Pasaules mediju telpa ir pārblīvēta ar visdažādākajiem propagandas ziepju burbuļiem. Latvija nav izņēmums. Kā šos propagandistu uzpūstos burbuļus atšķirt no patiesiem faktiem? Visvienkāršākais veids ir pieņemt, ka viss, ko apgalvo propaganda, ir svēta patiesība.
Tad pēkšņi atklājas, ka visi šie propagandas mīti, saskaroties ar realitāti, sašķīst līdzīgi kā ziepju burbuļi, pieskaroties zemei. Iedomāsimies, ka Latvijas mediju vide ir brīva no propagandas un viss uzrakstītais ir patiesība. Neņemsim vērā atsevišķas sīkas žurnālistikas kļūdiņas, kuras ir tikai cilvēcīgas. Skatīsimies tikai galvenos virzienus. Ko mēs redzam?
Ir neapstrīdams fakts, ka sabiedriskās domas aptaujas par vispopulārāko premjera kandidātu uzrāda Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Viņš ir premjera kandidāts no partiju apvienības – ZZS. Virkne mediju, kuri simpatizē citiem politiskajiem spēkiem, pieminot A. Lembergu, konsekventi nu jau vairākus gadus lieto piebildi – smagos noziegumos apsūdzētais. Šobrīd priekšvēlēšanu laikā turpinās tiesas process, kurā tiek izskatītas šīs prokuratūras apsūdzības.
Ikviens cilvēks no malas, piemēram, ārzemnieks, apkopojot šos faktus, viegli varētu izdarīt secinājumu – galvenais pretendents uz valdības vadītāja amatu tiek tiesāts, tātad tiesas process nr.1 valstī ir tieši šis un lietas izskatīšana regulāri tiek atspoguļota laikrakstu pirmajās lappusēs un ir galvenā ziņa TV un radio ziņu izlaidumos. Īpaši aktīviem būtu jābūt tiem, kuri A. Lembergu citādi nepiemin, kā vienīgi – smagos noziegumos apsūdzētais. Turklāt, ja Lembergs ir sabiedrībā tik ļoti populārs, tad politiskie konkurenti viņa noziedzīgo darbību epizodes varētu tīksmi izgaršot un ar tām aizbāzt muti Lembergam ik reizi, kad tas to mēģinātu pavērt. Taču nekas tāds brīnumainā kārtā nenotiek.
Daži mediju darbinieki (žurnālisti vai propagandisti – grūti pateikt) nekad neaizmirst Lembergam piekarināt birku, taču tiesas mājā, kur norit reālais process, viņi ir reti viesi, lai neteiktu vairāk. Realitātē mediju pārstāvjus Lemberga tiesas process neinteresē. To tikpat kā neapmeklē pat ziņu aģentūru žurnālisti, kuri apraksta visus pat pavisam neievērojamus pasākumus. Kā tad tā? Tiesu mājā tiek tiesāts potenciālais Ministru prezidents, bet mediji ar retiem izņēmumiem par šo skandalozo lietu neziņo! Varbūt žurnālisti no Dienas, TV3 raidījuma Nekā personīga un citiem medijiem ir kaut kā ietekmēti, lai tie neziņotu par tiesai iesniegtajiem atmaskojošajiem faktiem? Nekas par šādu versiju neliecina.
Var piekrist, ka tiesas procesu ikdienišķā daļa var likties pārāk garlaicīga un interesantiem faktiem nepārblīvēta. Taču Lemberga politiskajiem konkurentiem pietiktu ar dažām tēlaini aprakstītām mizanscēnām – lūk, gaužas asaras lej cietušie, stāstot, kādus briesmu darbus tiem nodarījis apsūdzētais un kā tie no šiem nodarījumiem cietuši. Jo sakņupušāks cietušais, jo lielāka nepatika rodas pret pāridarītāju. Nekā personīga varētu šos cietušos parādīt un uzklausīt viņu stāstu par Lemberga ļaundarībām. Taču nekā.
Šajā brīdī novērotājs no malas pēkšņi aizdomājas – paga, paga. Bet kas tad ir cietušais? Katrā noziegumā ir apsūdzētais un cietušais. Kas ir cietušais šajā gadījumā? Kurš ir tas, kam Lembergs pāri nodarījis? Izrādās, tie ir vairāki. Ak, tie ir četri miljonāri, kas regulāri jau kopš deviņdesmitajiem gadiem dižojas Privātajā Dzīvē un citos dzeltenajos izdevumos? Skaidrs, kāpēc viņus ne tikai nerāda TV Panorāmā vai Nekā personīga, bet pat baidās pieminēt. Nosauksim viņus – Jūlijs Krūmiņš, Valentīns Kokalis, Ainārs Gulbis un Vladimirs Krastiņš. Ko tad Lembergs šiem nabadziņiem nodarījis, ka viņi, lai sodītu pāridarītāju, ir gatavi mēnešiem ilgi nīkt tiesas sēžu zālē un atbildēt uz tiesnešu, prokuroru un advokātu nebeidzamajiem jautājumiem par padsmit gadu seniem notikumiem?
Izrādās, Lembergs pirms vairāk nekā desmit gadiem no šiem cilvēkiem, kuri tolaik bija Lemberga labi draugi vai vismaz paziņas, esot izspiedis kaut kādas akcijas burtiski dažu latu vai desmitu latu apmērā. Uzzinot šos faktus, ikviens saprātīgs cilvēks nāktu pie secinājuma – viss šis process taču ir tīrais ziepju burbulis. Šīs lietas politiskā būtība ir tik redzama, ka Lemberga politiskie pretinieki un to informatīvie apkalpotāji ne tikai neinteresējas par Lemberga lietas gaitu, bet vēl vairāk – slēpj to no sabiedrības. Tas ir pilnīgi pašsaprotami, jo, tiklīdz no propagandas viedokļa efektīgais smagos noziegumos apsūdzētais burbulis saskartos ar realitāti, nekas no tā vairs pāri nepaliktu. Katram, kurš šo birku turpina zelēt, ir jāapzinās, ar ko nodarbojas – ar tukšu propagandu.