Fundamentālas izmaiņas varas apziņā

Pārfrāzējot klasiķi: Rīgas domes (RD) atlaišanas procedūra, par kuru tik ilgi runāja opozīcija, ir sākusies. Ko tas nozīmē, ņemot vērā, ka šī soļa sekas var izrādīties gluži negaidītas?

Vispirms jānovērtē politiskais fons. Jāatzīst, ka RD pārvaldes struktūras, no zemākajām līdz pat pašai augšai, bija tik smagi erodējušas, ka uz tām ilgtspējīgu, kaut cik stabilu konstrukciju uzbūvēt vairs nebija iespējams. Tiklīdz RD koalīciju veidojošo partiju - Saskaņas un Gods kalpot Rīgai (GKR) - vadoņi katapultējās uz Briseli, tā bez stingras uzraudzības palikušie «ierindas biedri» sāka savas ārkārtīgi nemākulīgās spēlītes, kas arī noveda pie esošā rezultāta. Skaidrs, ka šie «spēlmaņi» neko tādu nebija plānojuši.

Līdz ar to, no vienas puses, var teikt, ka VARAM lēmums par RD atlaišanas rosināšanu ir likumsakarīgs. No otras puses, nav šaubu, ka šis lēmums ir politisks. Pārmetumi par nespēju nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu ir aiz matiem pievilkti un kalpo kā acīmredzams iegansts. Taču neatkarīgi no šī lēmuma atbilstības tiesiskām normām tā pieņemšana ir tiešas sekas pēdējo mēnešu laikā notikušajām fundamentālajām izmaiņām varas domāšanas modelī. Vara ir pēkšņi sapratusi kādu tai ļoti tīkamu lietu. Izrādās, tā var likumus gan ievērot, gan arī neievērot. Ja varai izdevīgāk kādu likumu neievērot, tad tā to pavisam mierīgi var darīt, un par to tai nekas nebūs. Galvenais ir pārliecinoši paskaidrot, ka tā visiem būs labāk, un virkne varu atbalstošo mediju un viedokļu līderu šos skaidrojumus ar prieku translēs tālāk plašās ļaužu masās.

Šīs varas uzvedības modeļa izmaiņas nebūtu iespējamas, ja valdošajai koalīcijai nebūtu izdevies pieņemt divus no tiesiskā aspekta apšaubāmus lēmumus. Proti, ja nebūtu izgājis cauri tiesiski pretrunīgais likums par 2020. gada valsts budžetu, kurš sevī ietver Veselības aprūpes finansēšanas likuma nepildīšanu, un atklāti koruptīvais (jo attiecas pašiem uz sevi) likums par partiju finansēšanas septiņkārtīgu pieaugumu. Vieglums, ar kādu šie tiesiski šaubīgie likumi izgāja cauri (Valsts prezidents tos parakstīja bez lielas burkšķēšanas, bet vadošie mediji (īpaši sabiedriskie) izrādīja neredzētu dedzību Saeimas aizstāvībai), valdošos iedrošināja tālākiem soļiem.

Lai arī ārkārtas vēlēšanas Rīgā faktiski bija vienīgais saprātīgais situācijas risinājums, žēl, ka, lai līdz tam nonāktu, bija jāizmanto šaubīgi iegansti. Taču tas nav viss. Vienlaikus Saeimā kosmiskos tempos tiek dzīti cauri grozījumi pašvaldību likumā, kuri pagarina ārkārtas vēlēšanās ievēlēto pašvaldību pilnvaras, ja šīs vēlēšanas notikušas divus gadus pirms kārtējām vēlēšanām. Tāpat kā likumā par partiju finansējumu, arī šis likums tiek pieņemts attiecībā uz jau esošo, nevis nākamo vēlēšanu ciklu. Šī norma praksē nozīmēs to, ka turpmāk jebkura (ne tikai esošā) Saeimas valdošā koalīcija varēs divus gadus pirms pašvaldību termiņa beigām ar atlaišanas draudiem manipulēt pašvaldību darbību. Formālu ieganstu atlaišanas rosināšanai taču vajadzības gadījumā vienmēr varēs piemeklēt.

Aplami iedomāties, ka demokrātijas pārvēršanās nožēlojamā tās parodijā notiek vienā dienā. Tas ir lēns process, kas parasti sākas ar to, ka kaut kādus likumus sāk pārkāpt it kā vispārējā labuma vārdā. Sabiedrība neiebilst, jo tas jau ir it kā labi domāts. Diemžēl prakse liecina, ka varai šāda selektīva likuma pildīšana iepatīkas un tā vairāk vai mazāk strauji sāk virzīties autoritārisma virzienā.

Pēdējā laika notikumi liecina, ka Latvijas politiskā sistēma ir nostājusies uz slidena ceļa. Diemžēl Valsts prezidents arī liek vilties, jo grūti viņa darbībā saskatīt izslavēto dziļa tiesiskuma izpratni. Drīzāk viņš izrādījies gudrs un visnotaļ labs cilvēks, taču vienlaikus arī vājš. Tāds, kurš nespēj pateikt savu vārdu situācijā, kad tuvākajā apkārtnē valda atšķirīgs viedoklis.

Tiesiskā nihilisma sērga, kura pārņēmusi valdošo koalīciju, diez vai pasaudzēs viņus pašus, jo politisko pamatu ļodzīšanās padara nestabilu arī pašreizējo status quo Saeimā. Lai arī šobrīd vispārējais noskaņojums vēl neliecina par īpašām briesmām, viss var strauji mainīties, ja izjūk nestabilais spēku līdzsvars pašreizējā koalīcijā. RD ārkārtas vēlēšanas šo procesu veicinās, jo gaidāma nikna plēšanās, sākot dalīt vēl nenomedītā lāča ādu. Citiem vārdiem, ieejam politiskās turbulences apstākļos, kuru sekas šobrīd nav paredzamas.