Kam kalpo "Krauzes labojumi"?
«Vairs nav, par ko balsot Saeimas vēlēšanās,» drūvīgā noskaņojumā savas domas atklāj kāds tvitera politpētnieks. Viņš allaž ir atbalstījis Nacionālo apvienību (NA), jo uzskata, ka šis politiskais spēks vienmēr stāvēs un – ja vajadzēs – arī kritīs par latviskumu, par latviešu valodu utt., u.t.jpr. Viņa ieskatā krišana jau ir notikusi, gan ne vajadzīgajā plaknē: latviskuma varenajā kuģī ieviesusies sūce, un tas noticis, vai nu misējoties, pareizo balsošanas pogu meklējot, vai nu nesaprotot, par ko balsojums. Bet varbūt NA mainījusi orientāciju?
Ceturtdien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumus, atbalstot tajos iekļauto deputāta Armanda Krauzes (ZZS) priekšlikumu, kas izglābj vairākas krieviski raidošas stacijas no pārejas uz apraidi latviešu valodā. Šai valodas maiņai bija jānotiek nākamā gada 1. janvārī – tā iepriekš bija lēmusi Saeima. Taču Uģis Polis, SIA Krievu hitu radio līdzīpašnieks, uzsāka cīņu pret šo lēmumu. Kāpēc? Tāpēc, ka tādā gadījumā Poļa kungs zaudētu krievu reklāmas naudu, tad nāktos arī veidot oriģinālraidījumus latviešu valodā, kas kaut ko izmaksātu, bet vai viņam to vajag? Protams, ne. Daudz taupīgāk ir retranslēt Kremļa apstiprinātu radioprogrammu, Russkoje radio Latvijā nosaucot par Krievijas hitu radio. Russkoje radio pirms pāris mēnešiem pārgāja Krievijas valdības veidojuma Goskoncert kontrolē, bet to vada kāds Kiseļovs, kurš vērsies pie biedra Putina ar lūgumu ļaut veidot minēto radiostaciju par Krievijas ideoloģisko ruporu nacionālā pašlepnuma stiprināšanai. Lūgums ticis apmierināts.
Šādas «ideoloģiski draudzīgas» radiostacijas simtprocentīgi krievisku retranslēšanu Saeima ceturtdiena atbalstīja – ar 39 balsīm «par», 13 balsīm «pret», deviņām balsīm kautri «atturoties». Skaidrs par Saskaņu, tā bija vienota kā zāģa zobi un nobalsoja «par». Samulsināja zaļzemnieku atbalsts (Daudze, Belēvičs, Līdaka u. c.), bet ko tur daudz mulst: Krievu hitu radio līdzīpašnieks Ričards Zakss pēdējos gados aplaimojis ZZS ar neuzbāzīgiem ziedojumiem – KNAB ir saskaitījis kādus 25 000 eiro.
Taču pie zemes notrieca NA balsojums. Tie, kuriem kā pēdējam bastionam vajadzētu stāvēt latviešu valodas sardzē, nobalsoja par to, ka pilnīgi legāli Latvijā turpmāk varēs retranslēt Kremļa raidījumus. No nacionāļiem tie bija: Ritvars Jansons, Rihards Kols, Kārlis Krēsliņš, Janīna KursītePakule, Inese Laizāne, Imants Parādnieks. Balsojumā atturējās Einārs Cilinskis un Jānis Dombrava. Laizānes kundzes taisnošanās, ka «krievu dziesmas radio ēterā nav kaitējums Latvijas politikai», liecināja, ka viņa nesaprot, par ko ir balsojums: neba par krievu dziesmām runa, bet gan par informatīvo indi, kas brīvā plūsmā velsies pāri Latvijai.
Jaunizceptais radioeksperts Armands Krauze kādā savā publikācijā bilst, ka pretdarbība viņa ierosinātajiem likuma grozījumiem notiekot «Radio SWH jauno īpašnieku, Krievijas pilsoņu, interesēs». Kādi tad tie ir? Savulaik vienīgais īpašnieks bija īrs Deniss O’Braiens. Pēc astoņu gadu veiksmīgas sadarbības viņš piedāvāja latviešu menedžmentam izpirkt radio. Tā šīs stacijas līdzdibinātājs un programmu direktors Jānis Šipkēvics kopā ar komercdirektoru Filipu Rubeni sameklēja Tatjanu Tolstaju un uz paritātes noteikumiem trijatā kļuva par jaunajiem īpašniekiem. Valdes priekšsēdētājs ir Jānis Šipkēvics, bet padomē darbojas Tolstaja, Rubenis un Iveta Kūliņa. Tolstaja ir uzņēmēja, dzimusi Ukrainā. 2011. gadā viņa pameta Krieviju – līdzīgi kā Artemijs Troickis un citi disidentiski domājoši Krievijas cilvēki, kas savu dzīvi saista ar Eiropas Savienību. Viņa dzīvo Igaunijā jau piecus gadus un ir kinoteātru Cinnamon ķēdes īpašniece Baltijas valstīs. SWH ir pilnīga redakcionālā neatkarība: tāda bija arī Tolstajas prasība. Redakcijas darbu pilnībā kontrolē Šipkēvics, kurš šo radio pats ir radījis un pārzina jau 23 gadus.
Arī «Krauzes labojumu» acīm redzamais «ieguvums» ir nenoliedzams: turpināsies Krievijā veidotas informācijas legāla translēšana Latvijā, vājināsies Latvijas mediju spēja pretstāvēt Krievijas informatīvajam spiedienam, retranslētos raidījumus nebūs iespējams kontrolēt, bet tie turpinās šķelt Latvijas sabiedrību. Kamēr NATO cenšas mums palīdzēt ar fiziskās telpas nosargāšanu, tikmēr parlaments bezatbildīgi atbalsta informatīvās telpas vājināšanu. Kam kalpojat, dāmas un kungi?