"Nabags" rausta Vienotību aiz aukliņām

© F64

Trešdien, 2016. gada 20. janvārī, Latvijas politikā tika novērots kāds it kā neievērojams, bet visai zīmīgs pavērsiens. Vienotības deputāte un viena no redzamākajām «sešnieka» pārstāvēm Ilze Viņķele sociālajā tīklā twitter ierakstīja: «Taisnība vien ir. Pēc ietekmes uz LV politiku M. Martinsons vs Dž. Soross 1:0», un iekopēta norāde uz kādu interneta vietni. No šā mazā ieraksta īsti nevar saprast, par ko ir runa. Kam, pēc Viņķeles domām, taisnība vien ir, tāpēc atveram šo vietni. Interesanti. Izrādās, ka šajā vietnē atrodams Ventspils mēra Aivara Lemberga iknedēļas preses konferences ieraksts, kurā viņš izsmej Vienotības frakcijas dažādās frakcijas.

Citā populārā sociālajā tīklā facebook Saeimas korespondente Agnese Margēviča arī ievietojusi norādi uz šo pašu vietni, pierakstot ieraksta laiku, kad sākas svarīgākais: «sākot no 6:40». Margēviču, tāpat kā Viņķeli, turēt aizdomās par kādām īpaši siltām jūtām pret Ventspils mēru, nevar, kas nozīmē, ka Lemberga preses konferences ierakstu viņa nepopularizē tāpat vien «aiz cieņas» pret Ventspili. Skatāmies, ko tad Lembergs saka, sākot no sestās minūtes un četrdesmitās sekundes: «Ir tāds Valmieras grupējums. Viņi Vienotībā skaidri diktē, tajā skaitā deviņiem deputātiem, spēles noteikumus... Valmieras grupējums... Tālāk. Ir tāds personāžs Māris Martinsons, kurš ir lielā mērā monopolizējis Vienotības pārziņā esošajās nozarēs būvniecības pasūtījumu izpildi. Tas diktē noteikumus tam spārnam, ko mēs saucam par Jauno laiku...»

Ar Valmieras grupējumu jāsaprot tā dēvētie reģionāļi Vienotības frakcijā, kurus savulaik Vienotība piesaistīja, cenšoties nostiprināt savu ietekmi ārpus Rīgas, bet Jaunais laiks ir tie politiskie dinozauri, kuri uz Latvijas politiskās skatuves parādījās tālajā 2002. gada februārī kopā ar Solvitu Āboltiņu un kuri tagad drudžaini cenšas saķert ārā no rokām slīdošo varu un ietekmi. Lembergs atklāti nosauc tos, kuri stāv aiz katras no Vienotības dažādajām frakcijām, un Vienotības redzama deputāte publiski viņam piekrīt, sakot, ka taisnība vien ir. To pašu apgalvo Margēviča. Trīs dažādi, savā starpā pat konfrontējoši avoti apstiprina vienu un to pašu informāciju. Viņķele, kura, kā var spriest pēc viņas ieraksta twiterī, par sava «sešnieka» patronu uzskata Dž. Sorosu, atzīst, ka Martinsona ietekme uz Latvijas politiku ir daudz lielāka nekā Sorosa ietekme.

Kas tad īsti ir šis Martinsons? Līdz šim viņa uzvārds nav pārāk bieži locīts plašsaziņas līdzekļos. Ir bijušas dažas reportāžas, kurās norādīts, ka viņam bijušas nepatikšanas ar tiesībsargājošām iestādēm. Ekonomikas policija 2013. gada jūnijā rīkojusi kratīšanu Martinsonam piederošo uzņēmumu Moduls Rīga un Evopipes birojos. Gadu vēlāk, 2014. gada jūlijā, Finanšu policija veikusi kratīšanu Moduls Rīga birojā kriminālprocesa ietvaros pret uzņēmumiem, kas, iespējams, izmantojuši mākslīgi izveidotu firmu pakalpojumus, lai izkrāptu pievienotās vērtības nodokli vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā. Tiesa, tagad uzņēmējs, kura zeltītās aproču pogas, kā teikts reportāžā, ir četru tūkstošu eiro vērtas, īpašumtiesības uz būvfirmu Moduls Rīga jau nodevis savam 22 gadus vecajam dēlam un formāli ir gandrīz vai bezdarbnieks. Nereģistrēts. Tas gan viņam netraucē būt vienam no ietekmīgākajiem Latvijas politiķiem gan pēc Viņķeles versijas, gan arī pēc Margēvičas un Lemberga versijām.

Pēc mana iepriekšējā raksta Kāda laikmeta gals (NRA, 19. janvāris), kurā norādīju, ka Vienotības stāsts par tās «godīgumu» pilnībā bankrotējis, kāds interneta komentētājs dedzīgi metās Vienotību aizstāvēt, norādot, ka nekādu faktu, kas apliecinātu tās «negodīgumu», neesot un medijos tiekot, citēju, «rīkotas masu histērijas par sīkumiem vai vispār stulbi izdomājumi». Cienījamie Vienotības atbalstītāji, jūs varat neticēt man, jo tiešām nekad neesmu īpaši jūsmojis par šo veidojumu (lai gan esmu bijis visos viņu kongresos un esmu labās attiecībās ar vairākiem redzamiem šīs partijas biedriem), taču varbūt noticēsiet pašu apjūsmotās partijas biedrei Viņķelei, kura atzīst, ka «bezdarbnieks» un bezīpašuma «nabags» ar četru tūkstošu vērtām zelta aproču pogām rausta daļu Vienotības politiķu aiz aukliņām. Vai tie ir sīkumi, tas paliek jūsu ziņā.



Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.