Garantēti pareizais siers

© F64

«Ja tā turpināsies, ar Briseli nāksies saskaņot arī balodīša laišanu mežā,» sarkastiski ironizē kāds politikas vērotājs. Viņš nav tālu no patiesības: šogad aizliegts ražot un pārdot Jāņu sieru, jo tas iekļauts Eiropas tradicionālo īpatnību reģistrā. Ar Jāņu siera ražošanu un pārdošanu drīkst nodarboties tikai pieci Latvijas uzņēmumi, kas izpildījuši visas birokrātijas prasības attiecībā uz šo produktu. 2014. gadā tika gatavoti dokumenti Eiropas Komisijai (EK) par Jāņu siera iekļaušanu tradicionālo īpatnību reģistrā, un toreiz visiem uzņēmumiem un mājražotājiem tika piedāvāts piedalīties šajā pārtikas kvalitātes shēmā. Pieteicās vien pieci. Līdz ar to tikai tie varēs uz sava siera rituļa etiķetes rakstīt Jāņa vārdu.

Tiktāl viss skaidrs: EK rūpējas par «nacionālajām īpatnībām», nosakot stingrus ražošanas standartus mūsu Jāņu sieram, lai šo produktu «izceltu pārējo vidū, nodrošinot lielāku patērētāju uzticēšanos». Prieks, ka «iebraucēji no citām valstīm» tagad kā negudri metīsies meklēt veikalu plauktos Jāņu sieru ar īpašo marķējumu, jo tā ir «tradicionālā īpatnība». EK būs gandarīta, ražotāji - laimīgi, un kur tad vēl tas lielais piķis - 2135 eiro, kas uzņēmumam, kam būs atļauts ražot Jāņu sieru, pienāksies kā bonuss par EK papīru aizpildīšanu. Bet ko darīs pārējie simti mazo ražotāju, kas ik gadu liek galdā brīnumgardus Jāņu sierus? Izrādās, ka Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrs ir atvērts un jebkurš ražotājs var droši rakstīt iesniegumu biedrībai Siera klubs, tā savukārt ziņos Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), un tad sierinieki varēs taisīt savus sierus. Bet - stingri ievērojot receptūru un ražošanas noteikumus.

Te nu sākas īsts sviests. Kas tieši ir noteicis šo «obligāto receptūru»? Anna no Piltenes, Veronika no Apes vai Vincentina no Aglonas? Annai Jāņu siers ir mīksts un dzeltens, bez ķimenēm, toties ar ķiplokiem. Veronikas Jāņu siers ir aristokrātiski bāls, paciets un ar ķimenēm. Savukārt Vincentina lepojas ar Jāņu sieru, kurā ir dilles un žāvēti tomāti. Visi sieri ir gardi. Visi izrotā svētku galdu. Visi ir nopērkami vietējos mazajos tirdziņos. Visas receptes ir gudro sievu rokās, un neviens nekad nespētu lemt tiesu, kurš Jāņu siers ir īstāks. Tā ir Latvijas dažādība, kurā slēpjas šis īstums.

Bet EK vēlas savus likumus. Ka Jāņu siers būs ar tik un tik olām, ar tik un tik piena litriem. Ka tas tiks ražots, ne milimetru neatkāpjoties no iedomātās receptes. Taču tad tas vairs nebūs Jāņu siers, tas būs EK vai PVD, vai PVZURK siers. Nu varbūt pat Žana Kloda Junkera siers. Ar mazu uzlīmīti uz siera dibenpuses: «Mēs rūpējamies par jūsu tradicionālajām īpatnībām!» Izskatās, ka EK ir gatava noteikt, kas ir mūsu īpatnības un kāpēc par tām jāinteresējas tūristiem. It kā latviešu Jāņu siers vai ungāru gulāšs, vai itāļu pica, vai poļu golonka uzreiz kļūs garšīgākas ēdmaņas, ja tās tiks iekļautas Garantēto tradicionālo vērtību reģistrā. Un diez vai gulāšu, picu un golonku iespējams pagatavot pēc vienas receptes. Tas izklausās absurdi. Tieši tikpat absurdi, cik vārdu savienojums «garantētās tradicionālās vērtības». Neviens no ārpuses neko nevar garantēt, ja šīs vērtības nav iesakņotas tautas radošajā daudzveidībā.

Tikpat labi šādas «garantijas» un EK monopolu varētu uzlikt jāņugunīm un jāņuzālēm. Jauki būtu, ja pieci «pareizie» dedzinātāji, skraidīdami pa Latviju, kurtu ugunskurus, «pareizie» plūcēji plūktu jāņuzāles un vītu vainadziņus, pie reizes pārbaudot arī papardes ziedu izvietojumu. Jo tās taču arī ir tradicionālās vērtības, vai ne? Turklāt visam jābūt precīzi pēc EK norādījumiem, citādi - sods! Līdzīgi «pasākumi» bija «krievu laikos», kad kompartijas okšķeri skraidelēja pa Latviju, tvarstot jāņabērnus. Arī šogad viss būs kārtībā, jo tvarstītāju lomu uzņemšoties PVD: ja kāds kreisais maitasgabals būs uzražojis un pārdevis Jāņu sieru bez EK atļaujas, tad viņu sodīs. Bet nevajadzētu kautrēties ar to sodīšanu: nepareizā siera sējējam derētu konfiscēt nekustamo īpašumu un ražošanas līdzekļus - marli un katlu, piemēram.

Tā kā EK monopols vēl nav uztiepts arī latviešu valodai un latviešu tautasdziesmām, varam paspēt latviski nosvinēt Jāņus. Un nopirkt Jāņu sieru no tantītes, kas nav «garantēti pareiza».



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais