Sulaiņa smaciņa
It kā parasts, it kā provinces notikums. Jēdziens «province» nekādā ziņā nav izmantots nievājošā nozīmē, tieši otrādi – province ļoti bieži ir gara gaismas un centienu sākotne, sinonīms sparīgam izrāvienam progresa un pašcieņas virzienā. Nu, lūk, «provinces notikums» ir šāds: kāda interneta lappuse mums ziņo, ka šā gada 13. jūnijā Smiltenes novadā durvis ver Vidzemes lielākā vidējā mācību iestāde, proti, Paula Līvena Smiltenes vidusskola, kas apvieno trīs mācību iestādes – Smiltenes Centra vidusskolu, Smiltenes ģimnāziju un Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolu.
Tas, kam Līvena vārds neko neizsaka, palaidīs garām šo faktu, taču zinātājiem jau radušās pārdomas, un viņi nu sadalījušas divās nesamierināmās pusēs.
Pauls Līvens (juniors) dzimis 1875. gadā Pēterburgā Krievijas cara galma kambarkunga Paula Līvena ģimenē, kam Latvijā piederējušas vismaz 20 muižas. Māte Natālija, kas dzīves lielāko daļu pavadījusi Krievijas galmā, bet, atbraucot uz Vidzemi, vienmēr likusi pie Smiltenes muižas pacelt Krievijas karogu, šo pašu muižu jaunajam firstam Paulam uzdāvināja astoņpadsmitajā dzimšanas dienā. Pauls juniors, izrādās, bijis advancēts jauneklis: viņš izveidojis Smiltenes plānu, uzbūvējis slimnīcu un nespējnieku namu, ģenerējis ideju par šaursliežu dzelzceļa līnijas Smiltene-Valmiera-Ainaži izveidošanu, īstenojot to realitātē.
Lokālpatriotiskajai pacilātībai bija pamats, kad Smiltenes novada domes priekšsēdis Gints Kukainis (Nacionālā apvienība) domes sēdē izteicās, ka deputāti nu ir uzrakstījuši jaunu vēsturi, nolemjot reorganizētajai vidusskolai dot Paula Līvena vārdu, šīs izmaiņas saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju. Jaunu vēsturi diez vai būs iespējams uzrakstīt, taču viens fakts ir neapstrīdami svaigs, var pat teikt - vienīgais atjaunotās valsts vēsturē: LR izglītības iestādi nodēvēt vācu muižkunga vārdā. Tagad vieni sajūsminās par piemiņas apliecinājumu aktīvajam novada ekonomikas bīdītājam un labdarim, otri šķendējas par nepamatotas uzmanības pievēršanu svešzemju «krellīšu dāvinātājam». Un tas viss notiek, kā paši smiltenieši saka - latviskākajā novadā.
Vēstures faktus, protams, ignorēt nedrīkst, un Paula Līvena labie darbi arī nekur nepazūd. Taču konteksts šķiet savāds. Nav ziņu par to, vai, piemēram, šodienas Itālijā kāda skola ir nosaukta Scīpiona vārdā - šis vīrs bija viens no lielākajiem vergturiem Romas impērijā. Varbūt kāds zina Cēzara vārdā nosauktu skolu? Šķiet, tādu nav. Bet neviens neapstrīdēs to, ka minētie vīri bijuši gudri, izglītoti un pat inteliģenti. Taču šīs īpašības viņiem bija iespēja izkopt līdz perfekcijai, attīstot un nostiprinot verdzības iekārtu. Arī vācu izglītotie baroni un firsti, atmetot latviešu zemniekam rublīti vai pat uzbūvējot nespējnieku namu, būtībā veģetēja uz latviešu pleciem, uz viņu spējām būt apzinīgiem un čakliem. Kamēr kungi izglītojās un kala reģiona attīstības plānus (savās interesēs, protams), tikmēr zemnieki rāvās mellās miesās - uz lauka, kūtī, stallī...
Sekojot Smiltenes novada domei, arī Rīgā vajadzētu nosaukt kādu skolu Pētera I vārdā, jo viņš piedalījies Ķeizardārza (tagadējais Viesturdārzs) dibināšanā, iestādot tur koku. Vai arī iedot cara Nikolaja II vārdu kādai mācību iestādei: 1902. gadā cars piešķīra 75 000 rubļu Svētās Trijādības katedrāles celtniecībai Rīgā, un nav noslēpums, ka tieši pēdējo Krievijas caru valdīšanas laikā Liflandijas guberņā, arī Rīgā, notika aktīva celtniecība. Tomēr pat Nils Ušakovs nav nācis klajā ar priekšlikumu piešķirt, teiksim, Latvijas Universitātei Nikolaja II (viņš savā ziņā bija progresīvs valdītājs) vārdu. Savukārt mēs, latvieši, gan esam gatavi nodēvēt savas mazās un ne tik mazās gaismas pilis nevis, piemēram, savu brīvības cīnītāju, bet gan - grozies, kā gribi - savu apspiedēju vārdā.
Bet starp mūsu zemes pārstaigātājiem un okupētājiem vēl var atrast daudz erudītu, aktīvu un pat inteliģentu cilvēku, kuru vārdu piešķirt kādai mācību iestādei vai nespējnieku namam. Vajag tik rakt. Taču, lai kaza būtu paēdusi un vilkam zobi nesāpētu, Paula Līvena vārdā var nosaukt Smiltenes novada domi: tas būs taisnīgi, lokālpatriotiski un glīti. Bet galvenais - nevarēs sajust nekādu kalpa vai sulaiņa smaciņu, kā tas diemžēl ir skolas gadījumā.