"Vienotības" jaunzīmolojums
Vienotība nolēmusi kļūt par Jauno Vienotību. Šī zīmola maiņa jau izsaukusi dažādas ironiskas replikas, taču ironija šeit ir gluži nevietā. Vienotība patiesi mainās, un palikt ar veco nosaukumu tai nozīmētu jēdzieniski palikt vakardienā.
Formāli Vienotības zīmola maiņa ir saistīta ar reģionālo partiju - Tukuma, Kuldīgas un Vidzemes partiju - pievienošanos 13. Saeimas vēlēšanu sarakstam, taču tā ir tīri tehniska šīs procedūras sastāvdaļa. Svarīgākā ir idejiskā komponente, kas nav saistīta ar šo tehnisko procedūru. Tā ir saistīta ar Vienotības tēla maiņu. Un šī tēla maiņa ir tik nopietna, ka vecais nosaukums kaut kā nelīmējas kopā ar jauno būtību. Uzreiz jānorāda, ka nav runa par Vienotības nosaukuma burtiski jēdzienisko izpratni. Jau sen skaidrs, ka Vienotība ir tikpat vienota, cik Saskaņa saskanīga, taču ne par to stāsts. Vienotība kā politisks spēks iemiesoja to politisko virzienu, kuru raksturo Latvijas politiskā spektra globālistiskais spārns. Pasaules globālistu (jauno internacionālistu) Latvijas reģionālā frakcija. Gandrīz kā septiņdesmito gadu Rietumvācijas slavenā Sarkanās armijas frakcija. Taču daudzas sākotnēji radikālas kustības, ienākot varā, būtiski mainās. To radikālisms ne vien pazūd, bet bieži vien pārvēršas savā pretmetā.
Vienotība, protams, nav pārvērtusies savā pretmetā, bet ir būtiski mainījusies. Vai šīs izmaiņas ir uz labu? Kā lai to ņem. Latvijā ir divi atšķirīgi viedokļi par to, kā labāk valstij nodrošināt pozitīvu attīstību. Viens no viedokļiem uzstāj uz to, ka Latvijas galvenais bremzējošais faktors ir neiznīdējamā korupcija un veselīgu valsts attīstību var nodrošināt, vienīgi pastiprinot cīņu ar korupciju līdz tās pilnīgai iznīcībai. Šis viedoklis pārliecinoši dominē publiskajā telpā, un katrs, kurš kaut daļēji to apšauba, tiek nekavējoties ierindots «oligarhu» pakalpiņos. Ir arī cits viedoklis, kurš parasti skaļi netiek pausts, bet ir izplatīts tā dēvētās Vecrīgas kafejnīcu lietišķās publikas vidē.
Proti, ir jāņem vērā visu ieinteresēto pušu viedokļi, tajā skaitā politiski pietuvināto biznesmeņu savtīgi mantiskās intereses, jo citādi projekts neizkustēsies no vietas un vispār nekas nenotiks. Labākais piemērs - Pasažieru vilciena iepirkums, kur, mainoties valdībām un satiksmes ministru partejiskajai piederībai, nekādi nevarēja vienoties par «mazu, bet taisnīgu atlīdzību» ieinteresētajām pusēm. Rezultātā mēs joprojām braucam ar veciem, padomju laiku RVR ražotiem (tiesa, nedaudz modernizētiem) vilcieniem. Skaidrs, ka, ja iepirkuma procedūra nebūtu sakritusi ar būtiskām valdību (valdošo koalīciju) maiņām, tad rezultāts būtu cits. Vilcieni būtu jauni un moderni, bet dažas personas kļuvušas attiecīgi «biezākas». Mulsinošākais visā šajā stāstā ir tā triviālā patiesība, ka šo personu «atlīdzība» nevienu īsti neuztrauktu, bet par modernajiem vilcieniem priecātos visi. Ko ar to gribu teikt? Vienīgi to šausmīgi nepopulāro patiesību, ka visu tik ļoti zākātā korupcija dažkārt nemaz nav absolūts un neapstrīdams ļaunums. Zema sociālās attīstības līmeņa (kāds Latvijā diemžēl ir) apstākļos korupcija dažkārt pilda procesu (tajā skaitā sabiedrībai labvēlīgu) veicinošu funkciju. Skan ārprātīgi, bet realitātei diezgan tuvu - ir mantiskā ieinteresētība, procesi notiek. Nav ieinteresētības, nekas nenotiek. Projekts nomirst, tā arī nesācies.
Kāds tam visam sakars ar Vienotības jauno zīmolu? Vienotība, tāpat kā tās idejiskais priekštecis, partija Jaunais laiks, uznāca uz Latvijas politiskās skatuves kā cīnītāji pret korupciju. Desmit gadu varas virsotnē ir būtiski mainījuši Vienotības sapratni par politisko korupciju un tās reālo vietu Latvijas politiskajā sistēmā. Vienotība ir pieņēmusi esošos spēles noteikumus un kļuvusi līdz astes kaulam varas partija ar visām no tā izrietošajām sekām. Šeit nedodu nekādu vērtējumu, tikai konstatēju faktu. Tāda ir Latvijas politiskā realitāte.
Vecās Vienotības antioligarhu lozungi šodien izklausās nemoderni vai pat piedauzīgi, kā tas vērojams Kustības PAR! gadījumā, kad daži politiskie neveiksminieki skaļi brēc par savu šķīsto nevainību, sametušies grupenseksā ar veciem politiskiem izvirtuļiem. Tāpēc, lai pieskaņotos laikmeta tendencēm, Vienotība kļuvusi par Jauno Vienotību, kas iemieso lietišķību un pragmatismu. Latvijas cilvēki ir vīlušies muldētājos un varā grib redzēt darītājus, tāpēc Vienotības jaunzīmolojums jāvērtē kā veiksmīgs un Latvijas politiskajai realitātei atbilstošs.