Vienotības glābšana Rīgas Dinamo stilā

© F64

Pēc Solvitas Āboltiņas «atteikšanās» runas no Dailes teātra skatuves pirms izrādes Žanna d’Arka pilnībā izkristalizējies Vienotības glābšanas plāns. Plāna galvenā sastāvdaļa ir partijas redzamākās sejas nomaiņa vārda burtiskajā nozīmē, jo līdz šim partija pārāk asociējusies ar tās līderes ugunīgo matu ērkuli un tas sācis nākt partijai par sliktu. Nesenā frizūras maiņa šajā ziņā neko glābt vairs nespēja.

Jāatzīst, ka Vienotība iemieso noteiktu laikmetu Latvijas mūsdienu vēsturē un no tā, kāds būs tās liktenis, lielā mērā atkarīga arī valsts attīstība tuvākā nākotnē. Pēdējā desmitgadē Latvijas sabiedriskajā domā pastiprinājās kreisi liberālās tendences, kuras savu maksimumu sasniedza 2011. gadā ar Saeimas atlaišanu un Zatlera Reformu partijas nodibināšanos. Ar lietussargiem un maijpuķīšu pušķīšiem rokās pie varas nonāca «vienīgie pareizie». Taču drīz vien atklājās, ka nekāda gaidītā leiputrija neiestājas. Maijpuķītes novīta, un arī lietussargi izgāja no modes. Sākās sabiedriskās domas korekcija, kuras rezultātā maijpuķīšu mīļotāji (zatleristi) kā vienība pazuda no skatuves, bet lietussardznieki (Vienotība) kuļas pie 5% reitingu barjeras. Skaidrs, ka šajā situācijā tiem, kas politiskajā okeānā sērfo uz kreisā liberālisma viļņa, kaut kas jādara, lai lauztu tendenci. Partijas ārkārtas kongresi un vadības maiņas ir politikā populārākie tendenču maiņas instrumenti.

Tomēr viena lieta ir šie instrumenti, bet cita reālā dzīve aiz loga. Bēgļu krīze un terora aktu vilnis Eiropā ir saļodzījuši lielas sabiedrības daļas pārliecību, ka ceļš, kurš ilgus gadus sludināts par vienīgo pareizo, patiešām ir vienīgais un pareizais. Šajā situācijā daudzi atgriežas pie pārbaudītām vērtībām, kuras Latvijas politikā iemieso nepretenciozā, klasiski izturētā ZZS ar tās sirmo, nosvērto un allaž omulīgo Augustu Brigmani priekšgalā. Lai arī ne Brigmanis, ne premjers Māris Kučinskis nav spilgti, harismātiski līderi, toties ar abām kājām uz zemes stāvoši, kas šajā situācijā izrādījies svarīgākais.

Ko pretī var likt Vienotība? Līdzšinējā partijas līdere nebeidz fantazēt par pret viņu vērstām sazvērestībām, «pasūtījumiem» un tamlīdzīgām blēņām. Šajās fantāzijās viņa kā Dons Kihots lidinās kopā ar saviem sančo pansiem, kuru politiskā labklājība atkarīga no «mammas» politiskās ietekmes. To, ka Āboltiņas kārts ir sista, nu jau redz visi. Lai glābtu Vienotību, jāatrod līderis, kurš partiju varētu izvilkt no bedres, kurā tā iekritusi, pateicoties gan pašu kļūdām, gan ideoloģiskajai korekcijai masu apziņā, kas skārusi ne tikai šo partiju vien.

Ikvienā partijā ir vecie buki un, Maestro vārdiem runājot, jaunie, daudzsološie. Var jau būt, ka pasaules praksē ir bijuši gadījumi, kad partiju no dziļas krīzes izvelk kāds, kurš pats reiz jau bijis «augšā» un tagad vēlreiz mēģina visu sākt no nulles, bet tā nav izplatīta prakse. Parasti partiju izvelk kāds patiešām jauns, enerģisks politiķis, kurš iemieso «uzlecošo zvaigzni». Politikā, tāpat kā sportā, mūzikā, šovbiznesā, ļoti reti kāda zvaigzne uzlec vairākkārt. Bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs partijas glābēja lomā atgādina hokejistu Sandi Ozoliņu, kurš pēc sekmīgas karjeras NHL ar Stenlija kausu koferī atgriezās mājās, lai vēl dažus gadus «savam priekam» (un par pieklājīgu atlīdzību) uzspēlētu Rīgas Dinamo. Vai Piebalga gadījumā tas strādās? Šaubos.

No otras puses, Vienotības «jauno, daudzsološo» rezervistu soliņš ir nepatīkami īss. Ja Edvards Smiltēns patiesi ir gatavs cīnīties par līderību partijā, nevis demokrātijas šķietamības labad imitēt šo cīņu, tad var apbrīnot viņa drosmi, taču jebkurā gadījumā viņa politiskā kapacitāte ir nepietiekama. Salaspils mērs Raimonds Čudars ir veikls sava tēla spodrinātājs partijas iekšienē, taču nacionālā mērogā ne ar ko nav izcēlies. Cēsu mērs Jānis Rozenbergs, apzinoties savus spēkus, no cīņas izstājies. Kas paliek? Tas pats no Eiropas politikas augstākās līgas izkritušais Piebalgs. Lai ko par viņu teiktu Krišjānis Kariņš un citi Briseles politiskajā pansionātā dzīvojošie Vienotības veterāni, Piebalga virzīšana par glābēju liecina par izmisumu. Līdz ar to nav grūti prognozēt Vienotības likteni. Tas būs līdzīgs kā Rīgas Dinamo KHL hokeja līgā – kulšanās pa pēdējām vietām un līdzjutēju intereses zudums.



Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais