Deputāti un viņu komplekts
«Mēs sen esam aizmirsuši komuņaku totālā deficīta laikus; nu nopērkams ir viss – no apenēm līdz deputātiem. Vienīgais deficīts – valsts budžetā.» Tas ir komentārs pie kārtējā raksta par tā dēvētajiem «Krauzes grozījumiem», kas paver durvis Krievijas propagandas brīvai ieplūšanai Latvijas radio telpā, mazinot valsts drošību. Armands Krauze, ZZS frakcijas deputāts un partijas valdes priekšsēdētājs, šoruden steidzamības kārtā rosināja glābt vairākas krieviski runājošas radiostacijas no pārejas uz apraidi latviešu valodā, kam būtu jānotiek 2016. gada 1. janvārī.
Jaunizceptais mediju eksperts Krauze patiešām panāca, ka Saeima bez debatēm nobalso par šo absurdu. Pārsteidzošā veidā krievu propagandas aizstāvību atbalstīja arī vairākums Nacionālās apvienības (NA) deputātu. ZZS deputātiem rokas, protams, bija piesietas pie balsošanas mašīnas pareizās pogas, jo SIA Krievijas hitu radio līdzīpašnieks Ričards Zakss vairāku gadu laikā bija apdāvinājis zaļzemniekus ar vismaz 25 000 eiro, un Krauzes bezkompromisu cīņa ritēja minētā radio interesēs. Bet šis radio retranslē Krievijas staciju Russkoje radio, kas ietilpst uzņēmumā Russkaja mediagruppa, kuru savukārt kontrolē Kremlis. Par zaļzemniekiem skaidrs: kaut arī uz naudaszīmēm nav rakstīts, kam un par ko tās paredzētas, konteksts ir labi salasāms. Bet ko šajā kompānijā dara NA deputāti? Latviskuma aizstāvji būtu sajaukuši debespuses?
Valsts prezidents Raimonds Vējonis neizsludināja «Krauzes grozījumus» Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, jo uzskatīja, ka tie pieņemti, «neievērojot labas likumdošanas principu un lemjot par sasteigtu risinājumu Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskā jautājumā». Prezidenta kanceleja bija saņēmusi daudzus lūgumus neizsludināt šo likumu, atdodot to vēlreizējai caurlūkošanai. «Latvijas ģeopolitiskajā situācijā ir jāmazina ārvalstu informatīvās telpas ietekme uz Latviju. Ir nepieciešama noteikta un skaidra valsts politika attiecībā uz valsts valodas un svešvalodu lietojumu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Saeimai ir plaša rīcības brīvība, lai rastu Latvijas valsts un sabiedrības interesēm atbilstošus risinājumus,» norādīja prezidents.
Tomēr Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 8. decembrī nemainīja parlamentā iepriekš apstiprinātos likuma grozījumus. Ja Saeima nobalsos par komisijas variantu, tad mazināsies latviešu valodas īpatsvars elektronisko mediju vidē, tās vietā nāks no Maskavas raidīta propaganda krievu valodā. Minētās komisijas deputāti parādīja Valsts prezidentam, ka viņa viedoklis, maigi sakot, ir nesvarīgs. Komisijas sēdē diskusiju nebija, vārds netika dots nevienam no vairāku radio pārstāvjiem, kaut gan tieši viņu viedoklis būtu svarīgākais. Mediju profesionāļiem tika piešķirtas statistu lomas jau sen sarunātā (un apmaksātā?) farsā, un komisijas vadītāja Inese Laizāne (NA) vien mudināja ātrāk «piebeigt» sēdi.
Šo situāciju komentēja NATO Izcilības centra direktors Jānis Sārts: «Liela daļa no Krievijas programmām (..) mēģina rādīt pasauli saskaņā ar to, kā Krievijas propaganda vēlas to parādīt. Tajā skaitā Latviju kā izgāzušos valsti, Latviju kā neveiksmīgu, sliktu vietu, kur dzīvot, kur apspiež krievvalodīgos. Tas ir pretēji mūsu interesēm. Ir pilnīgi nepareizi ļaut brīvi retranslēt šādu saturu. Latvijas nacionālajai drošībai ir būtiski stiprināt informatīvo telpu, stiprināt tādā veidā, lai citām valstīm nebūtu iespēju mūs ietekmēt. Atgādināšu: saskaņā ar Gerasimova doktrīnu Krievija atrodas pastāvīgā informācijas konfrontācijā ar Rietumiem.»
Gadu pirms Krimas aneksijas Krievijas ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs rakstīja: «21. gadsimtā (..) karu vešanas metodes ir mainījušās. (..) Akcents tiek nobīdīts politisku, ekonomisku, informatīvu, humanitāru un citu nemilitāru pasākumu virzienā, vienlaikus izmantojot iedzīvotāju protesta potenciālu. Plašu izplatību ir guvušas asimetriskas darbības, kas ļauj nonivelēt pretinieka pārākumu militārā jomā. Pie tiem var pieskaitīt (..) darbību informatīvajā laukā, kur metodes un iedarbības veidi tiek pastāvīgi pilnveidoti.» Tā ir Gerasimova «izslavētā» doktrīna.
Tajā precīzi iekļaujas «Krauzes labojumi», par kuriem Saeima lems ceturtdien. Tad arī redzēsim, vai deputāti ir nopērkami komplektā ar «apenēm» vai arī viņiem tomēr rūp valsts drošība.