Par modīgām spēlītēm jāmaksā un jāatbild

 
©F64 Photo Agency

Otrdien OIK lietas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins nāca klajā ar skaļu paziņojumu, ka vairākām valsts amatpersonām varētu iestāties kriminālatbildība lietās «par krāpšanos ar OIK atļaujām un stacijām».

Uzreiz jāprecizē. Pirmkārt, kriminālatbildība šīm amatpersonām «varētu iestāties» nevis par pašu OIK afēras pieļaušanu, bet gan par «krāpšanos ar OIK atļaujām un stacijām». Tas ir, par atsevišķiem krāpšanās gadījumiem. Šie gadījumi patiešām bijuši īpaši nekaunīgi, taču naudas izteiksmē sīki, salīdzinot ar kopējo izmaksu miljardiem. No tā izriet nākamais - ar amatpersonām, kurām «varētu iestāties kriminālatbildība», jāsaprot nevis politiskie smagsvari, kuri organizēja juridisko pamatu OIK shēmu iespējamībai, bet gan atsevišķi ierēdņi, kuri centās paņemt arī savu mazo skaidiņu no plašā naudas kāšanas rūpala.

Līdz ar to cerības, ka OIK lietā patiesi vainīgie saņems kaut minimālu sodu vai nesīs kaut jelkādu politisku atbildību, nav par matu tuvinājušās. Skaidrs, ka viens no esošās koalīcijas veidošanas stūrakmeņiem ir bijis - vienošanās par OIK izmeklēšanas politiskās dimensijas necaurskatīšanu. Par visu var runāt, tikai ne par to, no kurienes aug visas šīs afēras kājas. Kuri politiskie spēki ir bijuši afēras galvenie piesedzēji un beneficiāri? Jau šodien diezgan droši var prognozēt, ka arī šī Saeimas izmeklēšanas komisija beigsies tieši ar to pašu, ar ko beigušās gandrīz visas iepriekšējās. Proti, ar izkalto čiku.

Tomēr, neskatoties uz šīs komisijas darba it kā niecīgo rezultativitāti, no visa nenormāli dārgā OIK gadījuma mēs varam iegūt kaut mācību nākotnei. Atcerēsimies, ka Repše kādreiz ar vieglu roku izdalītos un vēlāk izšķērdētos G-24 kredītus nosauca par «skolas naudu». Šoreiz skolas nauda tiks samaksāta nesalīdzināmi lielāka, un to ik mēnesi turpinām maksāt elektroenerģijas rēķina sadaļā - OIK maksājums. Taču, ja reiz par «skolu» jāmaksā, tad vismaz vajadzētu iegūt no tās arī kaut kādas zināšanas. Lai nākamreiz uz visādām modernām krāpšanas shēmām neuzķertos.

Neaizmirsīsim, ka OIK afēra notika aiz «atjaunojamo energoresursu plašākas izmantošanas» izkārtnes. Jāsaprot, ka, tiklīdz parādās kaut kas jauns, tā uzrodas veikli vīriņi, kuri no šīs modīgās tendences cenšas nosmelt krējumu. Tiklīdz parādījās ideja par digitālās televīzijas ieviešanu, tā radās ieinteresēto personu grupa ar Andra Šķēles bārdaino seju fonā, kas visā šajā lietā uzreiz saskatīja iespēju panašķēties no melno ikru kubliņa. Vēl tagad šī grupiņa deldē tiesas nama dēļu solus, kamēr pats «Bārda» jau atradis citu jomu, kur nogriezt skaidu.

Uz ko es sliecos? Šobrīd pasaulē arvien lielāku popularitāti iegūst jaunā ticība, kura nosaka, ka klimatu uz mūsu planētas nosaka nevis Saule, bet gan cilvēks. Pareizāk sakot, Saule varbūt tur kaut ko arī nosaka, bet cilvēks tomēr ir galvenais klimata koriģētājs. Šīs ticības sludinātāji gan uzstāj, ka tā nav nekāda ticība, bet gan vistīrākā zinātne, lai gan par galveno šīs «zinātnes» pravieti izvirza nevis kādu cienījamu, pasaulslavenu zinātnieku, bet gan 16 gadus vecu zviedru skolnieci. Jau šis fakts vien liek apšaubīt klimata ticības «zinātnisko» raksturu. Taču ne par to stāsts.

Skaidrs, ka uz šīs jaunās modes rēķina daudzi (kas vēl nav paguvuši) pacentīsies nosmelt «sev pienākošos». Šai vēlmei nav kādas īpašas saistības ar konkrēto klimatmaiņas ticību. Vēlme nopelnīt, vienalga ar ko, daļai cilvēku ir tik ļoti asinīs, ka viņi vienkārši nevar paiet garām šai «uz zemes guļošai naudai». Mums jau ir OIK gadījums, tā ka neesam pirmo reizi ar pīpi uz jumta.

Kādu mācību mums vajadzētu būt ieguvušiem par OIK samaksātajiem miljardiem? Nedrīkst ļaut dažādiem politbiznesmeņiem skriet ratiem pa priekšu, skandējot modīgus saukļus. Šie politbiznesmeņi (nerunāju par vienkāršajiem ticīgajiem - daudzskaitlīgajām šīs sektas avīm) uzdodas par planētas aizstāvjiem ne jau aiz filantropiskiem, cilvēces mīlestības apsvērumiem. Viņiem tur ir savs, gluži merkantils aprēķins, kuru apmaksāt nāksies mums. Tāpēc, lai arī Saeimas vēlēšanas būs tikai pēc trim gadiem, jau tagad politiskajām partijām ir skaidri jāprasa, kāda ir to attieksme pret šo klimatmaiņas ticību un cik lielu finansiālo upuri tās piedāvā likt vēlētājiem samest uz klimatmaiņas baznīcas altāra. Lai skaidri atbild. Jau tagad.

 

Rīgas namu pārvaldnieks