(Ne)Saskaņas elektorāts

 

Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs nebeidz uzsvērt, ka viņa vadītā partija ir galvenais sabiedrību integrējošais faktors. Viņš runā lēni, mierīgi un pagalam neagresīvi. Krievu laikos bija populāra multene par runci Leopoldu, kurš aicināja visus dzīvot draudzīgi.

Urbanovičs cenšas iejusties šajā tēlā, un viņam tas labi izdodas. Krievu piesliešanos it kā mērenākajam Saskaņas centram, vienlaikus novēršoties no radikālākās PCTVL, liela daļa latviešu uzskata par pierādījumu tam, ka krievi kļuvuši piezemētāki un nacionālais jautājums tiem vairs nav tik būtisks. Pat Vaira Vīķe-Freiberga, komentējot PCTVL palikšanu ārpus Saeimas, norādīja, ka "Latvijas iedzīvotāji sāk aizvien vairāk justies kā daļa no Latvijas un kā Latvijas pilsoņi, neskatoties uz savu senču asinīm un savu etnisko piederību".

Diemžēl pastāv bažas, ka V. VīķeFreiberga un arī citi vēlamo uzdod par esošo. Arvien pieaugošais svinētāju pulks 9. maijā pie Pārdaugavas stabiem ir tikai netiešs apliecinājums krievvalodīgo konsolidācijai. Bezkaislīgs krievvalodīgo noskaņojuma rādītājs ir par krievu partijām nodoto balsu īpatsvars. Pirms 12 gadiem 7. Saeimas vēlēšanās par promaskavisko Tautas saskaņas partiju nobalsoja 14,2% vēlētāju, kas šai partijai deva 16 deputātu mandātus. 8. Saeimas vēlēšanās 2002. gadā apvienība PCTVL ieguva jau 25 vietas, taču pēc četriem gadiem 9. Saeimā PCTVL un Saskaņas centrs kopā ieguva 23 vietas. Nupat notikušajās vēlēšanās uz krievvalodīgo elektorātu orientētā partija ir ieguvusi visvairāk vietu Saeimā kopš valsts nodibināšanas 1918. gadā – 29. Ja šādu rezultātu uztver kā "labu zīmi Latvijas sabiedrībai", tad tas liecina vienīgi par ļoti īpatnēju skatījumu par to, kas labs un kas slikts Latvijas sabiedrībai.

Krievu konsolidēšanās ap Saskaņas centru drīzāk liecina nevis par atsacīšanos no stratēģiskajiem mērķiem, bet gan vienīgi par taktikas maiņu. Kas liek par to domāt? Politiskie komentētāji bieži salīdzina Saskaņas centru ar Edgara Savisāra vadīto Igaunijas Centristu partiju. Par šo partiju tāpat kā par Saskaņas centru galvenokārt balso krievvalodīgie Igaunijas pilsoņi. Patlaban šai partijai Igaunijas parlamentā ir 28 no 101 deputātu vietas. Taču no 28 frakcijas deputātiem tikai pieciem ir izteikti krieviski vārdi un uzvārdi. Deputātu korpusā pārliecinošā vairākumā ir cilvēki ar igauniskiem uzvārdiem. Protams, orientēšanos pēc uzvārdiem vai etniskās tīrības nevar uzskatīt par korektu argumentu, taču tajā pašā laikā būtu vieglprātīgi šos faktus ignorēt.

SC ievēlēto deputātu nacionālais sastāvs tikpat kā neatšķiras no PCTVL. Pietiek uzmest skatienu ievēlētajam SC deputātu sarakstam, lai acīs durtos nospiedošs krievisko uzvārdu pārsvars. Priekšgalā profesionālais latvietis Jānis Urbanovičs un aiz viņa plašākai sabiedrībai nezināmas personas ar izteikti krieviskiem uzvārdiem. Piekrītu, ka uzvārds vēl neko nenozīmē, jo, piemēram, no Nacionālās apvienības balotējās zvērīgs nacionālists ar krievisku uzvārdu – Dmitrijs Mironovs. Nepretendēju uz patiesību pēdējā instancē, bet krievisko uzvārdu dominante liek ar bažām raudzīties uz SC izslavēto mērenību.

Pat, ja Urbanovičs gribētu būt mērens, viņš nevarētu ignorēt tos krievvalodīgos vēlētājus, kuri sarakstā bez paša Urbanoviča vai cita izkārtnes latvieša nevēlas redzēt vēl arī citus latviešus. Viens no Saskaņas centra ekonomiskās programmas autoriem un ekonomikas ministra amata kandidāts ir Armands Strazds. Viņš balotējās Rīgas vēlēšanu apgabalā, kur Saskaņas centrs pārliecinoši uzvarēja un ieguva 13 vietas Saeimā. Urbanovičs pārmet Vienotībai un Valdim Dombrovskim, ka tai vispār neesot ekonomiskā piedāvājuma, ko apspriest. Saskaņai esot. Taču, kurš šo ekonomisko piedāvājumu izskaidros pārējiem deputātiem? Futbolists Mihails Zemļinskis? Vienotībai, pēc Urbanoviča vārdiem, neesot ekonomiskā piedāvājuma, taču no šīs apvienības ir ievēlēti ekonomisti Andris Vilks, Aigars Štokenbergs un vēl daži, kas orientējas ekonomikā un var no tribīnes paskaidrot savu redzējumu. Par ko liecina Strazda atstāšana aiz svītras apgabalā, no kura partija ieguva 13 vietas? Ja Strazds netiktu ievēlēts Kurzemes apgabalā, tad tam varētu atrast dažādus izskaidrojumus, bet tam, ka viņu neievēlēja Rīgā, ir tikai viens izskaidrojums. SC vēlētājus, tāpat kā Visu Latvijai! vēlētājus, maz interesē partijas ekonomiskā programma. Labi, ja tā ir, bet prioritāte – etniskais jautājums. Domājot par to, ko ņemt koalīcijā, šo aspektu nevajadzētu aizmirst.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!