Pa plānu Stambulas ledu

Pret Stambulas konvenciju man ir piesardzīga attieksme. Kā ikviens saprātīgs cilvēks esmu pret jebkādu vardarbību, vienalga pret ko – pret bērnu, sievieti, sirmgalvi, cilvēku ar īpašām vajadzībām un galu galā arī pret vīrieti. Diemžēl diskusijas par šīs konvencijas parakstīšanu vai neparakstīšanu aizbīdījušās absurda teātra plāksnē. Šī sviesta kulšana, manuprāt, notiek apzināti, jo aiz vārdiem par vardarbību tiek bīdīta noteikta ideoloģija, kura, lai kā to formulētu, faktiski ir orientēta uz dzimumu novienādošanu.

Ideja ir pavisam vienkārša - starp vīriešiem un sievietēm nav nekādu atšķirību, ja neskaita dažas sīkas, nenozīmīgas bioloģiskas īpatnības. Šī pārliecība rada noteiktas sociālās konsekvences ar ilgtermiņā grūti prognozējamām sekām, tāpēc esmu pret to piesardzīgs. Savukārt politiķus, kuri vieglprātīgi iet šo sociālo konstruktoru pavadā, jo tā cer izskatīties moderni un progresīvi, uzskatu par bezatbildīgiem nākotnes priekšā.

Neapgalvoju, ka man noteikti ir taisnība. Var jau būt, ka agrāko laiku tikumi, sieviešu un vīriešu attiecības ir pagalam novecojušas, velk mūsu sabiedrību atpakaļ un darbojas kā bremze ceļā uz gaišo, saulaino nākotni. Droši vien attiecībām starp dzimumiem ir kur augt un attīstīties. Taču vai tieši šis ceļš, ko piedāvā «genderisma» ideologi, ir tas īstais un pareizais? Atļaujiet šaubīties. Demokrātiskā sabiedrībā var pastāvēt dažādi viedokļi, nevis tikai viens - «pareizais». Man tiešām nekas nav pretī pret sieviešu svarcelšanu, boksu vai citu sportisko izpaušanos, jo, ja ir sievietes, kuras ar to grib nodarboties - lūdzu, nekādu ierobežojumu, sportojiet. Tieši tāpat man nav ne mazākā naida vai pretenziju pret gejiem. Taču, ja uzskatu, ka vīrieši un sievietes ne tikai nav vienādi, bet tiem ir stipri atšķirīgi fundamentālie dzīves misijas uzstādījumi, tad kāpēc man šī pārliecība sevī jālauž? Kāpēc jāizliekas, ka Končitas Vurstas tipa sievietes man izraisa kaut ko citu kā vien atgrūdošu reakciju? Kāpēc man būtu jājūsmo par Pītera Grīneveja filmas Eizenšteins Guanahuato estētiskajām kvalitātēm, ja, skatoties uz divu homoseksuālu vīriešu stāvošajiem «krāniem», neko citu kā vien riebumu izjust nevaru? Šo riebumu es sevī vēl varētu apspiest, līdzīgi kā to darīju Āfrikā, apēdot dažus eļļā ceptus kāpurus, ja vien zinātu, ka tas ir cilvēces attīstības vārdā, bet man šādas pārliecības nav. Jau tas vien, ka uz diviem gejiem, kuri pa gultu ņemas, reti kuram gribas skatīties, bet uz divām kailām sievietēm labprāt skatās gan vīrieši, gan sievietes, liecina par fundamentālām dzimumu uztveres atšķirībām limbiskās sistēmas līmenī. Ja šajā brīdī kāds grib piesaukt homoseksuālisma kultu senajā Grieķijā, tad pie viena lai arī paturpina, ar ko tas viss tolaik, sensenos laikos, beidzās.

Var jau būt, ka tagad citi laiki un viss beigsies citādi. Iespējams. Nestrīdos. Turklāt kāpēc gan lieki uztraukties par to, kas notiks kaut kādā visnotaļ tālā nākotnē. Šodien visā Eiropā paraksta šo konvenciju, un ko tad mēs tur lēksim ārā no kopējās bildes. Parakstīsim tāpat kā citi. Lai Imants Ziedonis ar savu epifāniju Lēksim bedrē kautri pastāv maliņā. Valsts prezidents Raimonds Vējonis zina labāk, kā tautai jādomā. Prezidents varbūt arī kaut ko zina, bet viss fokuss ir tajā, ka pirmie, kuriem būs jāsaskaras ar Stambulas konvencijas parakstīšanas sekām, būs deputāti. Turklāt nevis kaut kad tālā nākotnē, bet gan pavisam drīz. Nākamajās vēlēšanās.

Latvijas cilvēks ir diezgan konservatīvs, un, lai gan bieži vien grib būt «moderns» un «eiropeisks», viņš, kā esmu neskaitāmas reizes pārliecinājies, caurmērā domā vēl konservatīvāk nekā es. Tas nozīmē, ka Saeimā, balsojot par konvencijas ratifikāciju, deputātam būs jārēķinās ar savu vēlētāju. Protams, Stambulas konvencija ne tuvu nav tik sociāli sensitīvs jautājums kā, teiksim, referendums par otru valsts valodu, bet tomēr norāda uz zināmu ideoloģisko ievirzi. Ja Vienotībai tika pārmests - ar ko tā atšķiras no ZZS, tad arī ZZS potenciālie vēlētāji varētu uzdot jautājumu - ar ko ZZS atšķiras no Vienotības. Īpaši pēc tam, kad par pēdējās līderi vairs nebūs daudzus kaitinošā Āboltiņa. Tā ka pa plānu ledu staigājat, kungi! Labāk ejiet no tā nost un stāviet stingri uz zemes.