Pasaules ekonomiskās domas karā starp nosacīti «taupītājiem» un «stimulētājiem» pēdējo mēnešu laikā ir notikusi zināma pārgrupēšanās. Viens no galvenajiem taupības un «fiskālās konsolidācijas» aktīvākajiem cīnītājiem – Starptautiskais valūtas fonds (SVF) ir pametis ierakumus un pārgājis pretinieku pozīcijās.
Šī pārgrupēšanās jau ieviesusi būtiskas korekcijas gan pasaules politiskajā retorikā, gan valdošajā ekonomiskajā paradigmā, un šobrīd, piemēram, par fiskālo disciplīnu vairs nerunā tik kategoriskos toņos kā vēl pirms pusgada. Citur pasaulē, bet ne Latvijā.
Oktobrī Tokijā notikušajā SVF un Pasaules bankas ikgadējā sanāksmē, kurā piedalījās arī mūsu finanšu ministrs Andris Vilks, iezīmējās būtiska SVF ekonomiskā kursa maiņa. Patiesību sakot, par šī kursa maiņu sāka runāt jau pirms gada, kad līdzīgā sanāksmē ar visai negaidītu uzstāšanos pasauli pārsteidza toreizējais SVF vadītājs Dominiks StrossKāns. Viņš toreiz piesardzīgi apšaubīja tās zāles, kādas SVF līdz tam bija izrakstījis visām pasaules krīzes skartajām valstīm, tai skaitā Latvijai. Tiesa, drīz vien StrossKāns nonāca visai samudžinātā seksa (it kā izvarošanas) skandālā, kura dēļ bija spiests savu amatu pamest. Šo abu notikumu hronoloģiskā secība un it kā notikušās izvarošanas jebkāda tiesiskā rezultāta trūkums ļāva dažādu konspirācijas teoriju piekritējiem izvirzīt versiju par noteiktu aprindu sazvērestību tieši pret šo kursa maiņu. Taču, ja tāds kuģis kā SVF reiz ir sācis mainīt kursu, tad viena līdera nomaiņa to apturēt vairs nevar. To var tikai uz laiku palēnināt. Iespējams, ka tā tas arī bija domāts – iegūt laiku. Jaunā SVF vadītāja Kristīne Lagarda ar zināmu laika nobīdi drosmīgi turpina StrosaKāna iesākto kursa maiņu.
Kādas jaunas SVF nostādnes parādījās Tokijas sanāksmē? Tika apšaubīta agrāk populāro krīzes pārvarēšanas metožu efektivitāte. Proti, izvirzījās jautājums – vai tiešām budžeta deficīta lielums ir tik svarīgs? Vai vēl tiešāk – vai valdību centieni par katru cenu samazināt budžeta deficītu neslāpē ekonomikas izaugsmi un neierauj valstis lejupejošā ekonomiskā krituma spirālē?
Agrāk SVF (Latvijas valdība joprojām) uzskatīja, ka mūsdienu ekonomiskajām problēmām ir fiskāli cēloņi. Visām valstīm neatkarīgi no konkrētās ekonomiskās situācijas tika ieteikts (pieprasīts) viens – valsts budžeta samazināšana un nodokļu paaugstināšana. Tagad atzīts, ka, realizējot šādu politiku, līdz šim neesot pienācīgi novērtēti dažādi fiskālie multiplikatori (blakusefekti). Sanāksmē prezentētajā pasaules ekonomikas apskatā analizēti seši vēsturiski krīzes pārvarēšanas piemēri. No šiem piemēriem secināts – ja jostu savilkšana izraisa augstu bezdarbu un ekonomikas stagnāciju, tad šāda politika ir nolemta neveiksmei, jo izraisa nevis parādu sloga samazināšanos, bet gan tā palielināšanos. Savās nākotnes attīstības prognozēs SVF brīdina no pārāk straujas fiskālās konsolidācijas negatīvajiem efektiem. SVF atzīst apburtā loka riskus. Proti, fiskālā konsolidācija izraisa izaugsmes bremzēšanos, kas var vēl vairāk pavājināt valsts finanšu situāciju un likt vēl vairāk savilkt jostas, kas savukārt vēl vairāk slāpē ekonomiku, utt. Tieši pa šādu lejupejošu spirāli šobrīd virzās gan Grieķija, gan Spānija, un tas pats draud Itālijai un Lielbritānijai.
Jaunā ekonomiskā paradigma jau izpaudusies konkrētā rīcībā. Grieķija vairs netiek tik ļoti steidzināta, un tai tiek dots ilgāks laiks fiskālo problēmu risināšanai. Eiropas centrālās bankas lēmums par neierobežotu obligāciju uzpirkšanu jeb citiem vārdiem – naudas drukāšanu tik daudz, cik vajadzēs, arī var tikt vērtēts kā stingrās fiskālās politikas mīkstināšana. ASV Federālā rezervju sistēma jau agrāk pauda gatavību drukāt dolārus tik ilgi, līdz atjaunosies pieņemama nodarbinātība.
Šobrīd taupītāju pozīcijas visdedzīgāk aizstāv Vācijas kanclere Angele Merkele un britu prejerministrs Deivids Kamerons. Taču arī Merkele mīkstina tonalitāti un izvērtē iespējas stimulēt Vācijas iekšējo patēriņu. Šobrīd vēl grūti spriest, vai ekonomikas stimulētājiem pasaulē izdosies pārtvert stratēģisko iniciatīvu, bet Latvijā jaunās ekonomiskās vēsmas pat nejūt. Valdība nav gatava piekāpties pat par santīmu, lai tikai neatkāptos no pašpasludinātās budžeta deficīta dogmas.