Kailgliemežu pateicība

© F64

Pirms dažām dienām Eiroparlamenta deputāts Andrejs Mamikins (Saskaņa) pēkšņi atcerējās, ka 2016. gada 4. martā pulksten 12.45 Latvijas Radio (LR) programmas Brīvais mikrofons pirmajā minūtē un četrdesmit piektajā sekundē žurnālists Aidis Tomsons nolasījis tiešajā ēterā klausītāja Zigurda epastu.

Tajā bija teikts: «Visu, ko jūs stāstāt [tēma par kailgliemežiem, kas pirms tam tika apspriesta raidījumā], pārnesiet uz to, kas notiek Eiropā ar bēgļiem, vai tiešam nesaskatāt asociācijas? Ātri pielāgojas, daudz ēd, nomāc vietējās sugas, lai iedzīvotos (žurnālista smiekli). Ko darīt? Ļauties vai lietot repelentus un indes pastiprinātā daudzumā? Tikai dabas norises nepakļaujas stulbo politiķu teorijām, un tikai pasakiet, ka tā tas nav!»

Fantastiska atmiņa Mamikina kungam: viņš ar panākumiem varētu rādīt kumēdiņus kādā provinces balagānā, demonstrēdams prāta izveicību, piemēram, uzpirksteņu spēlē. Taču sajūsma par spožo atmiņu pazūd tajā brīdī, kad izrādās: deputāts neatceras daudz nesenākus notikumus. Proti, 9. maijā LR4 programmā, runājot par tā dēvētā uzvaras pieminekļa iespējamo pārveidi, par kuru parakstījās mazliet vairāk nekā 12 000 Latvijas iedzīvotāju, kāda klausītāja pauda: «Man liekas, daudz vieglāk ir iznīcināt tos divpadsmit tūkstošus cilvēku, kuri parakstījās, nekā pieminekli.» Raidījuma vadītāja Jermakova pabeidza domu: «Nu redziet, cik spēcīga aizstāvība ir mūsu piemineklim.»

Par pirmo - Tomsona - gadījumu Mamikins vērsies Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu, kurā lūdz uzsākt kriminālprocesu pret Latvijas Radio žurnālistu Aidi Tomsonu par nacionālā, etniskā naida vai nesaticības izraisīšanu, savukārt otrs - Jermakovas - gadījums Mamikina kungam paslīdējis garām nepamanīts. Protams, kā var īpaši ievērot to, kas pašam šķiet pilnīgi normāls:

9. maijā augšminētais eirodeputāts elektroniski izsūtīja apsveikumus «mūsu svētkos». Tomēr īstais iemesls pēkšņajam atmiņas spožumam attiecībā uz Aidi Tomsonu, manuprāt, ir pavisam triviāls: atspēlēties par Edvīna Šnores (Nacionālā apvienība) vēršanos Ģenerālprokuratūrā - viņš jūnijā lūdza izvērtēt LR4 9. maijā izskanējušo aicinājumu iznīcināt divpadsmit tūkstošus Latvijas iedzīvotāju...

Bet Mamikins tomēr spiež uz savu «grēkāzi» - Aidi Tomsonu: «Piedāvājums iznīcināt kādu cilvēku grupu, nav svarīgi, kādā formā tas izteikts, nav pieļaujams! Tā rīkoties ir amorāli un nosodāmi. Šāds aicinājums tika izteikts radio ēterā, un to varēja dzirdēt plaša auditorija.» It kā Jermakovas atbalstu aicinājumam iznīcināt tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju būtu dzirdējuši tikai pāris bomži Maskačkā... Tāda savādi selektīva attieksme pret iespējamo «nacionālā, etniskā naida vai nesaticības izraisīšanu». Taču atcerēsimies, kuru partiju pārstāv Mamikins, tad viss taps skaidrs.

«Iesniegumu kari» varētu būt aplūkojami kā divu nesamierināmu politisko veidojumu sacensība, taču tas tā nav. Atšķirība starp Šnores un Mamikina iesniegumiem ir milzīga: pirmais runā par reālu aicinājumu nogalināt Latvijas iedzīvotājus, otrs - aiz matiem pievelk neveiklu jociņu. Par pirmo - skatīsimies, kā šo gadījumu izmeklēs mūsu principiālie likumsargi. Par otro - pavērosim, cik cienīgi tie paši likumsargi pratīs noairēt Mamikina «nopietno» iesniegumu.

Taču Mamikins neniekojas ar pīrādziņiem, ar kaut kādām kreisajām petīcijām par kailgliemežu populāciju. Viņš kopā ar interfrontes mūžīgo princesi - eirodeputāti Tatjanu Ždanoku - ES Lūgumrakstu komitejā nesen iesniedza lūgumu par atbalstu Latvijā un Igaunijā dzīvojošajiem nepilsoņiem, sak, viņiem vajagot vēlēšanu tiesības Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanās. Savukārt Ždanoka nule ciemojās pie Sīrijas prezidenta Bašara al Asada, un šo vizīti politologs Kārlis Daukšts nosauca par «piespēli Krievijai», bet mūsu Ārlietu ministrija to «nosodīja».

Mamikins ir labs Ždanokas skolēns: mācās jaukt politisko putru ar visām iespējamām karotēm, kaut gan skaidri zināms, ka tās grebtas no puvuša koka - nepilsoņi nedabūs vēlēšanu tiesības, bet Krievijas vēstnieks pateicībā par «darbu» neaicinās uz ikriem nedz Tatjanu, nedz Andreju. Ja nu vienīgi kailgliemeži būs pateicīgi par aizstāvību un ievēlēs biedru Mamikinu Eiroparlamentā arī 2019. gadā.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais