Pasaules banka ir publicējusi pētījumu par ēnu ekonomikas īpatsvaru dažādās pasaules valstīs. Ēnu jeb pelēkās ekonomikas īpatsvars Latvijā laikā no 1999. līdz 2007. gadam esot nemitīgi pieaudzis, liecina pētījums. Tajā norādīts, ka 1999. gadā ēnu ekonomika Latvijā veidoja 39,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2007. gadā šīs daļas īpatsvars sasniedza jau 44,3% no IKP.
Nav šaubu, ka ēnu ekonomikas apkarošanas karogi tiks plaši vicināti priekšvēlēšanu aģitbrigāžu priekšnesumos un pētījumā minētie skaitļi kalpos kā apliecinājums no skatuves skaitīto mantru eksaktumam. Taču akli nepaļausimies uz Pasaules bankas autoritāti. Neapgalvojot, ka PB pētījums ir kļūdains, es vienīgi aicinu uz to paskatīties kritiski. Nav manā rīcībā PB pieejamo resursu, tāpēc mani secinājumi balstās tikai uz pliku loģiku un uz eksaktumu nepretendē. Mēģināsim rast atbildi uz šādiem jautājumiem. Vai ēnu ekonomikas īpatsvars laika posmā no 1999. gada līdz 2007. gadam patiešām ir pieaudzis? Vai ēnu ekonomikas īpatsvars patiesi pārsniedz 40% no IKP? Vai ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir vislielākais ES? Kāpēc PB vajadzīgi šādi šaušalīgi lieli ēnu ekonomikas īpatsvara skaitļi?
Pētījumā apskatāmajā laika posmā Latvija veica iestāšanās procedūru ES, sakārtoja savu likumdošanu un valsts pārvaldi atbilstoši ES prasībām. Ja šajā laikā ir palielinājies ēnu ekonomikas īpatsvars, tas nozīmē, ka esam gājuši nevis uz priekšu, bet atpakaļ dzīves sakārtošanas jomā. Var jau būt, ka vēlme noslēpties ekonomikas pelēkajā zonā ir bijusi tik pieaugoša, ka pat stāšanās ES šo arvien pieaugošo vēlmi ir tikai nedaudz apslāpējusi, bet nav spējusi mazināt. Tomēr manas subjektīvās izjūtas saka, ka pirms desmit gadiem to pašu kases aparātu tomēr bija mazāk un puslegālu norēķinu vairāk. Iespējams, dzīvoju citā Latvijā, ne tajā, ko ir pētījuši PB eksperti.
PB minētais skaitlis – 44,3% ēnu ekonomikas īpatsvars – ir vienkārši graujošs. 2007. gadā IKP Latvijā bija 14,8 miljardi latu. Tātad, ja ticam PB pētījumam, ēnu ekonomikas apjoms šajā laikā ir bijis 6,5 miljardi latu. Ņemot vērā, ka Latvijā pensionāri, budžeta iestādēs, valsts un pašvaldību uzņēmumos strādājošie veido pāri par pusi Latvijas iedzīvotāju, tad, lai savāktu 44,3% ēnu ekonomikas, gandrīz visi privātās struktūrās strādājošie jāieskaita pelēkajā zonā. Taču mēs zinām, ka arī gandrīz visos lielākajos privātā kapitāla uzņēmumos norēķini pārsvarā notiek legāli, caur grāmatvedību. 44,3% ēnu ekonomikas nozīmē, ka veikalos gandrīz puse pircēju par pirkumiem norēķinās, pretī nesaņemot čekus, ka gandrīz puse pasažieru sabiedriskajā transportā nepērk biļeti kasē, bet, piemiedzot aci, dod skaidru naudu šoferim vai vilciena konduktoram. Tas nozīmē, ka gandrīz puse autovadītāju pērk benzīnu pie pagrīdes tirgoņiem. Ja visas minētās parādības nav masveidīgas, bet gan tikai epizodiskas, tad 44,3% ēnu ekonomiku varbūt var vienīgi sarēķināt, ēnu ekonomikā ieskaitot ēst gatavošanu savā virtuvē, logu nomazgāšanu paša dzīvoklī vai automašīnas sīku salabošanu. Proti, visas darbības, ko cilvēks veic pats, nesaucot palīgā pakalpojumu dienestus.
Tā kā Latvijā iemīļota nodarbe ir sevi noniecināšana, tad apgalvojums, ka esam pēdējā vietā ēnu ekonomikas izplatības ziņā ES, visticamāk, būs viens no pieprasītākajiem baudas gūšanas instrumentiem mūsu mazohistu arsenālā. Būdams Itālijā (tiesa, valsts dienvidu daļā), ar pilnīgi atklātiem ēnu ekonomikas gadījumiem sastapos vai ik uz soļa. Saistībā ar Grieķijas maksājumu krīzi atklātībā nonākuši kliedzoši fakti par visdažādākajām blēdībām. Nav pamata domāt, ka šis blēdību gars neiespaidotu ēnu ekonomikas īpatsvaru kopumā. Dienvideiropa, Balkānu valstis, Polija ir valstis, kurās ēnu ekonomikai ir dziļas mentālas saknes. Var jau būt, ka Latvijā tās ir vēl dziļākas, bet apgalvojums, ka Latvija ir pēdējā vietā, šķiet, nedaudz pārspīlēts. Īpaši, ja redzam, ka mūsu ierasti apjūsmotā Igaunija ir otrajā vietā.
Taču vissvarīgākais ir jautājums – kam tas viss ir vajadzīgs? Kāpēc PB zīmē tik satraucošu ainu? Izskaidrojums ir vienkāršs. Kad PB un aiz tās stāvošā globālā finanšu oligarhija aicina latviešus un citus austrumeiropiešus savilkt jostas, bet pretī dzird – tālāk jau vairs nav ko savilkt, tad var izvilkt no portfeļa minēto pētījumu un teikt – ņemiet līdzekļus no ēnu ekonomikas. Ja Latvijai budžets jāapgriež par 400 miljoniem, tad tas taču ir tīrais nieks no 6,5 miljardu ēnu ekonomikas. Mazāk par 10%. Arī politiskajām partijām šis PB pētījums ir kā īsta medus maize pirms vēlēšanām. Tagad uz jautājumu, kur ņemsim naudu un ko griezīsim, var tik ērti atbildēt – pastiprināsim cīņu pret ēnu ekonomiku. Vēlētājiem jāsaprot, šādu izteikumu lietotāji ir tukši standartfrāžu klabinātāji. Reāla risinājuma viņiem nav.