Kad neviens nevienu nesitīs

Kā jau bija sagaidāms, Tieslietu ministrijas nostāšanās pret Stambulas konvencijas parakstīšanu ir izsaukusi neoliberālo spēku sarosīšanos līdz pat draudiem pieprasīt tieslietu ministra Dzintara Rasnača (Nacionālā apvienība) demisiju. Būtu, protams, savādi, ja konservatīvo spēku ministrs priekā plaukšķinātu rociņas par savādo dokumentu, kas radīts, lai šķeltu un grautu sabiedrību. Un būtu vēl dīvaināk, ja karojošie neoliberāļi kopā ar radikālajām feministēm nemestos virsū šim atkritējam, šim atpakaļrāpulim, ministram, kas iedomājas, ka Latvijai jāturas pie konservatīvajām vērtībām, ja tā vispār vēlas saglabāt savu nacionālo, ētisko un morālo identitāti.

Pirmdien preses konferencē Dzintars Rasnačs izteicās, ka Saeimā Stambulas konvenciju atbalsta tikai liberālo spānu pārstāvošā Vienotība. «Virzot konvenciju uz priekšu, mēs tērēsim spēku un resursus. Liberālā sabiedrības daļa nodarbojas ar sabiedrības šķelšanu,» viņš apgalvoja. «Ir vairāki iemesli Latvijai neparakstīt konvenciju - pirmkārt, to ratificējušas tikai 13 no Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai gan parakstījušas 27. Visās valstīs notiek diskusijas par šo jautājumu. Tāpat konvencija paredz «sociālā dzimuma» jeb «gender» uzspiešanu valstīm. Konvencija iejaucas domāšanā un iejaucas bērnu izglītībā, nerespektējot bērnu vecāku tiesības izglītot bērnus,» sacīja ministrs.

Vienotības vadīklas ir par Stambulas konvencijas ratifikāciju, un aizmirstas pat senās ķildas, kas savulaik raisījās uz liberālo un ne tik liberālo uzskatu pamata. Tagad, klaigājot par sieviešu šaušalīgo lomu mūsu sabiedrībā, tiek spiests uz to, ka vienīgi konvencijas parakstīšana izglābs sievietes no pāridarījumiem, kurus, protams, veic savu sociālo lomu - vardarbnieka lomu! - ieņēmušie nelietīgie vīrieši. Tiklīdz pieņems konvenciju, tā uzreiz veči pārstās sist savas laulenes, viss būs čikiniekā, un miers mājās! Nu, traki gan: it kā jau līdz šim bijuši spēkā esoši krimināllikumi, bet tie nedarbojas vai kā?

Vienotības pēkšņi saliberalizējusies spice pat negrib pieminēt smuki zem pretvardarbības rūpestu segas paslēptos īstos mērķus, kāpēc tāda konvencija tiek uzspiesta Eiropas valstīm. Tās pamatā ir postmodernā feminisma ideoloģija, kas radusies pagājušā gadsimta 90. gados un kas deklarē, ka cilvēka dzimums tiek konstruēts ar sociālo lomu palīdzību, un tas ne vienmēr sakrīt ar reālo dzimumu. Kā smejies, ne jau dzimumorgāni un hromosomas nosaka, lasītāj, tavu dzimumu, bet gan tava sociālā loma un tavas iegribas. Piemēram, Kārlis jūtas kā Karlīne, tāpēc viņš ies nokārtoties sieviešu tualetē. Un otrādi. Dzimumu sajaukšana un novienādošana, atsakoties no bioloģiskajām pazīmēm, notiek jau tagad, un dzimumu identitātes traucējumi tiek noliegti, uzskatot tos par personas pašizpausmes brīvību. Cīņa par dzimumu līdztiesību nemanāmi ir pāraugusi dzimumu atšķirību nonivelēšanas kustībā. Par izskaužamu stereotipu tiek uzskatītas tēva un mātes lomas ģimenē, tiek noniecināta laulība starp vīrieti un sievieti, notiek geju un lesbiešu interešu lobēšana. To visu nemanāmi ieviesīs skolu mācību programmās, ja Latvija parakstīs Stambulas konvenciju. Šī «mācība» nonāks krasā pretrunā ar Satversmi.

Vienotības neoliberāļu sašutuma saucieni, kauninot Dzintaru Rasnaču, kurš iedrošinājies pacelt roku pret cilvēku novienādošanas svētumu - Stambulas konvenciju, nav palikuši bez atbalss: vairākas sabiedriskās organizācijas, lūk, gatavas pieprasīt viņa demisiju. Nez, kādas ir šo organizāciju tiesības kaut ko «pieprasīt»? Lai tās šņakarējas savstarpēji, nav ko šķelt sabiedrību vēl vairāk, nekā tā jau sašķelta! Nav iemesla neticēt kristīgo konfesiju vadītājiem, kas noraida Stambulas konvencijas parakstīšanu, nav iemesla neticēt arī juristei Baibai Rudevskai, kas analizēja konvenciju un atzina to par nederīgu, pat kaitīgu Latvijai. Toties čaklo neoliberāļu pulciņš jau vērsies pret ministru, kas nepakļāvās viņu norādījumiem. Lai argumenti būtu smagāki, tika piesaukta pat Krievijas roka, kuras mājienos ieskatījusies Tieslietu ministrija...

Neoliberāļu cīņa par cilvēku novienādošanu ir kārtīgi ieskrējusies. Tagad ir tikai divas iespējas: vai nu genderisti iemauksies ar pieri sienā, vai nu mēs visi attapsimies dzimumvienādā sabiedrībā, kur nebūs ne tēvu, ne mammu, ne puiku, ne meiteņu. Toties neviens nevienu nesitīs. Jo visi būs vienādi.