Cieņas jautājums

 

Latvijas pārtikas ražotāji nebrīnās, ja ārzemēs tiem laiku pa laikam jāpierāda, ka viņi nav kamieļi. Te iecienītajos biezpiena sieriņos Kārums it kā tiek atklātas bīstamas baktērijas, kā tas reiz gadījās Lietuvā, te dažādās valstīs satraukumu pēkšņi izraisa benzopirēna saturs Latvijā ražotajās šprotēs.

Taču nu esam nonākuši tiktāl, ka vietējie ražotāji saņem publiskus spērienus pat pašu mājās – tepat Latvijā.

Atgādināšu stāsta fabulu. Sestdienā, 18. jūnija TV Panorāmas sižetā, kāds dāņu «profesors» pavēstīja latviešiem šokējošu ziņu. Laimas ražotās Selgas vafeles ir veselībai kaitīgas, un vienas vafeļu paciņas apēšanas kaitējums ir līdzvērtīgs 10 cigarešu izsmēķēšanai. Dāņu «profesora» titulu apzināti lieku pēdiņās, jo sižetā netika norādīts, nedz kurā universitātē, nedz kādā zinātnes specialitātē šis «profesors» darbojas. Šerloka Holmsa cienīgā lupa un sižeta teatrālisms radīja iespaidu par dāņu «profesoru» kā Holivudas filmu trakā profesora prototipu. Taču ne tikai aktieri liek aizdomāties par sižeta patiesajiem nolūkiem.

Izrādās, vafelēs ir 44% kaut kādu kaitīgo taukskābju. Šo apšaubāmo skaitli, jo jebkurā ceptā izstrādājumā 44% taukskābju ir acīmredzami par daudz, bez liekas šaubīšanās atkārto sižeta autori. Nav nekāds brīnums, ka pēc dažām dienām, Jāņu svētku priekšvakarā, parādās ziņa, ka laboratorija, kura devusi «profesoram» savu slēdzienu, esot kļūdījusies, un dāņu «profesors» atvainojās par savu neprecizitāti. Ar šo atvainošanos varētu teikt, ka konflikts beidzies un it kā viss noskaidrojies. «Profesors» vienkārši kļūdījies, latvju žurnālisti lētticīgi uzķērušies uz šīs sensācijas un tiražējuši nepārbaudītu informāciju. Diemžēl nekas nav skaidrs un būtu ļoti skumji, ja viss tā arī beigsies.

Sižets nenoliedzami dod ļoti smagu triecienu lielākajam un tradīcijām bagātākajam Latvijas saldumu ražotājam. Dīvaini, ka sižetā netika dots vārds pašiem ražotājiem, taču kam gan negadās. Aizdomas par autoru negodprātību rada sižetā it kā starp citu nosauktās divas plaši pazīstamas ārvalstu kompānijas, kuru ražojumi it kā kaitīgās taukskābes nesaturot. Viena no kompānijām ir ar Laimu tikpat kā nekonkurējošā McDonald’s, bet otra, kuras nosaukumu lieku reizi nereklamēšu, ir vistiešākais Laimas konkurents saldumu tirgū. Tieši šīs otras kompānijas pieminēšana rada bažas, ka sižets nav tikai nevainīga kļūda, bet gan kādas plašākas PR akcijas sastāvdaļa. Kas rada šīs bažas?

Pieņemsim, ka sižeta veidotāji gribējuši tikai labu un patiesi vēlējušies vērst sabiedrības uzmanību uz kaitīgām taukvielām dažos pārtikas produktos. Ikvienā lielveikalā ir desmitiem un pat simtiem dažādu ražotāju produktu, kuros dažādās koncentrācijās varētu būt minētās taukskābes. Ja sižets būtu veidots atbilstoši žanra kanoniem, tad vajadzētu pārbaudīt vairāku ražotāju izstrādājumus un aptaujāt plašāku speciālistu loku, jo no sižeta nekļuva skaids, kāpēc minētās it kā kaitīgās taukskābes ES var netraucēti pievienot pārtikas produktiem. Ņemot vērā ES stingro attieksmi pret veselības nekaitīguma kritērijiem, būtu loģiski, ja sižeta veidotāji apskatītu visu problēmu kopumā, nevis koncentrētos uz viena ražotāja vienu konkrētu izstrādājumu.

Ja sižeta veidotāji būtu gribējuši pievērst sabiedrības uzmanību līdz tam mazpētītai problēmai, tad viņiem tomēr vajadzētu ņemt vērā iespējamo ietekmi uz tirgus situāciju un līdz visu apstākļu noskaidrošanai izvairīties minēt konkrētu izstrādājumu nosaukumus. Diemžēl no desmitiem plauktā atrodamu saldumu izstrādājumu dāņu «profesors» izvēlējās tieši Laimas ražojumus, kuros kaitīgās taukskābes esot gluži vai fantastiskā koncentrācijā. Un pēc dažām dienām atvainojās par «laboratorijas» kļūdu.

Visa šī epopeja ar Selgas vafelēm ir pietiekami baltiem diegiem šūta, lai attiecīgās tiesībsargājošās struktūras – Drošības policija, Ekonomikas policija vai KNAB – rūpīgi izmeklētu šo lietu. Ja attiecīgie dienesti kā parasti izliksies neko aizdomīgu neredzam, tad šāda pasivitāte tikai apliecinās Latvijas valsts mazspēju un vietējo uzņēmumu un līdz ar to arī savu pilsoņu pilnīgu neaizsargātību. Ja mūs jau sākuši sist pašu mājās, tad zemāk vairs nav kur krist. Atjaunot ticību savai valstij jāsāk ar savējo aizstāvību. Nav iedomājams, ka kādas sevi cienošas valsts sabiedriskajā televīzijā galvenajā ziņu raidījumā varētu uzstāties kāds vārdā nenosauktas mācību iestādes ārzemju «profesors» un uz kļūdaina laboratorijas slēdziena pamata nomelnot vienu no šīs valsts tradīcijām bagātākajiem ražotājiem. Ja kādā valstī to var nesodīti darīt, tad grūti šādu valsti cienīt. Attiecīgo dienestu reakcija uz minēto sižetu ir Latvijas pašcieņas jautājums.