"Fīrera-sūdzībkaraļa" dvēseles mokas

Pēdējās dienās Bordānam nākas cīnīties ar zināmu kognitīvo disonansi. Gandrīz vai dvēseles mokām. No vienas puses, viņš vai pušu sprāgst no lepnuma, par kuru gribētu izkliegt visai pasaulei – lūk, ko Es (!!!) izdarīju! To, ko savulaik nespēja ne Šķēle (jaunākā paaudze pat nenojauš, ka tieši šis personāžs bija pirmais ietekmīgais Lemberga politiskais pretinieks), ne Šlesers, ne Repše, ne Zatlers un Sprūdžs, to izdarīju es – Bordāns. Taču, no otras puses, viņš to nedrīkst teikt.

Neizklausās smuki, ka Pirra uzvaru viņš guvis nevis pats saviem spēkiem, bet citu rokām, vienkārši pasūdzoties stiprākajam puisim ciemā. Tāpēc jāizliekas, ka Lembergu un Ventspils ostu ASV iekļāvušas sankciju sarakstā pašas. Jātur mēle aiz zobiem, jo par līdzīgām darbībām (tuvām dzimtenes nodevībai) šobrīd notiek centieni sarīkot atstādināšanas (impīčmenta) procedūru pašam ASV prezidentam Trampam. Tomēr Bordānam noturēties grūti. Līdz ar to beigās sanāk kaut kā nekā. Intervijā Latvijas Radio vienā teikumā Bordāns saka, ka tas ir šīs valdības nopelns, bet otrā, ka mēs jau ne - tie bija amerikāņi.

Patiesībā viens otru neizslēdz. Daļēji jāpiekrīt tiem, kuri saka, ka ne jau mūsu politiskie liliputi ir tie, kuri spēj iedarbināt ASV sankciju mehānismu. Taču konkrētā gadījumā sakrita vairāku pušu intereses, kuras arī noveda pie rezultāta, kura sekas uz Latvijas nākotni mēs pagaidām vēl nevaram novērtēt. Tās var būt gan pavisam nelielas, bet var būt arī ļoti negaidītas un pat smagas, jo ne jau Lembergs ir vienīgais, kuru šīs sankcijas skars. Iespējamas lielas izmaiņas visā politiskajā laukā, jo ir izjaukts kāds trausls tiesiskais līdzsvars, kurš ilgus gadus noturēja mūsu politiskās gladiatoru cīņas kaut kādā normatīvajā ietvarā.

Taču atgriezīsimies pie interesēm. Katram, kurš seko pasaules politiskajiem procesiem, ir redzama Trampa apmātība ar ASV ekonomiskajām interesēm viņa paša savdabīgajā izpratnē. Viņš ir īsts biznesmenis, tirgonis līdz pat matu galiņiem, un šādu pasaules redzējumu grib ienest arī politikā, jo uzskata to par vienīgo «īsteni patieso». Pēc Trampa pārliecības, Amerikai tiekot darīts pāri. Līdz šim ASV bijušas pārlieku «labsirdīgas» pret visiem un pārējā pasaule šo ASV «filantropiju» nav spējusi novērtēt. Tāpēc jākļūst daudz stingrākiem un visiem jāparāda, kur vēži ziemo. Viena no iespējām, kā atjaunot «taisnīgu» lietu kārtību, ir sankciju pielietošana, kas ar dažādu intensitāti ir bijušas ekonomiskā kara instruments visos laikos.
Jebkurā valstī, ASV nav izņēmums, ierēdņi jūt priekšniecības noskaņojumu. Tā kā sankcijas labi iederas Trampam tik mīļajos ekonomiskajos karos, tad attiecīgi ierēdņi tieši viņa laikā ir kļuvuši īpaši naski uz to piemērošanu. Cits jautājums, kam tās piemērot? Skaidrs, ka ASV Finanšu ministrijas ierēdņiem nav lielas intereses par notiekošo kādā tālā, mazā valstī, kuru viņi pavisam noteikti nespētu atrast uz kartes. Pavisam cita lieta, ja pie viņiem ierodas šīs valsts tieslietu ministrs un pats piedāvā sarakstu ar fiziskām un juridiskām personām, kurām vajadzētu uzlikt sankcijas. Nu, ja jau paši uzprasāties, tad kāpēc gan ne? Ja vēl turklāt tur var arī kādu atsevišķu interesīti piemeklēt.
Kā viss izskatās vienkāršā hronoloģijā? Šā gada 27. novembrī Bordāns tiekas ar ASV vēstnieku Latvijā Džonu Kārvailu. No 4. decembra līdz 8. decembrim Bordāns ir Vašingtonā, kur tiekas ar sankciju licējiem no ASV puses, un 9. decembrī ASV Finanšu ministrijas jeb Valsts kases (U.S. Department of Treasury) mājaslapā tiek publicēts sankciju saraksts, kurā iekļauts Lembergs, trīs nevalstiskās organizācijas un Ventspils brīvosta. Var jau teikt, ka tā ir tikai nejauša sakritība, taču šai «sakritībai» netic pat paši bordānistu-jurašistu sektas locekļi. Viņi šo savu vadoņu pozīciju uztver kā «kara viltību». Formāli mēs sakām, ka tie bija amerikāņi, bet patiesībā jau zinām - tie bija mūsu pašu dižie fīreri.

Lai kā arī būtu, tikai mūsu pašu ziņā ir formulēt savu attieksmi pret notikušo. Šajā situācijā visnožēlojamāk izskatās tie, kuri vārdos uzdodas par baigiem patriotiem, nacionālistiem, bet reālajā dzīvē nekaunas paust atbalstu šādai nevīrišķīgai rīcībai - skriet pasūdzēties kādam stiprākam. Baigi nu dižais ir tas jūsu fīrers. Kā pamatskolā teica - sūdzībkaralis. Nekas vairāk.