Jaunā realitāte un Delnas morālais bankrots

© Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

Ziņa, ka Sabiedrībai par atklātību – Delna izdevies piezīsties Skanstes tramvaja projektam, kur tā plāno «apgūt» 356 731 eiro projekta Integritātes pakti – pilsonisks kontroles mehānisms ES fondu aizsardzībai ietvaros, var radīt maldīgu iespaidu, ka Delna atkal ir zirgā. Pasaulē notiekošo pārmaiņu gaismā šī ziņa drīzāk liecina par pretējo – par Delnas morālā resursa strauju izsīkumu un tās gaidāmo galu.

Jau pēc Brexit, bet īpaši pēc Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās, ir aktualizējies jautājums par mūsdienu pasaules politisko iekārtojumu un tā nākotni. Cilvēki acīmredzami jūtas vīlušies sistēmā, kuru tiem piedāvā līdzšinējās politiskās elites, tāpēc plašumā vēršas dažādas antielitāras kustības. Lielā mērā tas notiek tāpēc, ka tieši tās struktūras, kuru esības mērķis ir būt par pretsvaru politiskajai un «naudasmaisu» varai jeb tā dēvētajam establišmentam, pašas pakāpeniski aizslīdējušas šī establišmenta virzienā un ar to saplūdušas gluži kā Džordža Orvela romāna Dzīvnieku ferma finālā, kad skaties uz vieniem, skaties uz otriem, bet atšķirt vienus no otriem vairs nevar.

Nav runa par kaut kādiem dombrovskiem vai grigulēm, kuri Briselē atraduši siltas vietiņas. Viņi uz savu mērķi - būt par klimpām Briseles ķīselī - ir gājuši ļoti mērķtiecīgi un apzināti nekaunīgi, gluži kā Marksa kapitālisti, kuri 200% peļņas dēļ ir gatavi jebkuram rīkli pārgrauzt. Runa ir par tām pilsoniskajām organizācijām, kuru idejiskā pamatfunkcija ir regulēt politisko vielmaiņu tā, lai nenotiktu pārmērīga elites aptaukošanās, jo tās pārlieka resnēšana apdraud pašas eksistenci, kā to uzskatāmi nodemonstrēja notikumi Ukrainā, kad prezidents Viktors Janukovičs, neviena nebremzēts, zaudēja mēra sajūtu ar visai sabiedrībai (tajā skaitā finanšu elitei) katastrofālām sekām.

Tas nozīmē, ka dažādām sabiedriskajām organizācijām (vai tā ir Delna, dzīvnieku labturības biedrība vai vienalga kāda cita) ir sava vieta jebkuras sabiedrības funkcionālajā mehānismā. Taču problēmas rodas brīdī, kad šīs «labo nodomu» bezpeļņas «biedrības» kļūst par komercializētām finanšu resursu «apgūšanas» mašīnām. Atcerēsimies Simona Vīzentāla centra pārstāvi Efraimu Zurofu, kura agresivitāte un uzvedības skaļums auga apgriezti proporcionāli iespējām atrast kādu vēl neatklātu «žīdu šāvēju». Cilvēku skaits, kurus varētu apsūdzēt sadarbībā ar nacistiem, pašsaprotamu iemeslu dēļ samazinājās, bet finanšu resursu «apgūšanu» pārtraukt negribējās. Līdzīgā paradigmā darbojas arī mūsu Delna, kura jau savas darbošanās sākumā bija finansiāli labi apasiņota, taču, naudas plūsmām no ārienes pamazām apsīkstot, tai nācās pašai meklēt, kur pelnīt. Tā Delna kļuva par «sabiedrisko» uzraugu Latvijas kuģniecības privatizācijas un Nacionālās bibliotēkas būvniecības procesā. Tagad tai jauns ķēriens - Skanstes tramvajs. Bez konkursa, bez skaidriem piešķirtā finansējuma izlietojuma nosacījumiem. Ne velti vārdu - sabiedrisko - liku pēdiņās, jo pašai sabiedrībai vēl nav skaidrs - tramvajs tai vajadzīgs tieši šajā maršrutā vai kādā citā, bet Delna par 356 731 eiro jau gatava «uzraudzīt» konkrētu projektu konkrētā maršrutā.

Vēl nesen samērā daudzi cilvēki ticēja Delnas labajiem nodomiem, tāpat kā daudzi Rietumos ticēja, ka Zurofs Latvijā un citur pasaulē meklē īstus «žīdu šāvējus], nevis «apgūst» naudu. Visi šie zurofi, delnas un līdzīgas struktūras integritātes paktu un citu projektu ietvaros resnēja, resnēja un bija pārliecinātas, ka nekas neaizēnos to saulaini pārtikušo dzīvi. Pat Latvijas simtgadi viņi cerēja pārvērst 60 miljonu eiro «apgūšanas» projektā. Līdz pat pēdējam laikam par šīm struktūrām neko sliktu nedrīkstēja pat iepīkstēties. Tagad situācija ir būtiski mainījusies.

Arvien biežāk publiskajā telpā izskan vārds - liekulība. Cilvēki jūt arvien lielāku neatbilstību starp dažādu «progresīvo ekspertu» sakonstruēto pasauli un realitāti aiz loga. Gluži kā padomju laikā, kad sadzīviskā prakse nekādi nelīda komunistiskās teorijas Prokrusta gultā. Cilvēku vilšanās sociālpolitiskajā nomenklatūrā, kura gadiem ilgi, kā pie eglītes, izteiksmīgi deklamēja smukus pantiņus, bet pēc konfektes saņemšanas klusiņām gāja darīt ierastās cūcības, rezultējusies jaunajā politiskajā realitātē, kurā arī Delnas morālais bankrots nepaliks bez sekām.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais