Kamēr Latvijā viss centrējas ap koalīcijas veidošanu un labākā premjera meklēšanu, pasaulē arvien biežāk izskan aukstā kara retorika un ieroču žvadzināšana kaut sarunu līmenī. Ar kārtējo runas pērli nupat izcēlās Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš ikgadējā Valdaja diskusiju forumā, kas pēdējos gados gan notiek Sočos, uz jautājumu par Krievijas reakciju kodolagresijas gadījumā atteica: «Mēs kā mocekļi nonāksim paradīzē, bet viņi vienkārši nosprāgs.» Putina faniem, iespējams, šāda leksika šķiet ausij tīkama, taču patiesībā tā liecina par arvien tālāku Putina atraušanos no realitātes un dzīvošanu savā iedomu pasaulē.
2007.gadā pirms G-20 samita, atbildot uz Der Spiegel žurnālista jautājumu, Putinam paspruka, ka, kopš miris Mahatma Gandijs, neesot, ar ko parunāties. Proti, viņš neredz pasaulē sev līdzvērtīgu personu. ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons, kurš šajās dienās viesojās Maskavā, protams, nav ne Mahatma Gandijs un pat ne Gerhards Šrēders, ar ko Putins labi saprotas, bet nav šaubu, ka Putinam ar šo Trampa emisāru bija interesanti parunāties. Vēl jo vairāk, ka par ko runāt ir.
2001. gadā Džordžs Bušs jaunākais izgāja no pretraķešu aizsardzības ierobežošanas līguma (pamatojoties uz nepieciešamību veidot pretraķešu aizsardzības sistēmas pret Irānas draudiem), savukārt Krievija 2008. gadā slepus sāka aizliegtās vidēja darbības rādiusa raķetes 9M729 (SSC-8, pēc NATO klasifikācijas) izstrādi.
Sestdien Tramps oficiāli paziņoja, ka ASV iziet no tuvās un vidējās darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma. Šo līgumu 1987. gada 8. decembrī parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un PSKP CK ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs. Šis līgums paredzēja likvidēt Eiropā bāzētās ASV raķetes (pārsvarā Pershing tipa) un padomju analogus (pārsvarā SS-20, pēc NATO klasifikācijas), kā arī aizliedza radīt jaunas. Šīs raķetes abas puses likvidēja jau deviņdesmito gadu sākumā. PSRS likvidēja 1846, bet ASV - 846 vienības. Būtībā tika iznīcināta vesela raķešu šķira ar darbības rādiusu no 500 km līdz 5500 km. Pēc astoņdesmito gadu saspīlējuma Eiropā iestājās ilgi gaidītais atslābums.
Jaunais gadu tūkstotis atnāca ar pakāpenisku spriedzes palielināšanos un atgriešanos pie agrāko laiku pretstāves. 2001. gadā Džordžs Bušs jaunākais izgāja no pretraķešu aizsardzības ierobežošanas līguma (pamatojoties uz nepieciešamību veidot pretraķešu aizsardzības sistēmas pret Irānas draudiem), savukārt Krievija 2008. gadā slepus sāka aizliegtās vidēja darbības rādiusa raķetes 9M729 (SSC-8, pēc NATO klasifikācijas) izstrādi. 2011. gadā ASV izlūkdienests guva pārliecinošus pierādījumus, ka šādas raķetes tiek jau ražotas un ir notikuši tās izmēģinājumi. 2014. gadā ASV oficiāli brīdināja Krieviju, ka tā pārkāpj šo līgumu. Pērn parādījās ziņas, ka neliels skaits (ap 50) šo raķešu jau ir izvērstas kaujas bāzēs.
Ar Kremļa struktūrām nesaistītie militārie eksperti Krievijā atzīst, ka Trampa lēmums iziet no līguma nav nemaz tik neizdevīgs Krievijai, jo dod tai iespēju legalizēt savas iestrādnes, bet vainu par līguma laušanu pilnībā uzkraut ASV. Ja Krievija kaut rīt var uzsākt plašu vidējā darbības rādiusa raķešu ražošanu un drīzu izvietošanu dislokācijas vietās, tad ASV šādu raķešu nav kā šķira. Ir nepieciešams tās radīt no jauna, tam vajadzīgi līdzekļi un laiks. Tiesa, ASV var samērā īsā laikā adaptēt Jūras spēkiem paredzētās spārnotās raķetes Tomahawk uz zemes bāzētām mobilajām platformām, kā arī atjaunot 2010. gadā noņemtos kodollādiņus Tomahawk raķetēm uz zemūdenēm. Tomēr jāatceras, ka Tomahawk ir samērā lēnas raķetes ar ierobežotu funkcionālo pielietojumu.
Mūs, protams, interesē, kā šis Trampa lēmums ietekmēs drošību Baltijas reģionā un Eiropā kopumā? Vispārējais viedoklis ir, ka pagaidām satraukumam nav pamata, jo šo lēmumu, kā arī ASV nevēlēšanās pagarināt stratēģisko uzbrukuma ieroču ierobežošanas līgumu - 3, kura termiņš beidzas 2021. gadā, galvenais iemesls ir Ķīna. Kamēr ASV un arī Krievija tiek ierobežotas ar dažādiem līgumiem, Ķīnas rokas ir salīdzinoši brīvas. Arī minētās Krievijas vidējā darbības rādiusa raķetes 9M729, kuras, par spīti aizliegumam, jau izvietotas armijas bāzēs, atrodas Urālos un vairāk domātas Ķīnas draudu novēršanai.
Eksperti sliecas domāt, ka raķešu bruņošanās sacensība Eiropā tomēr netiks forsēta un būs jaunas bruņojuma kontroles sarunas, lai tas nenotiku. Galvenais iemesls - tas ir pārāk dārgs prieks, ko nevar atļauties ne Krievija, ne ASV (ja grib paralēli uzturēt stratēģisko paritāti Ķīnas reģionā). Protams, šis samērā mierīgais nākotnes redzējums darbojas, ja visas puses domā un rīkojas racionāli. Putina runas par kolektīvo iespēju nonākt paradīzē šādu pārliecību diemžēl nedod.
