Deputāti un bārdainās sievietes

© F64

«Es tiešām, cīnoties par Latviju gan 1988. gada 23. augustā, gan vēlāk 1991. gadā barikāžu laikā, nevarēju iedomāties, ka mēs pēc 29 gadiem atteiksimies no tām vērtībām, ko esam saglabājuši un kopuši simtiem gadu,» teic Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS). Izrādās, mēs simtiem gadu esam kopuši «vērtības» – savvaļas dzīvnieku nežēlīgu ekspluatāciju cirkos, tostarp arī Rīgas cirkā.

Ja Krauzes kungs būtu mazliet papētījis vēsturi, viņš atklātu, ka, piemēram, Rīgas cirku 1888. gadā nodibināja un atklāja Alberts Salamonskis un ka šajā izklaides iestādījumā uzstājās žonglieri, ģimnasti, akrobāti, klauni un zirgi. Respektīvi - domesticēti, ne savvaļas dzīvnieki. Ar zirgu dresūru nodarbojās pats Salamonskis. Nekādu citu dzīvnieku viņa cirkā nebija, bet tieši par savvaļas dzīvnieku izmantošanas aizliegumu būs runa rītdienas Saeimas sēdē, kur skatīs grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā.

Tad par kādām «simtgadu» tradīcijām runā deputāta kungs? Knapi 129 gadi pagājuši kopš Rīgas cirka dzimšanas, bet, kā raksta Krauzes kungs, «nedrīkst aizliegt to, ko simtiem tūkstoši Latvijas iedzīvotāji uzskata par savu kultūrvēsturi». Kad ir veikta tik plaša aptauja ar simtiem tūkstošu respondentu? Šo faktu uzzināju no sejugrāmatas, kurā savas atklāsmes pauda deputāta kungs: tā ir noderīga vieta tādos brīžos, kad izšķiras deputātu gods un... hm, negods.

21. martā Saeimas Tautsaimniecības komisija ignorēja 26 000 cilvēku parakstus, kuri iestājās par cirku bez savvaļas dzīvniekiem, vairākus desmitus protesta akciju, kurās piedalījās simtiem cilvēku, ignorēja diskusijas medijos, kā arī speciālistu sniegtos pierādījumus, kas liecināja, ka savvaļas dzīvniekus turēt cirkā ir bezjēdzīga nežēlība. Komisija neatbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz savvaļas dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirka izrādēs. Bet šos grozījumus pirms tam atbalstīja gan Zemkopības, gan Kultūras ministrija. Komisija ar vieglu roku nosvītroja dzīvnieku speciālistu, zinātnieku un dzīvnieku aizsardzības organizāciju trīs gadu laikā kopīgi paveikto darbu, lai pieliktu punktu savvaļas dzīvnieku mocīšanai cirkā.

Argumentācijas šādai komisijas rīcībai nebija nekādas, izņemot «simtgadīgās vērtības» un «bērniem patīk». Tas, ka savvaļas dzīvniekos cirka šaurie sprosti rada milzu stresu, jo viņiem ir nepieciešama brīvība un dabas dzīvotnes - ūdeņi, meži, pļavas, deputātiem nešķita saistoši. Arī tas, ka cirka dresūra sakņojas nežēlībā un sodos, kas padara viņu mūžu nožēlojamu, bija tukša skaņa. Jā, iekļaut savvaļas dzīvniekus cirka programmās ir skatītāju piesaistes jautājums: ja būs dzīvnieki, būs arī vecāki, kuri stieps bērnus uz šīm izrādēm, radot aplamu priekšstatu par dzīvnieku dabu un greizu izpratni par dzīvniekmīlestību. Bet nezin kāpēc, piemēram, slavenais Cirque du Soleil gadā nopelna miljonus, neizmantojot nevienu dzīvnieku, tikai - cilvēka ķermeņa iespējas?

Taču deputātiņi acīmredzot bija ietekmējušies no kādreizējā dabas aizstāvja Daiņa Īvāna, kurš apgalvoja, ka savvaļas dzīvnieku populācija saglabājusies, pateicoties cirkiem un zoodārziem. Un, savukārt pateicoties dresētājiem, esot iepazīta dzīvnieku uzvedība... Daudzas savvaļas dzīvnieku sugas ir saglabājušās, pateicoties to dabiskajām dzīvotnēm, rezervātiem un daļēji arī zoodārziem, bet - cirkam? Tas ir kas jauns. Un iepazīt, piemēram, tīģera dabisko uzvedību, kad tam uzdod ar pātagu, lai tas «brīvprātīgāk» saprot komandu lēkt cauri degošiem apļiem - tikai «izcils» dzīvnieku pētnieks varētu prezentēt šādus «pētījumus»...

Visi savvaļas dzīvnieku cirka aizstāvju «argumenti» skanēs rītdienas Saeimas sēdē. Bet jācer, ka uzvarēs veselais saprāts, ļaujot mūsu cirkam un cilvēkiem neiesaistīties noziedzīgā rūpalā - dzīvnieku mocīšanā par naudu. Bet ja kāds Saeimā vēl stāstīs par simtiem gadu koptām «tradīcijām» un «vērtībām», derēs atgādināt, ka savulaik tradīcijas bija cirst galvas pilsētas galvenajā laukumā un blakus balagāna teltī rādīt bārdainas sievietes un Dieva apdalītus kroplīšus. Kad šādas «izklaides» aizgāja nebūtībā, droši vien bija ļautiņi, kuri arī izjuta sāpi - gluži kā tagad daži deputāti, kad būtiska sabiedrības daļa pieprasa izbeigt savvaļas dzīvnieku mocīšanu.



Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.