Tad labāk rīkojums Nr. 3
Pēc pozām, kurās nostājušās šobrīd valdošās partijas, var secināt, ka patiesībā neviens nekādu valdību veidot negrasās: vienai partijai kāja uz «sarkanās līnijas», otra atsakās atbalstīt valdību ar «rižo lapsu», trešā piedraud, ka nepiedalīsies tādā valdībā, kurā nebūs otrās partijas, tad savukārt no pirmās partijas atšķēlies kreiso liberāļu sešnieks skraida pie trešās partijas, lai izlūgtos ministra amatu, jo citādi neatbalstīs tās premjera amata kandidātu, bet tajā laikā otrā partija cīkstas ar pirmo – kurai pienāksies lielāka bļoda uz saimes galda... Un tā tālāk.
Kautiņi ar putekļainiem maisiem ir ierastais valdošo partiju tusiņš, kas norāda uz nevēlēšanos pievērsties valsts problēmu risināšanai, goda vietā noliekot partijiskās un grupu intereses. Kad putekļi norims, iespējams, mēs pamodīsimies rīkojuma Nr. 3 dzidrajās skaņās, kas iezvanīs šīs Saeimas atlaišanu. Izskatās, šis ir īstais mērķis, ko grib sasniegt ar esošo status quo neapmierinātie, nedabūjušie vai par maz dabūjušie.
Šodien partija Vienotība tiekas ar valdības vadītāja amata kandidātu Māri Kučinski (ZZS). Diez vai saruna koncentrēsies uz valsts attīstību. Visdrīzāk notiks tirgošanās par ministru amatiem, virmos pārmetumi un aizdomas. Un atklāsies daudz kas tāds, par ko godprātīgie varas nesēji nemaz nevēlētos publiski izpausties. Ļaunas mēles, piemēram, melš, ka vienā no Vienotības «godprātīgo» sapulcēm kāds nenogurdināms cīnītājs par tiesiskumu esot aizrunājies līdz atziņai, ka Labklājības ministrija esot «jāņem», tā esot laba ministrija, jo tur ienākot Eiropas fondu nauda, no kuras – ak, svētā debess! – piķi esot smēlusies kāda cita partija. Protams, vai tad tikai vienai partijai visu laiku būtu laime jābauda?!
Bet, dzejnieka vārdiem runājot, katram mazam tārpiņam gribas papriecāties. Un katrai partijai – arī. Vai vismaz daļai no partijas. Sajūtot, ka pie apvāršņa margojas iespēja nokļūt pie ilgotās varas, Vienotības «melnā avs» – Viņķeles sešnieks – braši dodas izlūkos ar kauju, proti, dodas pie ZZS: ziņu aģentūra BNS apgalvo, ka Viņķele pagājušo pirmdien esot saņēmusi solījumu no ZZS – ja viņa premjera amatā atbalstīs Kučinski, tad pretī saņems labklājības vai izglītības ministra posteni. Sešas balsis ir svarīgas, un katrs balsojuma «jā» vairo ticību, ka universālā politiķe Ilze Viņķele iegūs kāroto ministra portfeli, jo, kā pati saka, viņa «atbilst valdības cilvēka formātam». Ar kautrību un paškritiku Viņķeles kundze, protams, nesirgst. Bet vai mēs atbalstītu kādu par sevi nepārliecinātu cilvēku? Protams, ne.
Tomēr interesanti, vai Viņķeles kundzi, teiksim, izglītības ministres amatā, atbalstīs Nacionālā apvienība (NA)? Zinot NA nelokāmo konservatīvismu, diez vai būtu loģiski balsot par valdību, kurā par ministri gatavojas kļūt persona, kas aktīvi lobē dženderisma ideoloģiju, kuras pamatā ir atzinums, ka cilvēka dzimums ir nevis bioloģiski nosacīta cilvēka pazīme, proti, iedzimtība, bet gan sociāls konstrukts, kuru cilvēks dzīves laikā var mainīt, iegūstot citu dzimumu vai pat abus. Tas ir noziedzīgs sociālais eksperiments, kas uztiepj sabiedrībai nevesela cilvēka uzvedību.
Vēl vairāk. Dzimumidentitātes noliegšanai seko ģimeniskās, etniskās un valstiskās piederības nonivelēšana un beigās arī iznīcināšana. Cilvēku padarīšana par nekatras dzimtes būtnēm bez nacionālās piederības un bez tradīcijām – lūk, tas ir īstu dženderistu mērķis. Tādās sterilās kolbās taču var liet iekšā jebkādu ideoloģiju, tādi mankurti – bez saknēm un vēsturiskās atmiņas – ir vajadzīgi jebkurai lielvarai. Nezinu, vai nākamā (?) izglītības ministre Viņķele turpmāk būs pa tiešo angažēta no kādas lielvaras, taču viņa jau bija izcēlusies, pieliekot plecu, lai izdotu grāmateles par kārļiem, kas pārvēršas karlīnēs, un otrādi. Visiem viena dzimte, visi vienādi un visi globalizēti! Atliks Latvijai vēl parakstīt Stambulas konvenciju (par šo «brīnumu» nāksies uzrakstīt atsevišķi), un mēs pamodīsimies īstā laimes zemē, kurā mitināsies bezdzimuma roboti. Skumīgi, ka daudzas Eiropas valstu valdības neiedziļinoties steigā jau parakstījušas Stambulas konvenciju – nacionālas un veselīgas valsts kapraci.
Nē, tādu valdību gan mums laikam nevajag. Tad jau labāk rīkojums Nr. 3.