Latvieši demonstrē stāju

© Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

Protestējot pret dopinga lietošanas atbalstīšanu Krievijā valstiskā līmenī, Latvijas skeletonisti, tajā skaitā četrkārtējais pasaules čempions Martins Dukurs, atteikušies piedalīties 2017. gada pasaules čempionātā skeletonā, kas februāra vidū norisināsies Sočos. «Tikai ne Sočos, kur 2014. gadā tika nozagts olimpiskais gars,» teikts sportistu paziņojumā. Soču olimpiskajās spēlēs M. Dukurs ierindojās otrajā vietā, no mājinieka Aleksandra Tretjakova četru braucienu summā atpaliekot par 0,81 sekundi.

Īsumā atgādināšu šā dopinga skandāla vēsturi. Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) 2015. gada 9. novembrī publicēja ziņojumu, kurā norādīja, ka Krievijā dopinga lietošana tiek veicināta valstiskā līmenī un dopinga lietotāji aizsargāti (nomainot testa analīzes). Krievija visu noliedza, taču izmeklēšana turpinājās. 2016. gada 3. februārī pēkšņi nomira Krievijas Antidopinga aģentūras (RUSADA) izpildpadomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Siņevs, bet pēc nepilnām divām nedēļām, 15. februārī, 50 gadu vecumā it kā ar infarktu mira RUSADA izpilddirektors Ņikita Kamajevs. Sajūtot šajās pēkšņajās nāvēs apdraudējumu arī savai dzīvībai, Maskavas Antiodopinga laboratorijas direktors Grigorijs Rodčenkovs ar ļoti apjomīgu dokumentu un pierādījumu paketi portfelī aizbēga uz ASV, kur viņu un viņa ģimenes locekļus iekļāva liecinieku aizsardzības programmā. Rodčenkova pēdās, baidoties par savu dzīvību, devās arī viņa vietnieks Timofejs Soboļevskis. Krievija pasludināja abus par pārbēdzējiem, kuriem nevarot uzticēties, protams, neminot patiesos bēgšanas iemeslus.

Izmeklēt Rodčenkova materiālus WADA uzticēja neatkarīgai komisijai, kanādiešu profesora Ričarda Maklarena vadībā. Maklarena komisija pirmo ziņojumu publicēja 2016. gada 18. jūlijā, un tā rezultātus WADA prezidents Kreigs Rīdijs nosauca par «īstu šausmu stāstu». Ar šo ziņojumu katrs var iepazīties internetā angļu un krievu valodās (www.wada-ama.org/en/resources/doping-control-process/mclaren-independent-investigation-report-part-i). Lai mazinātu ziņojuma efektu, Krievija izstrādāja savu aizstāvības taktiku, kura balstījās uz tēzi - dopingu lieto visi (vai gandrīz visi), ko jūs mums piesienaties? Visa šī kampaņa pret Krievijas sportistiem esot reakcija uz mūsu neatkarīgo starptautisko politiku. Jāatzīst, ka šī taktika darbojas visai sekmīgi un daudzi (arī Latvijā) patiešām nesaprot, ko Krievijas sportistiem tā piesējušies. Šī taktika īpaši labi strādā uz tiem, kuri Maklarena ziņojumu (vai tā zīmīgāko epizožu atreferējumu) nav lasījuši, toties regulāri dzīvo Krievijas informatīvajā telpā. Šajā mērķtiecīgi veidotajā Krievijas aizstāvības taktiskajā zīmējumā precīzi iekļaujas arī Jura Savicka nievīgie izteikumi par latviešu skeletonistu lēmumu, dodot mājienus, ka viņiem pašiem vajadzētu iziet dopinga kontroli. Savickis labi zina, ka tāda ranga sportisti kā brāļi Dukuri dopinga pārbaudi iziet regulāri, tāpēc šos izteikumus nevar uztvert kā spontānu emociju izpausmi. Tie veido vienotu informatīvo masīvu, tādējādi apliecinot veco patiesību, ka čekisti nemēdz būt bijušie.

Jāuzsver, ka runa nav par to, ka kādi sportisti lietojuši dopingu, bet gan par to, ka notikusi plaša mēroga, sistēmiska valsts atbalstīta specoperācija dopinga analīžu viltošanā, aizzīmogotu mēģeņu atvēršanā un samainīšanā. Dopingu patiešām lieto visā pasaulē, bet citur to dara, uzņemoties atbildību katram sportistam un viņu treneriem atsevišķi. Krievijā dopinga lietošana ir pacelta valstiskā līmenī, pieslēdzot valsts drošības dienestus un citas valstiskās struktūras.

Kā liecina jaunais Maklarena komisijas 9. decembra ziņojums, 96 olimpiešu, tajā skaitā 12 Soču oplimpisko spēļu medaļnieku, analīzēs atklātas mēģeņu atvēršanas un to satura nomaiņas pazīmes. Ziņojumā konkrētu sportistu uzvārdi aizstāti ar burtu un ciparu šifru, taču tos ir samērā viegli atšifrēt. Šo sportistu sarakstā zem koda A0906, domājams, slēpjas Tretjakova uzvārds. Tas nozīmē, ka M. Dukurs, iespējams, tiks pie olimpiskā zelta, bet viņa brālis Tomass pie bronzas. Vispirms gan jābūt Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas lēmumam, kurš, ņemot vērā, ka lielākais šīs federācijas sponsors ir Gazprom, nav iepriekš paredzams. Jebkurā gadījumā mūsu skeletonistu lēmums ir pamatots un tikai atbalstāms.



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais