Vēlmju domāšana
Ziniet, man nekas nebūtu pretī, ja jau šoruden Latvija sasniegtu Vācijas, Zviedrijas vai vēl labāk – Luksemburgas dzīves līmeni. Kā to panākt? Nu kāda starpība, kā? Galvenais, ka es tā gribu un daudzi citi arī. Vai tad ar to nepietiek?
Ikvienu politiķi, kurš izteiktu šādus vai līdzīgus vēlējumus, ikviens saprātīgs cilvēks nosauktu vienkārši par pamuļķi, kurš mēģina makšķerēt balsis uz plika āķa. Pārāk uzkrītošs būtu tas domāšanas modelis, ko psihologi sauc par vēlmju domāšanu. Taču cilvēku uztvere ir tā iekārtota, ka viņš ļoti labprāt notic tam, kam vēlas noticēt, pat ja tam nav nekāda reāla pamata. Šo psiholoģisko īpatnību plaši izmanto dažādi krāpnieki, marketologi un, protams, arī politiķi.
Politiskā situācija Rīgas domē (RD) ir kritiska. Pašvaldības darbs ir gandrīz vai paralizēts. Kā labākais risinājums šķiet RD ārkārtas vēlēšanas. Pilnīgi jauna deputātu sastāva ievēlēšana, kuri varētu sākt darbu no baltas lapas. Esmu ar abām rokām par, jo līdzšinējā RD vadība ir pilnībā izgāzusies visās līnijās. Taču ir viens būtisks bet. Te nu mēs atgriežamies pie sākumā minētās vēlmju domāšanas. Kā to panākt? Uz šo jautājumu tie politiķi, kuri aicina uz ārkārtas vēlēšanu rīkošanu, pat necenšas atbildēt.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) RD frakcijas vadītājs Jānis Ozols TVRīga24 raidījumā Preses klubs paziņo, ka ies pie Centrālās vēlēšanu komisijas vadības, lai apspriestu ārkārtas vēlēšanu izmaksas un rīkošanas kārtību. It kā ārkārtas vēlēšanu noteikšana jau būtu noticis fakts. Turpat raidījumā viņš pavēsta, kuri vēl politiskie spēki RD ir par ārkārtas vēlēšanām. Viņa paša partija JKP (7 balsis), Jaunā Vienotība (4 balsis) un, varbūt, ar dažiem nosacījumiem, Nacionālā apvienība (6 balsis). Pret esot visi pārējie, turklāt netiek slēpts - visvairāk no ārkārtas vēlēšanām būtu jābaidās Saskaņai (S) un Gods kalpot Rīgai (GKR), bet trijniekam (frakcija Rīgai) un četriniekam (Neatkarīgo deputātu frakcija) vispār šīs vēlēšanas būtu politiska pašnāvība.
Lai varētu uzsākt RD atlaišanas procedūru, jāpiepildās nosacījumam, ka divu mēnešu laikā RD nevar ievēlēt pilsētas mēru. Tas nozīmē, ja līdz 20. augustam neviens par RD priekšsēdētāju netiek ievēlēts, tad tiek uzsākta RD atlaišanas procedūra, kura noslēdzas ar jaunām pašvaldības vēlēšanām. Taču ļoti žēl, ka raidījuma Preses klubs vadītājs Ozolam neuzdeva pavisam vienkāršu jautājumu - kā gan viņš ar 11 drošām balsīm plus sešām «varbūt» balsīm domā nobloķēt to vairāk nekā 40 deputātu iespēju vienoties par vienalga kādu domes priekšsēdētāju, kas ļautu izvairīties no ārkārtas vēlēšanām, kuras, pēc paša Ozola vārdiem, šiem vairāk nekā 40 deputātiem ir pagalam neizdevīgas?
Tajā pašā pārraidē Ozols visai nevērīgi noraidīja izteikumu, ka vara Rīgā šobrīd ir nomesta zemē un atliek to tikai pacelt. «Nekur tā nav nomesta,» viņš apgalvoja bez paskaidrojumiem. Fakti gan liecina par pretējo. S/GKR koalīcijai šobrīd ir tikai 28 balsis, un, ja atsevišķi opozīcijas deputāti atmestu savas ambīcijas, tad nekas netraucētu viņiem šo zemē nomesto varu pacelt. Taču skaidrs, ka JV frakcijas vadītājam Vilnim Ķirsim ar četrām balsīm un Ozolam ar septiņām balsīm šajā salikumā mēra amats nespīd, tāpēc viņi turpina blefot par ārkārtas vēlēšanām, kuras varētu notikt tikai tādā gadījumā, ja politiķu vēlme nepiekāpties un censties labāk iegriezt citiem, pat ja pašiem smagi jācieš, izrādītos lielāka nekā spēja iet uz saprātīgiem kompromisiem.
Turklāt Ozols un Ķirsis aizmirst kādu politikas aksiomu. Tauta (vēlētāji) pret varu izturas ar zināmu cieņu. Cienīti tiek tie politiķi, kuriem piemīt politiska griba ņemt varu, tiklīdz parādās šāda iespēja. Gluži kā sporta līdzjutēji ciena tādus futbola vai hokeja uzbrucējus, kuri vienmēr noskaņoti uz vārtu gūšanu jebkurā situācijā. Atcerēsimies Valdi Dombrovski 2009. gada martā.
Ja Ozols un Ķirsis turpinās blefot par ārkārtas vēlēšanām (kas tagad skan pat ļoti izdevīgi), bet tādējādi ļaus RD vadīt Burovam vai kādam citam vecās koalīcijas cilvēkam, tad pēc diviem gadiem kārtējās pašvaldības vēlēšanās viņi var piedzīvot sev negaidītu atbalsta kritumu. Vēlētājiem, kas savā kopumā iemieso visai femīnas īpašības, nepatīk politiķi, kuri demonstrē vēlmju domāšanu, laiž garām iespējas, gaida uz labākiem laikiem un izšķirošos brīžos nav gatavi uz aktīvu rīcību. Tā ka maz pamatotā spēle uz ārkārtas vēlēšanām var izrādīties zaudējumus nesoša. Gan pašiem politiķiem, gan rīdziniekiem.