Tas, ka aģentūra Bloomberg kādā savā publikācijā Latvijas eiro monētā redzamo latvju jaunavu nule nodēvējusi par «tradicionālo slaucēju», izraisījis daudz lielāku viļņošanos nekā eiro ieviešana kā tāda.
Protams, daudzi mazie veikaliņi ir slēgti – kamēr norimst divvalūtu situācija, bet tie, kuriem «ēriki» vienkārši riebjas, norēķinās ar maksājumu kartēm – lai nebūtu jāuzlūko un jāliek maciņā neizteiksmīgie eiropalagi un pankūku biezuma eiromonētas. Kaut kādas īpatnējas aptaujas priecīgi čivina, ka atbalsts eironaudai Latvijā jau esot sasniedzis 52%, un šī makaronu stumšana uz ausīm jau sāk izskatīties bezgaumīga.
Taču slaucējas skandāls, patiesību sakot, tikai paspilgtina mūsu ieradumu pievērst uzmanību mazsvarīgākajam, aizmirstot par būtisko. Atcerēsimies, kas bija karstākais eiro ieviešanas cīnītājs? Protams, mūsu ekspremjers Valdis Dombrovskis. Bez emocijām, ar eiropeisku pragmatismu viņš bīdīja mūs visus uz lata noliegumu, uz eiro atzīšanu. Mums neatlika nekas cits kā vien pakļauties valdīklu nolēmumam: no 1. janvāra sāksim norēķināties iekš eiro. Premjers no bankrotējušās Parex bankas pārveidotā bankomāta izņēma pirmo eiro naudiņu, un daži pat uzgavilēja. Bet daudziem nacionāli noskaņotiem vientiešiem tas bija kā pazemojošs pātagas cirtiens. Tāpēc šķiet, ka 52% priecīgais apsolījums ir, maigi sakot, pārspīlēts, it kā pat īpaši pasūtīts, lai irstošās Vienotības stabilizējošo pīlāru – Dombrovski – kaut kā noturētu popularitātes virsotnēs.
Un, jāteic, tas ir izdevies. Decembrī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS aptaujāja pietiekami lielu ļaužu kopu, lai izzinātu tautas noskaņojumu un attieksmi pret politiķiem. Sadaļā Visi Latvijas iedzīvotāji visaugstāko vērtējumu ieguva Ventspils mērs Aivars Lembergs (66,3%), nākamais bija ekspremjers Valsts prezidents Andris Bērziņš (58,3%), trešais – Valdis Dombrovskis (54,7%). Sadaļā LR pilsoņi Aivars Lembergs ieguva 11,5% ar vērtējumu «ļoti pozitīvi» un 57% ar vērtējumu «pozitīvi», savukārt Valdis Dombrovskis – attiecīgi 8,5% un 50,6%.
Bet interesantākais sākas pēc tam. Ģimenēs ar latviešu sarunvalodu Valdis Dombrovskis iegūst 11,3% vērtējumu ar atzīmi «ļoti pozitīvi» un 58,9% ar atzīmi «pozitīvi», turpretī Aivars Lembergs nokrīt uz otro vietu attiecīgi ar 10,3% un 48,3%. Savukārt ģimenēs ar krievu sarunvalodu pirmajā vietā pārliecinoši ir Rīgas mērs Nils Ušakovs («ļoti pozitīvi» – 35,8% un «pozitīvi» – 51,8%), aiz sevis atstājot Aivaru Lembergu (attiecīgi 16% un 65,5%) un pavisam tālu pametot Valdi Dombrovski (1% un 31,8%). Saliedētajai krievvalodīgo vēlētāju masai, kas joprojām gatava balsot par Ušakovu, ir pievienojies tas latviešu vēlētājs, kam apnikuši tukšie tā dēvēto latvisko partiju solījumi. Un tomēr vēlme noticēt (pagaidām) valdošās Vienotības stingrajam balstam un drošības garantam – Dombrovskim latviešos ir palikusi, kaut arī tik daudz melu, liekulības un nepildītu solījumu ir šīs partijas «labo darbu» sarakstā.
Kas tas ir? Latviešu vēlētāja vientiesība? Cerība, ka, neskaitāmo reizi kāpjot uz grābekļa, tā kāts neiebliezīs pa pieri vai iebliezīs tikai mazdrusciņ? Pēc Dombrovska īpatnējās demisijas (no rīta viņš vēl nezināja, ka vakarā jau «uzņemsies atbildību» un demisionēs) viņa pārstāvētā partija mēneša laikā nekādi nevarēja saņemties un atrast savās saliedētajās rindās kaut jel vienu nākamā premjera amata kandidātu. Nu ir parādījusies Laimdota Straujuma, kas, strauji iekļāvusies Vienotības rindās, tikpat neapstādināmi tiek virzīta augstajam amatam. Vai zemkopības ministri nemāc bažas, ka iestāšanās Vienotībā varētu krasi pazemināt viņas reitingu?
Manuprāt, gan Bloomberg «kļūda», gan arī Laimdotas Straujumas virzīšana premjerministres amatam ir tikai kāda notikuma virskārta – lai mēs nemēģinātu saskatīt būtisko. Pirmajā gadījumā – re, kā pazemo mūsu eiro, ko mēs tik ļoti atbalstām.
Otrajā – lūk, cik intensīvi mēs domājam par valsti, izvirzot visdažādākos premjera amata kandidātus. Bet patiesībā situācija ar uzspiesto eiro un valdības krīzi ir daudz nožēlojamāka nekā pirmajā mirklī izskatās, taču – gods, kam gods pienākas! – Vienotības pīlāri cenšas no šīs situācijas izspiest visu, kas vien spiežams. Kā vienmēr. Nu, tādi tradicionālie slaucēji. Un ar to es nebūt nedomāju parastās piena govis, slaukšanas operatorus vai Bloomberg jauko pārteikšanos. Ir jau arī citi slaukšanas objekti. Piemēram, Visi Latvijas iedzīvotāji.