Novembrī biju ES organizētā žurnālistu seminārā Briselē un Frankfurtē par eiro ieviešanas un parādu krīzes pārvarēšanas jautājumiem. Šajā seminārā kāda uzstājīga žurnāliste no Latvijas gandrīz katram referentam uzdeva vienu un to pašu jautājumu – vai ir veikti aprēķini par to, kāda būs ekonomiskā ietekme uz ES, ja Latvija iestāsies eirozonā.
Visi runātāji uz šo jautājumu reaģēja ar acīm redzamu mulsumu un centās kaut kā atjokot par Latvijas ekonomikas mikroskopisko lielumu. Kāda gan varot būt ietekme uz olimpiskā peldbaseina kopējo ūdens temperatūru, ja tajā ielej spaini karsta ūdens? Nekāda. Tāpēc ES nekādi aprēķini par Latvijas ietekmi uz eirozonu pat izskata pēc nav veikti. Nav tādas vajadzības. Citiem vārdiem, Latvija no Briseles vai Frankfurtes (Eiropas Centrālās bankas) augstumiem ir tik sīka vienība, ka to var neņemt vērā. Ko ar to gribu teikt?
Viens no argumentiem, kāpēc Latvijai jāstājas eirozonā, skan – mēs jau esam piesaistīti eiro, bet pagaidām par eiro likteni nekādi nelemjam. Tad, kad būsim iestājušies eirozonā, tad vismaz sēdēsim pie galda un mums būs kaut kādas balsstiesības. Lai arī mūsu sēdēšana pie galda nebūs īpaši ietekmīga un diez vai mūs tur kāds klausīsies, tas tomēr būšot vairāk nekā tagad, kad mūsu tur nav nemaz. Tiktāl var piekrist. Bet, ja sakām A, tad jāpasaka arī B.
Ja sēdēšana pie eirozonas galda dod kādas tiesības, tad uzliek arī pienākumus. Tiesības Latvijas gadījumā mikroskopiskas, ja jau neviens pat nedomā izvērtēt Latvijas iestāšanās ietekmi, taču to pašu nevar teikt par pienākumiem. Proti, par summām, kādas Latvijai būs jāiemaksā un jāgarantē Eiropas stabilitātes mehānismā (ESM). Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne mierina: «Varbūtība, ka Latvijas iemaksas ESM sasniegs miljardus, ir tuva nullei.» Zīmīgi, ka šo apgalvojumu izsaka nevis autoritatīvākais Latvijas Bankas cilvēks – tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs –, bet gan kāda zemāka līmeņa darbiniece. Tātad piesardzīgais Rimšēvičs šādu apgalvojumu nevēlas izteikt. Varbūtība, ka iemaksas sasniegs vairākus miljardus, iespējams, tiešām ir niecīga, bet kāda ir varbūtība, ka iemaksa būs tikai miljards? Vai kaut vai pusmiljards? Par to Latvijas Banka klusē, jo tāda varbūtība strauji pieaug.
Latvijā pārskatāmā vēstures periodā nav bijušas zemestrīces vai viesuļvētras ar milzu postījumiem un cilvēku upuriem, tāpēc ziņas par līdzīgām stihiskām nelaimēm caurmēra lasītāja sirdsmieru pārāk nesatrauc. Protams, rodas cilvēciska līdzjūtība pret cietušajiem, taču šīs nelaimes ir no tās kategorijas, kuras tevi nekad neskars. Pēdējos gadus no eirozonas pārsvarā nākušas negatīvas ziņas. Latvijā šīs ziņas uztvertas kā ārzemju ziņas, bez tiešas ietekmes uz vietējo politiku un sadzīvi. Stāsti par Grieķijas parādu atmaksu, norakstīšanu, eirozonas dalībvalstu ieguldījumiem ESM bijuši tādas pašas abstrakcijas kā viesuļvētra Sendija pērnruden. Traki, bet kaut kur citur.
Tiklīdz Latvija kļūs par pilntiesīgu eirozonas dalībvalsti, jebkuras ziņas par finanšu situācijas pasliktināšanos Itālijā vai Spānijā radīs draudus iemaksāt papildu summas stabilizācijas mehānismos. Tagad, ja sāktos banku krīze Spānijā vai Itālijā, mēs varētu uz to noraudzīties kā uz viesuļvētru Karību jūrā un klusībā priecāties, ka neesam eirozonā. Ja būsim eirozonā, tad būsim tur, kuru tieši skar finanšu orkāni. Jebkurš lēmums palielināt ESM garantiju fondu nekavējoties skars arī mūs.
Ir naivi iedomāties, ka mūsu premjers, finanšu ministrs vai centrālās bankas vadītājs, «sēžot pie galda», spēs kaut iepīkstēties par jelkādu lielo lēmumu. Mūsu «sēdēšanai pie galda» nebūs tikpat kā nekādas ietekmes uz lēmumu pieņemšanu, toties pilnīgi konkrēta (un ne mazā) materiālā atbildība par citu eirozonas valstu glābšanu.
Uz to parasti atbild – bet, ja mēs nonāksim līdzīgā situācijā kā dienvidu valstis, tad arī mūs glābs. Latvijas valsts pat gribot tādus neatmaksājamus parādus, kādi ir Grieķijai, nevar tuvākos 50 gados sataisīt. Ja arī kādu glābs, tad tās ir bankas, no kuru glābšanas parastam cilvēkam ne silts, ne auksts. Drīzāk auksts. Tātad no atrašanās eirozonā labuma pamaz, bet potenciālo kreņķu atliku likām.