Kažokas vērtības

Latvijas publiskajā telpā par vienu no redzamākajām «ekspertēm», kurai ir «kompetents» viedoklis par gandrīz visiem sabiedriski politiskajiem jautājumiem, kļuvusi Iveta Kažoka.

Viņa ir viena no dedzīgākajām mūsdienu plintniecēm – revolucionārēm, jaunās ideoloģijas karognesējām. Taču, klausoties viņas vērtējumos, nedrīkst aizmirst vērtības, kuras ir šo vērtējumu pamatā. Kādas tās ir?

Diezgan trāpīgu atbildi uz šo jautājumu sociālajā tīklā twitter sniedz pati Kažoka, mierinot varas gaiteņiem pietuvināto aizokeāna «uzņēmēju» (pēdiņās, jo parasti darbojusies uzņēmējdarbībā ar svešu naudu) Baibu Rubesi par iespējamo imigrācijas apjomu paplašināšanos. Rubese atsaucas uz demogrāfu Ilmāru Mežu, kurš norāda, ka Latvijā ir viena no spilgtākajām bezbērnu politikām Eiropā, un brīdina – tā turpinot, nākotnē Latvijai draud plaša imigrācija, kas varētu būt vēl plašāka nekā padomju gados un latviešus savā valstī padarīt par minoritāti. Rubesi šāda nākotnes perspektīva satrauc, taču Kažoka viņu mierina šādiem vārdiem: «Imigrācija pati par sevi nav drauds, bet normāls process. Vienmēr bijusi, vienmēr būs, un tas ir labi.»

Ja šis būtu vien atsevišķs Kažokas izteikums, tad varētu diskutēt, ko tieši viņa domājusi, sakot, ka imigrācija nav drauds, taču viņas noraidošā nostāja demogrāfijas veicināšanas jautājumos ļauj skaidri pazīt viņas vērtību sistēmu, kurā latvietībai un latviešu nācijas pastāvēšanai nav vietas. Kažoka savu redzējumu par demogrāfijas jautājumiem izklāstījusi redzamākajā pretlatviskās ideoloģijas ruporā – portālā politika.lv. Rakstā Demogrāfija kā pseiodoproblēma viņa publicējusi grafiku ar ļoti strauju pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu pēdējā pusgadsimtā un uzdod retorisku jautājumu: «Vai šis grafiks nav liecība tam, ka planētas pārapdzīvotība cilvēcei kopumā varētu būt lielāka problēma nekā iedzīvotāju skaits katrā atsevišķā valstī?» Kažokai nerūp Latvijas demogrāfiskā situācija. Viņu vairāk uztrauc kopējā pasaules pārapdzīvotība. Arī visa pārējā raksta būtība ir līdzīgā planetārās domāšanas toņkārtā. «Kamēr cilvēcei nedraudēs izmiršana, personīgi es atsakos pieņemt, ka man būtu MORĀLS pienākums laist pasaulē bērnus. Un man neizskatās, ka cilvēcei tuvākajos 90 gados draud izmiršana pārāk maza bērnu skaita dēļ,» savu pārliecību definē Kažoka.

Kažoka pilnīgi atklāti, bez mazākās slēpšanās pasaka, ka viņu ne mazākajā mērā neuztrauc latviešu etnosa liktenis. Viņasprāt, uztraukties par šo iedomāto identitāti ir pilnīgi bezjēdzīgi un lieki. Lūk, katra cilvēka individuālās tiesības, tas ir pāri visam, bet visas pārējās identitātes un tiesības – tās ir tikai iedomas un izskaužami aizspriedumi. Šo kosmopolītisko iedomātās bezkonfliktu un bezkonkurences (vispārējās brālības) sabiedrības modeli mūsdienu Latvijā aizstāv Ļeņina un Stučkas idejiskie mantinieki, kurus šodienas Latvijā gan vairs nesauc par boļševikiem, bet gan sorosītiem.

Katru reizi, kad publiskajā telpā izskan Kažokas un viņas domubiedru izteikumi, tie jāvērtē tieši šo vērtību kontekstā. Tā kā viņi noliedz latviskās vērtības un latvietību uzskata par dzīvi apgrūtinošu aizspriedumu (daudz izdevīgāk taču būtu, ja visi runātu angļu valodā un divās paaudzēs no ekonomiski neizdevīgās latviešu valodas mēs tiktu vaļā), tad viņu uzskati un līdz ar to vērtējumi ir pretlatviski. No latvisko interešu viedokļa viņu izteikumi jāvērtē tieši tāpat kā Lindermana uzskati. Tātad, ja Kažoka kaut ko slavē vai peļ, tad šiem izteikumiem jāpieiet īpaši kritiski.

Kažoka stāv un krīt par Vienotību un Reformu partiju. Pēc pašreizējās viltus tiesiskuma un pseidoreformu koalīcijas nodibināšanas viņa publiski paziņoja, ka tagad varot gulēt mierīgi. Demogrāfiskie dati ļauj secināt, ka Kažoka šo laiku patiešām varējusi gulēt mierīgi, jo latviešu skaits gan Latvijā, gan pasaulē turpina samazināties.

Kažokas un viņas ideoloģisko līdzgaitnieku jūsma par Vienotību un zatleriešiem ir galvenais faktors, kas uz šiem politiskajiem spēkiem liek raudzīties ar aizdomām. Ja vien vērtību sistēmā ir latviskās vērtības un latviskā identitāte. Ja viss latviskais tiek uztverts kā aizspriedumi, kas traucē bezrūpīgi dzīvot, tad cita lieta – par Vienotību&Co. Par Latvijas teritorijas attīrītājiem no latviešiem.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais