Lai neložņātu pa maciņiem
«Tā, un ko jūs panācāt ar savu streiku? Problēmas ir atrisinātas? Vismaz tās kāds gatavojas risināt?... Ak, nē? Man gan liekas, ka tā piektdiena bija viena laba brīvdiena skolēniem, bet jums no tā jēgas nekādas. Tādi «streiki» ir ākstīšanās! Vot, ja jūs streikotu nedēļu, izvirzot konkrētas prasības, un neatkāptos ne par soli, tad tā mūsu valdošie beidzot saprastu, ka tiešām ir ziepes. Un tad varbūt kaut kas mainītos. Bet arī tikai – varbūt,» no augstākajiem toņiem pārejot uz zemākajiem, tāda bija telefonsaruna, ko dzirdēja lielveikala apmeklētāji, kas atradās tuvumā kareivīgajai, taisnprātīgajai sievietei.
Viņai var piekrist: pagājušās nedēļas viendienīgajam streikam nav nekādas nozīmes. Skata pēc visi – gan streikotāji, gan tie, pret kuriem vērsās streiks, – spēlēja ieguvējus un izpratnes pilnus ieilgušā konflikta dalībniekus.
Bet nebija ne ieguvēju, ne izpratnes. Tāpat kā nav reformu un izaugsmes, nav pamatojuma konkrētu pārmaiņu vajadzībām. Joprojām ir tikai izglītības segregācija, arvien dziļākai topot plaisai starp apmācību sistēmu latviešu un krievu skolās. Šobrīd pat nedzird runas par to, ka reiz visās Latvijas skolās būs latviešu mācībvaloda. Bet tika taču plānots un solīts! Taču ko nu par to... Labi vēl, ka skolotāji saņēmās nedēļas nogales dekoratīvajam streikam, kas tikpat dekoratīvajai Izglītības un zinātnes ministrijai bija tieši tik nepieciešams kā ronim kabatlakatiņš.
Lai parādītu savu absolūti, piedodiet, pofigistisko attieksmi pret skolotājiem un izglītības sistēmu, pedagogu streika dienā mūsu augsti godātā parlamenta budžeta un finanšu komisija ciniski vienojās, ka nākamgad tiks palielinātas ministru prezidenta, ministru, parlamentāro sekretāru, Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algas. Palielinājums būšot no 600 līdz 780 eiro. Šogad Ministru prezidente Laimdota Straujuma saņēma 3098 eiro, pēc izmaiņām alga būs aptuveni 3770 eiro.
Ministri nākamgad saņems 3580 eiro, bet parlamentārajiem sekretāriem alga pacelsies līdz aptuveni 2780 eiro. Lai arī cik vārga būtu Finanšu ministrija, tā tomēr spēja aprēķināt, ka nākamgad šim cēlajam mērķim būs nepieciešami aptuveni 740 000 eiro.
Faktiski tas ir nieks – šie daži simti tūkstošu eiro. Ja ministri, parlamentārie sekretāri, Saeimas frakciju un komisiju vadītāji sāks strādāt vēl produktīvāk nekā līdz šim, tuvinot Latvijas ekonomiku, iedzīvotāju dzīves un kultūras līmeni līdz šim neaizsniegtām virsotnēm, tad nebūs žēl nabaga badacietēju aldziņas pacelt arī augstāk – atbilstoši darba sasniegumiem. Nebaidīsimies no šiem vārdiem: tiem, kas rūpējas par valsts augsmi un celsmi, ir jādod iespējas augt arī pašiem – vismaz piešķirtās algas robežās. Tāpēc nevajag knapināties: kāpēc gan minētajiem darbarūķiem nepalielināt algu līdz nacionālās aviosabiedrības airBaltic izpilddirektora Martina Gausa atalgojumam – spriežot pēc deklarācijas, viņš 2014. gadā algā saņēmis 935 200 eiro. Tad gan vairs nebūs nekāda bikšu deldēšana nedz ministrijās, nedz parlamentā, jo tad strādāt nākšot augstākās raudzes profesionāļi. Tad jau sanāk, ka tagad augstajos amatos sanākuši visādi meža dīvainīši, kam īstā vieta būtu... ak, paši jau zināt, kur.
Politoloģe Iveta Kažoka arī piekrīt še skaidrotajam algu paaugstināšanas uzstādījumam, jo «politiķiem ir ļoti grūti pašiem sev palielināt atalgojumu saprotamu iemeslu dēļ – sabiedrība uz to neraudzīsies pozitīvi, taču palielinājumu vajag, ja gribam spēcīgāku politisko eliti». Loģiski secinot: jo augstāks būs atalgojums, jo spēcīgāka būs politiskā elite. Tad ko mēs vēl gaidām? Kāpēc ar saviem revolucionārajiem priekšlikumiem kavējas Saeimas budžeta un finanšu komisija? Vajag savējiem paaugstināt algu nevis par kaut kādiem tur nožēlojamiem procentiem, bet gan trīs, četras un pat deviņas reizes! Tad būs i plauksme, i augsme. Un nevienam nevajadzēs apkaunojošā veidā ložņāt pa tautas priekšstāvju maciņiem, pārbaudot, vai atalgojuma līmenis atbilst darba sasniegumu līmenim.
Bet tikmēr, domāju, vajag vīkšīties nākamajiem streikiem. Bet tādiem, kuros ir konkrētas prasības un termiņi, nevis tikai neapmierinātības paušana «pret pašreizējo situāciju nozarē». Ticiet, neapmierinātības paušana ir absolūti nenozīmīga gaisa tricināšana iepretim iespējām paaugstināt savas algas. Ne jau jūsējās, skolotāji! Savējās, savējās!