cīnīties uz vella paraušanu. Bet vai mums pašiem beidzot nevajadzētu sākt cienīt latviešu valodu, pareizi, bagātīgi un skaisti tajā runājot? Vai mums nevajadzētu sākt cīnīties pašiem ar sevi? Citādi sanāks tā, ka kļūsim par tādiem upmalas psihopātiem, kam valodas bagātība izpaužas vien lamuvārdu un vienkāršrunas līmenī. Tad tiešām neviens negribēs mācīties šo valodu. Arī Miroslavs ne.
* Tūlīt miliciju izsaukšu! Nositīšu to radījumu! – krievu val.
** Ko, ko? – krievu val.
*** Fašiste līdz galam nenosistā! – krievu val.