Kaimiņu konflikts par piebraucamo ceļu DzAB ''Ķepu-ķepā''

Ilustratīvs attēls © F64

Informējam, ka, nogriežoties no P93, pēdējie 3 km grants ceļa līdz biedrībai "Ķepu- ķepā'' nav izbraucami.

Esam nonākuši zem ilgstošo lietavu un kaimiņu ciema iedzīvotāju morālā un, jāteic, arī fiziskā spiediena. Lietavas ir paaugstinājušas grunts ūdeņu līmeni tiktāl, ka viss mūsu reģions mēreni sāk atgādināt purvu. Ūdenim nav kurp aizplūst. Tostarp arī no grants ceļa, kurš savieno šoseju Jelgava- Iecava ar Salgales pagasta Rēvicu mājām jeb vietu,kur atrodas Dzīvnieku aizsardzības biedrība "Ķepu-ķepā''.

Ceļš nav aprīkots ar notekgrāvjiem, un meliorācijas sistēma, ja kādreiz tāda ir bijusi, tad jau sen vairs nefunkcionē. Šis ceļa posms jau sen prasījās pēc remonta, jo arī iepriekšējos gados pavasarī un rudenī to izbraukt bija grūtības. Tiesa, ne tik lielas kā šogad.

Biedrība sev piegulošo ceļa posmu bija plānojusi remontēt vasarā. Taču, reaģējot uz faktisko situāciju, biedrība ir radusi iespēju sev piekrītošo ceļa posma labošanu uzsākt jau tagad. Uz ceļa jau ir izbērtas un izlīdzinātas 20 šķembu kravas.

Tikpat lielās grūtībās ir nonākuši arī blakus ciema iedzīvotāji. Arī viņiem piekrītošais ceļa posms nav izbraucams. Taču, tā vietā, lai operatīvi risinātu problēmu, viņi izvēlējās draudēt ar ceļa slēgšanu. Kas nozīmētu, ka biedrība nevar saņemt dzīvniekiem paredzētās pārtikas piegādes, nevar nodrošināt operatīvu veterināro palīdzību. Būtiski krītas apmeklētāju un volontieru skaits, dramatiski sarūk adopciju skaits.

Biedrība tikās ar kaimiņu ciema iedzīvotājiem, lai lemtu par šī ceļa turpmāko labošanas un lietošanas kārtību. Biedrība piekrita piedalīties kaimiņu ceļa posma remontā, piegādajot 40 kubus ar dolomīta šķembām. Pretī saņemot solījumu, ka ceļš tiks atstāts koplietošanā.

Biedrība ir turējusi norunu, kaimiņu ceļa remontam paredzētās šķembas tiks piegādātas trešdien, 11. aprīlī. Par ko viņi ir informēti. Taču tas nav atturējis viņus no centieniem slēgt ceļu iebraukšanai. Tā vakar, 6. aprīlī ceļš patvaļīgi tika aizbarikādēts ar baļķiem un zariem, liedzot iespēju realizēt dzīvnieku pārtikas piegādi.

Reaģējot uz situāciju, tika izsaukta valsts policija. Kas ieradās, piesaistot Ceļu inspektoru. Policija lika barikādes noņemt, informējot mūsu kaimiņus, ka šāda rīcība ir prettiesiska. Jo ceļš, kuru kaimiņi uzskata par privātu, ir neapstrīdamā koplietošanā. Barikādes tika noņemtas, bet pēc policijas aizbraukšanas- atjaunotas.

Kaimiņi vaino biedrību ceļa kvalitātes pasliktināšanā. Minot, ka biedrību apmeklē būtisks automašīnu skaits. Taču jāmin, ka viņiem piekrītošajā ceļa posmā notiek mežistrāde. Tiek ignorēts fakts, ka ne tikai meža izvešanas radītā slodze uz ceļa segumu, to bojā. Bet arī koku izzāģēšana pati par sevi nozīmē ūdens līmeņa paaugstināšanos, jo koki kā jau visi augi, uzņem būtisku ūdens daudzumu un aiztur to savā sakņu sistēmā.

Problēmas cēloņi ir jāskata kompleksi. Taču realitāte ir, ka 70 mūsu aprūpē esošie suņi, 50 kaķi un 9 zirgi ir nonākuši ķīlnieku lomā. Un šobrīd katra mūsu darba diena ir izmisīga cīņa, cenšoties noregulēt ceļa jautājumu un uzturēt biedrības darba ritmu un kvalitāti reti nelabvēlīgos apstākļos.

Ņemot vērā esošo situāciju, esam emocionāli un psiholoģiski pārguruši. Paskatoties uz kaimiņiem, kuri dzīvo citā ceļa posmā un smaidot risina ceļa problēmas, rodas nesapratne un mulsums, kā var tiktāl atšķirties cilvēki un viņu pieeja grūtību pārvarēšanai.

Darbs, kuru mēs darām ikdienā nebūt nav viegls un rozēm kaisīts. Tā ik dienu ir voljēru tīrīšana, mājiņu mazgāšana, dzīvnieku apkopšana, barošana, griešanās pie vetārstiem, dzīvnieku pārtikas sagādāšana. Tā ir mūžīgā cīņa ar vējdzirnavām, kad tu skaiti- tev sanāks algot darbiniekus, pabarot visus dzīvniekus un nodrošināt veterinārmedicīnisko aprūpi vai nesanāks? Vai tu spēsi pamanīt, kad ceļš kārtējo reizi tiek bloķēts? Lai pasargātu biedrības apmeklētājus no kaitējuma, kuru laikus nepamanīts bluķis vai zars var nodarīt automašīnai.

Remontam esam iztērējuši 1000€. Vajag vēl 2000€, lai ceļu salabotu līdz galam. Ja mēs būtu izmantojuši ceļu būves brigādes pakalpojumus, tad izmaksas būtu 3000€ uz katriem 100 metriem. Izdzirdot šādu summu, mums mati sacēlās stāvus. Un mēs meklējām lētāku, dzīves realitātei pietuvinātu, risinājumu. Tomēr arī šie 3000€ mums netiek mesta pakaļ. Lai veiktu pirmo ceļa labošanas kārtu, un samaksātu tos 1000€, jau esam bijuši spiesti iekulties parādos.

Barikāžu dalībniekiem gribētos teikt, ka esam dziļi sarūgtināti par to, ka mūsu labās kaimiņu attiecības cieš šādu pārbaudījumu.

DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA “ĶEPU-ĶEPĀ”
Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983
Reģistrācijas numurs: 40008176673
BIC/swift kods: HABALV22
Pay Pal ātrais maksājums: PayPal.Me/kepukepa
pay pal: dzab_kepukepa@inbox.lv

Jelgavas rajons, Ozolnieku novads, Salgales pagasts ''Rēvici''
T:29733601(Gundega)

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais