Par to, kas kopīgs tārpiņam un deputātam

Kārtējo reizi aizraujas elpa no deputātu un ierēdņu bezkaunības. Šķiet, viņi nekad un nemūžam nav varējuši izvīkstīties ārā no Rīgas siltajiem spilveniem, lai aizbrauktu paskatīties, kā dzīvo cilvēki laukos un mazpilsētās.

Tas, ka liela daļa no viņiem dzīvo izmisumā un pusbadā, augstos Rīgas kungus maz interesē. Un tad tā vien gribas daža laba augstu sēdoša muldētāja šņukuru iebakstīt tajā kaku čupā, ko pats, čakli spiezdams, sadarījis.

Nule izcēlās Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Dāvids Tauriņš, publiski pauzdams savas no reālās dzīves atkabinātās gudrības. "Man šķiet, ka tas nodokļu slogs, ko esam uzlikuši iedzīvotājiem, nav ne nesamērīgs, ne dramatisks, lai izraisītu sociālus sprādzienus vai vēl ko citu. Protams, jaunie nodokļi sākumā daudziem būs nepierasti. Bet tie noteikti nebūs traģiski," laikrakstā Latvijas Avīze klāstīja finanšu eksperts.

Tauriņa kungs, pirms dvest šīs bezjēdzīgās vāvas, varēja gan aizbraukt uz laukiem, piemēram, uz Balviem, un paskatīties, kā sokas ģimenei, kurā ir viens pelnītājs – Jānis, kam jāuztur sieva invalīde un viņu abu bērni – vai tie "daži lati", kurus atņems no algas, kas jau tāpat niecīga, ir "samērīgi" un "nedramatiski" šai ģimenei? Viņš varēja arī pajautāt Skrundas atraitnei Intai, kam vīru ir atņēmis slepkava un kura audzina divas meitas un sitas vai nost, lai, garas stundas strādājot ceļmalas ēstuvītē, nopelnītu ģimenītei iztiku un meitenēm skolas naudu – kā ir tad, kad "nodokļu slogs" nospiež pie zemes tā, ka pat galvu nav iespējams pacelt? Varbūt Tauriņa kungs nenojauš, taču līdzīgu ģimeņu Latvijā ir tūkstošiem.

Tauriņa kungu šādas lietas noteikti nesatrauc, jo viņa dzīvē viss ir kārtībā. Viņa valsts amatpersonas deklarācijā, kas parāda ienākumus 2008. gadā, daiļojas vairākas algas: Finanšu ministrijā – Ls 51 705,38, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldē – Ls 10 250,45, valsts a/s Diplomātiskais serviss – Ls 1875, Hipotēku un zemes bankā – Ls 1800, VSAA – Ls 670,30. Kopā – Ls 66 301,13. Tiešām, "nodokļu slogs" šo ierēdni varētu arī nespiest pie zemes, jo nauda cilvēku, kā zināms, dara brīvu.

Tas, kas šajā situācijā visvairāk iepriecina, ir atziņa, ka mūsu valstī ir tik daudz darbīgu ierēdņu, kas grib un spēj sekmīgi strādāt vairākās darbavietās, kurās joprojām dāsni izmaksā aldziņu. Precizitātes dēļ man gan gribētos uzzināt, ko tik dižu un valstisku veic Tauriņa kungs tajā pašā Finanšu ministrijā, mēnesī saņemot vairāk nekā 4300 latu algu? Cik cipariņu viņš ir pārbīdījis? Cik atskaitīšu izdrukājis? Cik kafijiņas izdzēris un cik klačiņas pasitis? Un kāds bijis viņa ieguldījums Liepājas SEZ pārvaldē? Tik liels, lai spētu vienreiz mēnesī gudri pasēdēt sanāksmē un mobilajā tālrunī saņemt īsziņu par algas pārskaitījumu? Vai Dāvids Tauriņš jelkad ir strādājis tikpat smagi un izmisīgi kā Jānis vai Inta, lai nodrošinātu savu bērnu izdzīvošanu, jā, tikai izdzīvošanu, nevis cilvēka cienīgu dzīvi?

Šķiet, ir veltīgi tricināts gaiss, pieprasot, lai valstī notiktu reālas strukturālās reformas, nevis ņirgāšanās par valsts vienīgo vēl palikušo resursu – cilvēkiem. Daļai ierēdņu joprojām turpinās treknie gadi, deputātiem – tieši tāpat. Šodien tautas kalpi lems par grozījumiem Saeimas Kārtības rullī, proti, par to, lai viņu algas 2010. gadā nemainītos salīdzinājumā ar šā gada algām. Nākamgad – tāpat kā šogad – viņiem būs tikai (!) 986 latu alga, plus mēnesī 135 lati prezentācijas nauda (ko un kā deputāti prezentē – nevienam nav jāatskaitās), plus 179 lati transporta izmaksu kompensācijas, plus samaksa par piedalīšanos komisiju un apakškomisiju sēdēs, plus dzīvokļa īres kompensācija – līdz gandrīz 400 latiem (ai, cik šiku dzīvoklīti par tādu naudu šodien var noīrēt!), plus telefona rēķinu apmaksa līdz 54 latiem, plus... Ak, jā, gandrīz piemirsu: Saeimas Kārtības ruļļa grozījumi neparedz atteikšanos no kompensācijām, līdz ar to tie Saeimas deputāti, kas netiks ievēlēti 10. Saeimā, varēs pretendēt uz kompensācijām trīs algu apmērā – uz 2958 latiem. Vai nav jauki, ko?!

Deputāti sev, protams, nekāps uz astes, lai spriestu par savas (!) naudas samazinājumu. Piemēram, deputāts Andrejs Klementjevs TV ekrānā atbilstoši stomījās, kad viņam jautāja, vai tiešām tautas kalpi nesolidarizēsies ar tautu, kas, valdībai un deputātiem kooperējoties, jau apšņākta pēc pilnas programmas. Varbūt deputāti arī dosies Ziemsvētku bezalgas atvaļinājumā, solidarizējoties ar tiem, kuri spiesti to darīt ne tikai šajos svētkos? Nē, tas būs algots atvaļinājums. Turklāt izrādījās, ka nebūšot labi, ja deputātiem vēl apgriezīs algas – tad viņiem tās būšot mazākas nekā ierēdņiem! Re, kur tā krunka slēpjas – nespējā samazināt algas ierēdņiem un likvidēt uzņēmumu politizētās padomes. Tā jau deputātiņi varētu samierināties ar mazāku naudiņu, taču – ierēdņiem, tauriņiem un citām dieva dotām vabolītēm nedrīkst ķerties klāt, jo ikkatram tārpiņam taču gribas papriecāties. Tas viņiem visiem kopīgs.

Viedokļi

Ar šādu ironisku, bet vienlaikus skarbi reālistisku atziņu var raksturot situāciju ambulatorās medicīnas jomā. Vienlaikus pacientu plūsma nemazinās, gluži pretēji – sasirgušo skaits pieaug. Taču valsts piešķirtais finansējums nav bezizmēra. Kā racionāli “operēt” ar pieejamajiem naudas līdzekļiem, lai pacienti laicīgi saņemtu kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, mediķiem būtu stabils atalgojums un netiktu apdraudēta medicīnas iestāžu pastāvēšana?

Svarīgākais