Tev viss vēl ir priekšā
Uzzinot par Māra Kučinska nomināciju premjera amatam, nez kāpēc ienāca prātā izcilais Māras Zālītes dzejolis: Tu esi vēl jauns, tev viss vēl ir priekšā.../ Vēl tevi draugi nodos. Mīlestība smies./ Vēl jēgu meklēsi un rūgti pievilsies./ Tu esi vēl jauns, tev viss vēl ir priekšā...
Lai arī 54 gadus vecais Kučinskis nav nekāds jauneklis, tieši otrādi – pieredzējis politiķis, viņam patiešām viss vēl ir priekšā, jo paveras gluži jauni horizonti. Jauna politiskā dzīve pavisam citā kvalitātē uz mūsu biezām sūnām apaugušās politiskās skatuves. Viņš var kļūt par premjeru laikā, kad valsti ilgstoši ir vadījuši cilvēki, kurus tauta saukusi par «grāmatvežiem» un «tantēm» un kuru galvenā iezīme ir bijusi vēlme neizlēkt. Viens otrs arī Kučinski nodēvē par pelēku, bez harismas un līdera dotībām. Jā, Kučinskis patiešām nav ne jauns daiļrunātājs Šlesers, ne «harismatiskā» Šķēles kopija un pat ne Āboltiņas spilgtuma personāžs, toties viņam ir visas iespējas kļūt par latviska «saimnieka» tipa līderi. Tādu kā mūslaiku «Ulmani» tikai bez 15. maija šleifes.
Savā iepriekšējā rakstā, kas NRA publicēts otrdien, noslēgumā rakstīju: «Tauta ir nogurusi no šiem jampampiņiem un gaida, kad beidzot kāds parādīs īsta valstsvīra stāju.» Tagad Kučinskim ir dota iespēja šādu stāju parādīt. Sabiedrība ir noilgojusies pēc valsts vadītāja, kuram būtu konkrēta valsts attīstības vīzija un kuram varētu uzticēties. Kučinskim, kurš līdz šim bijis Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs, tādai vīzijai jābūt. Vai viņš būs īstais cilvēks īstajā brīdī?
Kučinska galvenā priekšrocība ir viņa reputācija vārda plašākajā nozīmē. Viņš politiskajā vidē ir ļoti labi ieredzēts, kas nebūt nav mazsvarīgi. Par viņu atzinīgi izsakās kolēģi un sociālie partneri, draugi un paziņas. Godīgi sakot, nav gadījies dzirdēt, ka kāds par viņu teiktu sliktu vārdu. Jādomā, tas bija viens no iemesliem, kāpēc prezidents izvēlējās tieši viņu, nevis Kārli Šadurski, kurš, lai gan ir cilvēks ar nenoliedzami asu prātu, tomēr ir ar dzēlīgu mēli. Šadurska sarkasms un savdabīgā humora izjūta būtu lieliski piemērota kādam TV humora raidījumam, taču politiķim, kuram jāstrādā gandrīz obligātas koalīcijas apstākļos, tā nav vēlamākā īpašība.
Kādi varētu būt galvenie zemūdens akmeņi sekmīgai Kučinska darbībai Latvijas labā? Saeimas aritmētika rāda, ka ir ārkārtīgi grūti izveidot valdību bez Vienotības. Tas nozīmē, ka Vienotībai būs jāstrādā ZZS pakļautībā. Diez vai Kučinskis būs ar mieru vadīt tādu valdību, kurā viņš kā nomināls vadītājs katru otrdienu Brīvības ielā 36 tikai uzklausītu un pieņemtu zināšanai, ko nu katrs ministrs un aiz viņiem stāvošie «lietu kārtotāji» (lepni saukti par uzņēmējiem) sadarījuši. Lai tā nebūtu, Kučinskim būs jāpieliek palielas pūles, jo iepriekšējo valdību «brīvais režīms» daudzus ir izlaidis, viņi pie šādas lietu kārtības pieraduši un mainīt neko nevēlas.
Vienotība ilgus gadus bija varas partija, kuras locekļu piederība vadošajai «šķirai» bija tās galvenais pievilcības avots. Tagad pēkšņi Vienotība ir degradēta. Lai gan ne gluži kā senos laikos, nostādot uz ceļiem un virs galvas salaužot zobenu, tomēr pietiekami sāpīgi. Viņi alks atkal atgriezties augšā, un ZZS valdības panākumi (pat, ja viņi paši tajā būs iekšā) šo viņu stratēģisko sapni neveicinās. Tas radīs zināmu kognitīvo disonansi. No vienas puses, katrs grib strādāt labāk un redzēt sava darba augļus, bet, no otras, šie labie rezultāti lies ūdeni uz galveno konkurentu dzirnavām. Tāda duāla situācija, tāpēc pasaules (arī Latvijas) praksē stabilas ir tikai tās koalīcijas, kur ir viens ideoloģiski «galvenais» un citi mazāk «galvenie» noteiktas nišas (zaļie, brīvie demokrāti, liberāļi utt.) partneri.
Tas nozīmē, ka Kučinska valdības sekmes būs atkarīgas no tā, cik enerģiski viņš spēs izsvēpēt Vienotības atsevišķu līderu un pat ierindas biedru centienus joprojām tēlot cepļus ar cigāriem zobos, bubinot – es biju varens un būšu. Tas pat būs svarīgāk nekā visas tās tradicionālās cīņas par ministrijām. Jebkurš Vienotības mēģinājums demonstrēt ierasto augstprātību jāizravē saknē. Jāizdedzina ar nokaitētu dzelzi. Tikai tā Kučinskis varēs pierādīt, ka ir īsts valstsvīrs, un attaisnot tautas gaidas. Viss vēl ir priekšā. Triumfs vai sakāve.