Atsaldētajiem vieglāk dzīvot
Visas problēmas var atrisināt, tās iesaldējot. Tā vismaz uzskata partijas Vienotība valde: tā pirmdien pieņēmusi lēmumu «iesaldēt» jautājumu par Jura Vidiņa izslēgšanu no partijas.
Izrādās, tas neesot politiskās dienaskārtības jautājums, jo daudz svarīgāk esot stiprināt Laimdotas Straujumas valdību, «saglabājot tās lemtspēju un efektīvu darbību valsts un sabiedrības interesēs». Tagad, raugi, nedrīkstot nolikt «otrajā plānā» jautājumus, kas skar visas Latvijas ģimenes, priekšplānā izvirzot «iekšējo domstarpību risināšanu».
Protams, «Vidiņa jautājumu» nomāc ģeopolitiskā situācija, iekšējā drošība un tautsaimniecības izaugsme, kā arī enerģētiskās neatkarības stiprināšana, gāzes tirgus liberalizācija un embargo radītie zaudējumi pašmāju eksportējošajiem uzņēmumiem. Tas viss ir godpilnajā pirmajā vietā, atstājot viena provinces aktīvista izrunāšanos ne mazāk cienījamajā otrajā vietā. Šajā principiālajā nostājā mulsina vien tas, ka sakotnēji vienotībnieki vēlējās panākt Jura Vidiņa izmešanu no partijas par viņa izteikumiem saistībā ar deputāta Dzintara Zaķa iespējamo balsu pirkšanu 12. Saeimas vēlēšanās (šādas runas graujot partijas prestižu!), bet nu jau dzird ko pikantāku: Vidiņš partijas ģenerālsekretāru Arti Kamparu nosaucis par «Kremļa aģentu». Skaidrs, šādi nekrietni apmelojumi ir jāiznīdē ar uguni un zobinu.
Par Vienotības burciņā notiekošajām «zirnekļu cīņām» varētu arī iezviegt, jo visi šie partijnieki katrs ir ar garu un interesantu politisko asti, kuru mēs laika un vietas trūkuma dēļ neķemmēsim. Bet iezviegšanai būtu tāda skāņa piegarša: Vienotība taču ir pati, pati atbildīgākā, par tautas labklājību un laimi domājošākā, pati valdošākā un vadošākā, un visi tās biedri ir vienoti kā zāģa zobi pagasta gaterī, tāpēc nebūtu smuki atkal nest tautās kārtējo pilnīgi nejauši izlūzušo dzerokli – šoreiz Vidiņa izskatā.
Tālab neiezviegsim. Izturēsimies ar cieņu. Jo tā tomēr ir premjerpartija. Ar atbilstošu ētikas un morāles kodeksu. Un tas iedarbojas uz visiem vienādi. Arī uz Vienotības Jaunatnes organizācijas pārstāvi Jāni Egliņu, kurš iedrošinājās paust neapmierinātību ar valdes briestošo nodomu izslēgt Vidiņu no mīļotās partijas. Ja viņš tiek mests ārā, es arī aizeju! – lepni paziņoja Egliņš, un partijas Ētikas komisija atviegloti iespēra viņam ar kāju: lasies ar’! Jo bija noticis arī pats trakākais, ko var izdarīt tikai neapdomīgs jauneklis: Egliņš savu sašutumu publiski bija izpaudis mikroblogošanas vietnē twitter.com! Tāpēc aizgādnīgā māte – Ētikas komisija – piekodināja: partijas publiskos politiķus un amatpersonas atturēties no sociālā tīkla twitter.com lietošanas. Mazums, ko internetā var izdarīt pļāpīgs pirksts un atriebīga mēle. Izpaudīs vēl partijas noslēpumus.
Taču, kamēr Vienotība vēl nav ķērusies pie lemtspējas, ģeopolitikas un tirgus liberalizācijas jautājumiem, varam ieteikt radikālus līdzekļus partijas līnijai nelojālo un pļāpīgo biedru ierobežošanai: viņiem jāaizliedz reģistrēties feisbukā, draugiem.lv, odnoklassniki.ru, kā arī piedalīties interneta porno un sadomazo spēlēs. Ja tas nelīdz, tad viņus var viegli pasmacēt ar spilveniem, ievietot Liepājas cietumā vai noslānīt ar rabarberiem. Nu, ja vēl ar to nepietiek, tad jādara tā, kā drosmīgi rīkojas Labklājības ministrija (LM). Beigu beigās – biedri, jūs taču esat vienā koalīcijā, ņemiet piemēru cits no cita!
LM ministrija nule izdevusi rīkojumu par kārtību, kādu būs ievērot sociālās aprūpes centru darbiniekiem, komunicējot ar medijiem un citiem neveselīgi ziņkārīgajiem. Rau, dokumenta 17. punkts: «Darbinieks nedrīkst publiski paust viedokli, kas ir pretrunā ar ministra vai ministrijas oficiālajos dokumentos pausto viedokli nozares politikas jautājumos... utt.» Lūk, izeja! Kāpēc gan nepieņemt likumu, ka partiju, ministriju un citu vairāk vai mazāk savādu veidojumu «amatpersonas» nedrīkst runāt to, ko domā? Lai tur vai kas, kaut vai viss šķērsām notiek, tik un tā – runāt nedrīkst! Tāpat jau visādi nenopietni partijnieki un aprūpes centru darbinieki pietiekami daudz ziepju savārījuši – sāk te savas tiesības «kačāt», vai zin’!
Bet vislabākais likums, protams, būtu tāds, kas liegtu domāt. Kam jums domāšana? Iesaldējiet to. Kļūstiet par atsaldētajiem. Būs vieglāk dzīvot.