Muldētāju laiks ir pagājis

Pamazām iezīmējas nākamo Saeimas vēlēšanu iespējamo koalīciju un partiju savstarpējo cīņu laukumi. Par Saskaņu un tās elektorātu viss daudzmaz ir skaidrs. Tur iespējamas svārstības dažu procentu robežās ap standartskaitli – 30 vietas Saeimā. Ja nekas radikāli nemainās, tad arī latviskajā spektrā uzvarētājs ir zināms – tā ir varas partija ZZS, kurai grūti atrast ko pārmest. Ekonomiskais stāvoklis ir labvēlīgs, lielas kļūdas nav pieļautas, un šādā situācijā varas partijai ir grūti neuzvarēt. Šis ZZS labvēlīgais fons stipri apgrūtina citām partijām izstrādāt gudru un sekmīgu priekšvēlēšanu taktiku, bet daba jau necieš tukšumu, tāpēc gudru un sekmīgu taktiku vietā rodas dumjas un graujošas.

Polittehnologi jeb vienkārši piāristi jau kopš pavasara lēnām cenšas iepludināt sabiedriskajā uztverē domu, ka ZZS ir tuvākie Saskaņas sabiedrotie un ļoti ticama ir abu šo partiju koalīcija pēc vēlēšanām. Visas pazīmes rāda, ka centieni sapludināt caurmēra latvieša apziņā ZZS ar Saskaņu būs galvenais ierocis pret ZZS, jo antilemberga retorika uz ZZS elektorātu iedarbojas vāji vai pat dod pretējo efektu. Ņemot vērā, ka citu spēcīgu argumentu pret ZZS nav un daudziem vēl atmiņā Zatlera partijas straujais reitingu kritums pēc vēsturiskajiem vārdiem par tankiem, kuri ir vienīgie, kas varētu šķirt viņa partijas draudzību ar Saskaņu, ir pamats domāt, ka šāda taktika varētu nostrādāt. Tad kāpēc šādu taktiku vērtēt kā dumju un nesekmīgu?

Politiskajam mārketingam ir savi neapstrīdami principi. Viens no tiem ir tāds, ka nevar reklamēt preci tādā veidā, ka radītais tēls neatbilst saturam. Piemēram, nevar Ilzi Viņķeli uzdot par sekmīgu saimniecisko darbinieci, Jāni Dombravu par latviešu un krievu saliedētāju vai Jūliju Stepaņenko par Rietumu vērtību dedzīgu aizstāvi. Katram personāžam un katrai partijai ir savs tēls.

ZZS ir ļoti ilggadēja partiju apvienība, kuru vada tikpat pieredzējuši vadītāji. Viņi zina noskaņojumu apvienībā un zina, cik Saskaņas jautājums ir sensitīvs. Viņi vēl labāk nekā citu partiju polittehnologi atceras Zatlera partijas fiasko, jo tieši tajā laikā uz neilgu brīdi bija spiesti aiziet opozīcijā. Tāpēc riskēt ar šķelšanos apvienības iekšienē viņi neies, jo tam pašam Ingmāram Līdakam, kurš pazīstams ar savu uzbļāvienu Saskaņas deputātam - «Aizver muti!» - būtu grūti izskaidrot saviem vēlētājiem šādu koalīcijas modeli, un viņš ne tuvu nav vienīgais.

Taču tas nav vienīgais arguments, kāpēc šāda priekšvēlēšanu retorika ir dumja un nesekmīga. Tā to jau parādīja Rīgas vēlēšanās, kurās centrālais lozungs dažādās variācijās bija - gāžam Nilu! Manuprāt, astoņos gados Rīgas pilsētvides attīstībā ir pieļautas pietiekami daudzas kļūdas, lai opozīcija uzvaru panāktu samērā viegli. Taču tā vietā, lai piedāvātu skaidru pilsētas attīstības vīziju, uzsvars tika likts uz - antiušakova retoriku. Diemžēl pārliecinošs pozitīvais piedāvājums no Nila gāzēju puses nesekoja.

Arī uz Saeimas vēlēšanām arguments - nebalsojiet par Kučinski, Bergmani un Reiznieci-Ozolu, jo viņi var veidot koalīciju ar Saskaņu - būs no tās pašas sērijas, ar tikpat bēdīgu vai vēl bēdīgāku rezultātu. Cilvēki vēlas balsot par kaut ko jauku, nevis baidīties no kaut kāda bubuļa. Protams, daudzām partijām ir milzu problēmas ar kādu saprātīgu piedāvājumu. Nacionālā apvienība vismaz var piedāvāt stingri stāvēt par latviskajām vērtībām, bet ko sabiedrībai var piedāvāt Bordāna-Strīķes-Juraša veidojums? Kāda ir šīs partijas pozitīvā programma? Kādus labus darbus šī trijotne ir izdarījusi? Tagad jau pusgadu Saeimā izmeklē, kā varēja gadīties, ka trīs gadus šie KNAB darboņi klausījās Aināru Šleseru, veica 46 kratīšanas, bet rezultātā nav pat čiks. Nav absolūti nekā, izņemot jaunu troksni, ko sarīkojuši dažādi politikāņi neveiksminieki - tādi kā Judins un Sudraba. Par šādiem personāžiem sevi cienošam cilvēkam kauns balsot.

Ilgu laiku biju skeptiski noskaņots par Vienotības izredzēm un joprojām domāju, ka partijai vienai pašai izredzes pārvarēt 5% barjeru ir vājas. Taču plašā blokā ar reģionālajiem līderiem, kuri darbos sevi pierādījuši, atsevišķiem šīs partijas politiķiem izredzes ir krietni augstākas, jo demagogu un muldētāju laiks ir pagājis kopā ar sprūdžiem un ķīļiem.