Jeruzaleme un Latvijas drošība
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka atzīst Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu un plāno uz turieni pārcelt ASV vēstniecību. Varētu domāt – kāda gan mums gar to daļa? Taču atcerēsimies slaveno tauriņu teoriju, kura nosaka – viens tauriņa spārnu vēziens vienā pasaules daļā var izraisīt būtiskas pārmaiņas citā pasaules nostūrī.
Latvija ir apmēros neliela valsts ar salīdzinoši mazu iedzīvotāju skaitu. Kaimiņos tai ir daudz lielāka valsts ar krietni spēcīgākiem bruņotajiem spēkiem. Daži šīs kaimiņvalsts sabiedriskie darbinieki laiku pa laikam izsaka mūsu valstij nedraudzīgus izteikumus, kurus var tulkot arī kā apdraudējumu Latvijas neatkarībai. Vēl jo vairāk, atceroties 1940. gada notikumus.
Būsim reālisti - vieni paši mēs krīzes situācijā savu drošību nespētu nodrošināt, pat ja aizsardzībai tērētu 5% no IKP, tāpēc galvenokārt jāpaļaujas uz NATO kolektīvo aizsardzību un uz šīs aizsardzības pamatu - 5. pantu, kas paredz uzbrukumu vienai NATO valstij uzskatīt par uzbrukumu visām NATO dalībvalstīm. Problēma ir tā, ka NATO līgums, tāpat kā jebkuri citi līgumi, darbojas tikai tad, ja pasaulē valda kopēja sapratne par to, ka līgumi ir jāpilda un paraksts uz dokumenta patiesi kaut ko nozīmē, nevis ir uzlikts tikai taktisku (acumirklīgu) interešu dēļ. Līdz ar to Latvijas galvenais drošības garants ir ne tik daudz bruņotie spēki (to nozīmi negrasos mazināt), cik valstu gatavība ievērot starptautiskās tiesību normas.
No šāda aspekta raugoties, ikviens notikums jebkurā pasaules vietā jāvērtē pēc principa - vai tas atbilst starptautisko tiesību normām un noslēgtajiem līgumiem? Vai tas ļoga pasaules kopējo drošības konstrukciju vai to stiprina? Ja kāds notikums vājina starptautisko tiesību normas un mazina valstu vadītāju parakstu svaru, tad šāds notikums jāvērtē negatīvi. Kad Krievija uzspļauj uz starptautiskajām tiesībām un pašu parakstiem (Budapeštas memorands), tad tur viss skaidrs. Mūsu vērtējums ir nepārprotams. Sarežģītāka situācija veidojas, kad uz starptautisko tiesību normām caur pirkstiem skatās ASV, kas ir mūsu drošības faktiskais garants.
2003. gadā ASV vadīto spēku iebrukums Irākā no starptautisko tiesību normu viedokļa bija apšaubāms, jo netika iegūts ANO Drošības padomes akcepts. Var minēt dažādus argumentus par labu diktatoriskā Sadama Huseina režīma gāšanai, taču tie visi ir atšķirīgi interpretējami, ko tagad savā retorikā izmanto tā pati Krievija. Toreiz Latvijas nostāja bija īpaši sarežģīta, jo, no vienas puses, mēs gaidījām uzņemšanu NATO, kur ASV pozīcijai ir izšķirošais svars, bet, no otras, sapratām, ka juridiski ne pārāk leģitīma kaujas operācija vājina pastāvošo drošības konstrukciju. Toreiz Latvija taktisku apsvērumu dēļ izšķīrās par labu ASV pozīcijai, lai nekas neapdraudētu mūsu uzņemšanu NATO.
Tagad ASV atkal iet uz starptautisko normu ignorēšanu. Kopš 1947. gada ir pieņemtas neskaitāmas ANO rezolūcijas par Jeruzalemes statusu, kuras noraida Izraēlas vienpersoniskās pretenzijas uzskatīt visu šo pilsētu par savu galvaspilsētu (Palestīnas valsts pretendē Austrumjeruzalemi noteikt par savu galvaspilsētu). Nevienas nopietni ņemamas valsts vēstniecība neatrodas Jeruzalemē. ANO rezolūciju kaut formāla ievērošana ļauj saglabāt trauslo mieru Tuvajos Austrumos un cerēt uz stabilāku mieru nākotnē. Trampa neapdomīgais gājiens draud sagraut līdzsvaru reģionā, taču tas nav vienīgais šī soļa ļaunums. Tas devalvē starptautisko līgumu nozīmi un demonstrē, ka lielais un stiprais var darīt kā grib, uzspļaujot pasaules sabiedrībai.
Nav šaubu, ka Krievija formāli nosodīs šo Trampa soli, bet sirds dziļumos priecāsies, ka ASV atkal iekāpušas peļķē, sabojājot attiecības ar islāma pasauli, grūžot Turcijas, Saūda Arābijas un citu islāma valstu vadītājus Putina «draudzīgajos» apskāvienos. Tik neprofesionāls un nevīžīgi vieglprātīgs ASV prezidents kā Tramps Krievijai ir necerēta debesu dāvana, tāpēc Kremļa kontrolētie mediji pret viņu izturas ar apbrīnojamu iecietību.
Latvijai nav nekādu ietekmes sviru uz šo Trampa lēmumu, taču no Latvijas nacionālo interešu viedokļa, jo ātrāk ASV izdosies tikt vaļā no šī prezidenta - pārpratuma, jo pasaulei, tātad arī Latvijai, labāk. Tieši to pašu var teikt arī par citu politisko huligānu - Putinu.