Ko Bordāns apsolīja pretī?

 
©F64 Photo Agency

Šī nedēļa sākusies ar vietējā mēroga polittrīci. Ventspils mērs Aivars Lembergs un vēl četras organizācijas, tajā skaitā Ventspils brīvostas pārvalde, iekļautas ASV sankciju sarakstā. Paziņojums par to tika publicēts ASV Finanšu ministrijas (U. S. Department of Treasury) mājaslapā 9. decembra rītā pēc Vašingtonas laika, pēcpusdienā pēc Latvijas laika.

Nākamajā rītā, 10. decembrī, Lembergs preses konferencē paziņoja, ka iepriekšējā nedēļā ASV viesojusies Latvijas delegācija ar tieslietu ministru Jāni Bordānu un šīs ministrijas parlamentāro sekretāru, smagos noziegumos apsūdzēto Juri Jurašu priekšgalā. Viņi Vašingtonā tikušies ar ASV Finanšu ministrijas pārstāvjiem, kuriem iesnieguši žēlabu (kļauzu) par «slikto» Lembergu, trim nevalstiskajām organizācijām un Ventspils brīvostu. Šī Bordāna-Juraša kļauza tad arī kalpojusi par pamatu sankcijām, kuras savukārt deva ieganstu valdībai uz karstām pēdām rosināt radikālas izmaiņas ostu likumā.

Šis Lemberga paziņojums ne vienam vien ļāva ironizēt par to, kā «varenā» Latvija dancina «mazās» ASV, tādējādi it kā apšaubot Lemberga izteikumus par to, ka sankcijas ir Bordāna roku darbs. Lai arī ironija ir laba lieta, tomēr apskatīsim lietu pēc būtības.

Lembergs preses konferencē uzdeva neizpratnes pilnu jautājumu - kādā sakarā Latvijas tieslietu ministrs un šīs pašas ministrijas parlamentārais sekretārs citā valstī tiekas ar šīs valsts finanšu ministrijas pārstāvjiem? Parasti ir pieņemts, ka nozares ministri citās valstīs tiekas ar savas nozares ministriem, bet šajā gadījumā noticis kaut kas neparasts. Ko tieslietu ministrs Bordāns darīja ASV Finanšu ministrijā?

Tieslietu ministrijas mājaslapā ievietota informācija par šo vizīti (Department of Treasury tur tulkota kā Valsts kase). Tur arī teikts, ka Latvijas delegācijai bijusi tikšanās ar finanšu ministra vietnieku Džastinu Maziniču (Justin Muzinich). Var jau uzskatīt, ka Lemberga iekļaušana sankciju sarakstā pēc trim dienām ir nejauša sakritība, taču paskaidrojuma teksts pie paziņojuma par sankcijām nu ļoti jau atgādina tos nekonkrētos pieņēmumus, ar kuriem Bordāns jau labu laiku nēsājas (šis ir vispiemērotākais darbības vārds) apkārt (slavenās Bordāna vēstules ārvalstu vēstniecībām).

Patiesībā Bordānam pašam pat bez kādiem speciāliem jautājumiem būtu plašākai sabiedrībai jāskaidro - ko viņš darījis ASV Finanšu ministrijā un, galvenais - vai šajās tikšanās reizēs tika vai netika skarts jautājums par Lemberga un, kas īpaši svarīgi - Ventspils brīvostas iekļaušanu sankciju sarakstā? Vai Bordāns iesniedza vai neiesniedza lūgumu, prasību vai kā citādi noformētu papīru ar tekstu, kas vēlāk parādījās kā ASV Finanšu ministrijas paziņojums? Tā vietā Bordāns īsā intervijā LTV Panorāmā, apmierināti smīnot, tēloja viltus pieticību, norādot, ka nevajagot viņam piedēvēt tik lielu godu, ka viņš varot ASV Valsts departamentam nodiktēt, ko iekļaut un ko neiekļaut sankciju sarakstā. Visticamāk, formāli Bordāns nebūs melojis. Viņš patiešām nevienam neko nav diktējis. Vienkārši iedevis jau sagatavotu papīru ar attiecīgu lūgumu [pēc maizes un sāls, pārfrāzējot labi zināmo pantiņu par Kirhenšteinu, kurš pie Staļina durvīm stāv bāls].

Arī premjers Krišjānis Kariņš enerģiski noliedz, ka Latvijas puse piedalījusies šo sankciju iniciēšanā. Premjers labāk nekā jebkurš cits Latvijā zina, kāpēc tas svarīgi - ir vai nav Bordāns ASV Finanšu ministrijā runājis par Lembergu un Ventspils brīvostu? Tāpēc, ka viņa dzimtenē par līdzīgām darbībām tieši šobrīd notiek plaša izmeklēšana.

Runa ir par ASV prezidenta Donalda Trampa atstādināšanas (impīčmenta) procedūru. Tiek noklaušinātas dažādas amatpersonas par Trampa iespējamo nodarījumu. Kāds ir šis nodarījums? Pavisam vienkāršs - Tramps telefona sarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski (arī citos veidos caur savu personisko advokātu Rūdolfu Džuliani) pieprasījis, lai Ukrainas prokuratūra uzsāk izmeklēšanu pret iespējamo Demokrātu partijas prezidenta amata kandidāta Džo Baidena dēlu Hanteru Baidenu, kurš savulaik, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents, bijis kopuzņēmuma Burisma padomes loceklis un, iespējams, bijis iesaistīts koruptīvos darījumos. Respektīvi, ASV prezidents, lai izrēķinātos ar savu politisko konkurentu, vērsies pie citas valsts vadītāja un prasījis to rīkoties savās personiskajās politiskajās interesēs.

Tā vien izskatās, ka Bordāns rīkojies līdzīgi. Nespējot tikt galā ar savu politisko pretinieku, Bordāns vērsies pie citas valsts pēc palīdzības, lai tā viņa vietā izdarītu šo darbu. Interesanti, ko Bordāns solījis pretī par šo mazo pakalpojumu? Diez vai pietika ar ierasto bezierunu paklausības solījumu? Vai kompensācijas ebrejiem? Vai ostas? Vai ko citu? Gan jau drīz uzzināsim.

 

Abonē