Cilvēki ir noguruši no negatīvas informācijas. Viņi vēlas dzirdēt ko jauku. Centrālā statistikas pārvalde paziņojusi otrā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrā novērtējuma rādītājus. Statistikas datiem ir tāda īpatnība, ka gandrīz vienmēr tos var dažādi interpretēt un rādītāju gūzmā atrast sev vēlamos.
Ja gribam uzmundrināt latviešu tautu un paslavēt Dombrovska valdību, tad varam priekšplānā izvirzīt tādu rādītāju kā IKP pieaugumu šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni. Pieaugums – 13,4%. Izklausās varen iespaidīgi. Problēma tikai tā, ka tie ir sezonāli neizlīdzināti dati. Otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, IKP pieaugums virs 10% ir bijis pilnīgi visus gadus, kopš Latvijā tiek aprēķināts IKP. Neatkarīgi no tā, vai valdību vadīja Dombrovskis, Godmanis, Kalvītis vai kāds cits. Tāpat kā aprīļa vidējā temperatūra vienmēr ir augstāka par marta vidējo temperatūru, tā gada otrajā ceturksnī IKP vienmēr ir lielāks nekā pirmajā ceturksnī. Par spīti Bankas Baltija bankrotam, Krievijas krīzei vai Lehman Brother pazušanai finanšu atvarā. Latvija atrodas tādā klimatiskajā joslā, ka sezonāli neizlīdzinātus datus salīdzināt ar iepriekšējo ceturksni no ekonomiskā viedokļa ir vienkārši nekorekti.
Tā kā sezonāli neizlīdzinātie dati mums patiesībā neko neparāda, ņemam sezonāli izlīdzinātos datus. Tie rāda, ka šā gada otrajā ceturksnī IKP salīdzinājumā ar pirmo ceturksni ir pieaudzis par 0,1%. Citiem vārdiem, IKP ir palicis iepriekšējā līmenī. Lūk, šis rādītājs visprecīzāk raksturo Dombrovska valdības visai nožēlojamo ekonomisko kapacitāti: stāvēt uz vietas un priecāties, ka nekrītam dziļāk. Pēc drūmās ziemas un optimistiskajiem Dombrovska paziņojumiem par ekonomikas atveseļošanos pieaugums par 0,1% ir negaidīti zems. Patiesībā tas liecina par Dombrovska valdības ekonomiskās politikas krahu. Cilvēki ir bijuši gatavi savilkt jostas un piekrist algu samazinājumam, neprotestējot stājušies bezdarbnieku rindās un Latvijas ilgtspējīgas attīstības vārdā masveidā emigrējuši uz valstīm, kur valdības populistiski nodrošina darba vietas ne tikai savas valsts iedzīvotājiem, bet arī latviešiem. Izrādās, ka cēlais upuris ir nests velti. Latvijas ekonomika stagnē. Turklāt ļoti zemā līmenī.
Viens no precīzākajiem IKP dinamikas rādītājiem ir salīdzinājums pret attiecīgo iepriekšējā gada periodu. Šā gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 2. ceturksni, sezonāli izlīdzinātais (pēc darbadienu skaita) IKP ir samazinājies par 3,9%. Tā kā Dombrovska valdība darbu uzsāka pērnā gada martā, šis salīdzinājums ļauj precīzi novērtēt Dombrovska darbības ekonomiskos aspektus. Pasaules ekonomiskā krīze sākās 2008. gada otrajā pusē. Pērn gandrīz visām ES valstīm, izņemot Poliju, bija negatīvs IKP pieaugums. Taču šogad jau pirmajā ceturksnī lielākajā daļā ES valstu bija sākusies ekonomiskā izaugsme. Tiesa, Latvijā joprojām bija vislielākais IKP kritums – 5,1%. Pagaidām ir ļoti maz valstu, kas sniegušas datus par IKP izmaiņām otrajā ceturksnī, bet no tām, kuras šādus datus ir devušas, nevienā nav negatīvs IKP pieaugums. Spānijā otrajā ceturksnī IKP, salīdzinot ar iepriekšējā gada 2. ceturksni, ir pieaudzis par 0,2%, Lietuvā – par 1,1%, Zviedrijā – par 4,2%, Vācijā prognozē (pēc Der Spiegel datiem) pieaugumu – par 1,5%, bet ASV – par 2,2% (tur ir nedaudz cita aprēķina metodika). Latvija ar saviem –3,9% atkal pretendē uz pēdējo vietu ES. Tā ka pūst kaut kādas ekonomiskā uzplaukuma fanfaras ir krietni pāragri. Tas ir pat melīgi, kas gan Dombrovskim tuvām aprindām ir ļoti raksturīgi.
IKP dinamika un procenti ir viena lieta, daudz būtiskāks rādītājs ir IKP absolūtajos skaitļos. Arī šeit ir divi aspekti – IKP faktiskajās un salīdzināmajās (2000. gada) cenās. Gandrīz visi aprēķini tiek veikti, ņemot par pamatu IKP salīdzināmajās cenās, lai izslēgtu inflācijas ietekmi uz rezultātu analīzi. Šā gada 2. ceturksnī sezonāli izlīdzinātais IKP salīdzināmajās cenās bija 1,67 miljardi latu. Tas ir nedaudz vairāk nekā 2004. gada 2. ceturksnī, bet mazāk nekā 2005. gada 2. ceturksnī. Ja atkritienu atpakaļ par pieciem gadiem kāds grib uzdot par dižu ekonomisko sasniegumu un skandēt ditirambus Dombrovskim – lūdzu! Tas būs kā apliecinājums savai nekompetencei vai necieņai pret savu tautu.