Valdības morālais krampītis

© F64

Ja teikšu, ka valdība sīkmanīgi apzog kultūru, tā nebūs patiesība. Valdība rīkojas daudz agresīvāk: tā ir kā lielceļa laupītājs, kam nav svarīgs neviens morālais krampītis, kas varētu aizkavēt šādu laupītāja laušanos neaizsargātās durvīs. Tāpēc nav brīnums, kad pagājušonedēļ ar vieglu roku, teju visiem ministriem balsojot «par», Ministru kabineta sēdē valdība aizliedza četrām Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām paturēt valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu – 90% no kapitālsabiedrības tīrās peļņas.

Tas, ka kultūras iestādes vispār guvušas peļņu, ir brīnums, kam pamatā tomēr smags darbs ar repertuāru, ar sponsoriem un dažādiem Eiropas Savienības projektiem. Jau ierasts, ka kultūrai naudas nekad nepietiek, tā jādotē, un tagad, atņemot brīnumainā kārtā iegūto peļņu, to atkal nāksies dotēt, jo vajadzību kultūrai ir vairāk, nekā godātie laupītāji spēj iedomāties. Tā, piemēram, Leļļu teātrim atņēma 10 368 eiro, par kuriem bija cerēts mazajiem skatītājiem iegādāties jaunus krēslus, jo vecie burtiski izirst «pa vīlēm». Visi ministri, arī valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība), nobalsoja par to, ka krēslus teātrim nevajag. Pret šo absurdu bija tikai kultūras ministre Dace Melbārde (NA). Latvijas Nacionālajai operai un baletam (LNOB) atņēma 113 840 eiro, kas bija paredzēti operas nama iekšpagalma pārbūvei, lai dekorācijas nestāvētu dubļos un sniegā, kā arī pacēlāja iegādei, lai skatuves strādniekiem nevajadzētu dekorācijas pārnēsāt ar rokām. LNOB valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš izteicās, ka vairāki valdības pārstāvji paši savām acīm redzējuši, kāda ir situācija ar dekorācijām. Bet kuram gan negadās aizmirst tādus niekus, vai ne? Pret to, ka operai atņem naudu, balsoja vien Dace Melbārde, Dzintars Rasnačs (NA) un Anrijs Matīss (Vienotība).

Peļņu, pēc valdības domām, nedrīkstēs paturēt arī Jaunais Rīgas teātris (24 576 eiro), ko tas cerēja izmantot jauna autotransporta iegādei viesizrāžu nodrošināšanai, kā arī apvienība Latvijas koncerti, kas cerēja savus 37 737 eiro novirzīt informācijas tehnoloģiju infrastruktūras atjaunošanai, jo, kā teica valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis, Latvijas koncertu datorparks un mūzikas ierakstu arhivēšanas sistēmas ir katastrofālā stāvoklī, bet līdzekļus to atjaunošanai būs jāatrod jebkurā gadījumā. Turklāt Latvijas koncertu ienākumi allaž tikuši novirzīti jaunu māksliniecisko programmu veidošanai, jo valsts nekad nav spējusi nodrošināt atbilstošu, cilvēka cienīgu finansējumu kultūras saturam, bet augstais mākslinieciskais līmenis ir iespējams tikai, pateicoties kultūras darbinieku un mākslinieku talantam, pašaizliedzībai un profesionalitātei, nevis valsts nodrošinātai infrastruktūrai. Tagad, lai paveiktu visus nosauktos darbus, tik un tā pie tiem būs jāķeras, taču, kā teica Dace Melbārde, «tas notiks uz mākslinieciskās kvalitātes un cilvēku rēķina». Tādi nenozīmīgi argumenti mūsu jaukajai valdībai bija pie elkoņa, un par peļņas atņemšanu Latvijas koncertiem un JRT draudzīgi nobalsoja visa valdība, izņemot D. Melbārdi.

Nekā citādi kā par cinisku ņirgāšanos nevar nosaukt finanšu ministra Jāņa Reira (Vienotība) izteicienus valdības sēdē, kurā lēma par kultūras iestāžu aplaupīšanu: «Mēs strauji tuvojamies budžeta pārkāpumu procedūras ierosināšanai, un tagad mēs atstāsim visas peļņas, un tad mēs sēdēsim un domāsim, kur samazināt budžeta izdevumus un kā nodrošināt tās vajadzības, kas mums ir nākamā gada budžetā.» Ja mēs tik strauji kaut kam tuvojamies un ja valsts budžeta ieņēmumi atpaliek no plāna par vairāk nekā 35 miljoniem eiro, tad valstij pienākošās dividendes varbūt vajadzētu iekasēt no lielajām valsts kapitālsabiedrībām, piemēram, no Latvijas dzelzceļa, kam peļņa ir vairāk nekā desmit miljoni eiro? Nē, budžeta caurumus mēs centīgi lāpīsim ar Leļļu teātrim atņemtajiem desmit tūkstošiem eiro, tas būs efektīvi un taisnīgi!

Šodien koalīcijas padomes sēdē lems par Latvijas pozīciju Grieķijas aizdevuma jautājumā. Komiski, ka valdība, kas aplaupa kultūru par 186 521 eiro, spriedīs par 85 miljardu eiro aizdevumu Grieķijai. Nuja, kārtējais starptautiskās «solidaritātes» demonstrējums. Bet varbūt valdīklām beidzot vajadzētu solidarizēties arī ar Latvijas cilvēkiem, nevis – kā vienmēr –, ar kāju atsperot vaļā durvis, nolaupīt pēdējos santīmus, kas tiem pieder?



Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais