Pēc divu gadu Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas lieta beidzot tiek nodota tiesai. Apsūdzības izvirzītas deviņiem cilvēkiem, taču nevienam no viņiem nedraud cietumsods ilgāks par pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka Valsts prezidenta Andra Bērziņa teiktais, ka 54 cilvēku bojāeja nav nekas cits kā apzināta slepkavība, nav atradis dzirdīgas ausis un lieta kvalificēta kā nogalināšana aiz neuzmanības.
Katra konkrētā apsūdzētā vainu noteiks tiesa, taču jau šobrīd var izdarīt vairākus secinājumus. Nav šaubu, ka visi apsūdzētie ir izglītoti, cienījami cilvēki un nav nekādi rīkļurāvēji, kuri vakaros uzglūn vientuļiem gājējiem, lai atņemtu viņiem naudas maku, un kuri gatavi pat nogalināt, sastopot pretestību. Šos sabiedrībā labi adaptētos cilvēkus, kuri droši vien apmeklē teātrus, lasa nopietnas grāmatas un spēj uzturēt sarunu par augstākām matērijām, pilnīgi žēl grūst cietumā pie nelabojamiem neliešiem.
Problēma tik tā, ka, izstiepies vai saraujies, 54 cilvēki ir gājuši bojā. Ne jau zemestrīces vai meteorīta kritiena rezultātā. 54 cilvēki ir gājuši bojā, jo šie visnotaļ cienījamie džentlmeņi un lēdijas pirms vakara operas apmeklējuma pa dienu darba laikā pavirši izpildīja savus tiešos pienākumus. Tos pienākumus, par kuriem saņēma naudu, ko samaksāt par teātra biļeti, pirkt grāmatas un doties interesantos ceļojumos. Lai arī viņi joprojām izskatās pēc parastiem inženieriembirokrātiem, patiesībā viņi kļuvuši par slepkavniekiem, kuru vieta ir turpat, kur citiem tādiem pašiem – cietumā, un tā nav nekāda atriebība. Tas ir sods par slikti padarītu, bet labi apmaksātu darbu.
Daļa sabiedrības dažkārt izrāda neapmierinātību par uzblīdušo birokrātiju, kas par katru nieku ir gatava pieražot «nevajadzīgu» papīru everestus un šai «ražošanai» nenogurstoši prasa finansējumu vēl un vēl. Taču tur jau arī slēpjas visa šīs birokrātijas jēga. Ar savu parakstu apliecināt personisko atbildību. Ja kaut kas saiet greizi, tad tas, kas parakstījis, tas arī par notikušo atbild. Šoreiz notikušais ir baiss – neaprakstāma traģēdija. Šajā situācijā atbildīgo parakstu licēju pozīcija – sevi par vainīgu neatzīstu – tikai liecina, ka viņi ilgstoši ir strādājuši darbu, kura jēgu nav izpratuši. Viņiem licies, ka algu saņem par kaut kāda nenozīmīga ķebura uzšņāpšanu uz papīra, kam nav nedz saturiskas, nedz tiesiskas jēgas, un tagad, kad no viņiem prasa atbildēt par šo ķeburu, kas izrādās paša paraksts, tad viņi neizpratnē rausta plecus un brīnās, ko jūs man piesienaties?
Nav noslēpums, ka būvinženieri, kuri viens otram «pārbauda» projekta tehnisko dokumentāciju un paraksta atzinumus, ka «viss atbilst normām», to dara formāli, virspusēji vai pat nemaz neiedziļinoties projekta tehniskajā dokumentācijā un aprēķinos. Viņi viens uz otru paļaujas un, kā izteicās ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, darbojas pēc principa – es tev, tu man, mums jau viss vienmēr ir kārtībā. 99,99% gadījumu patiešām viss ir kārtībā, bet 0,01% vai vēl retāk nekas nav kārtībā, un rezultātā 54 priekšlaikus aprāvušās cilvēku dzīvības.
Lai kā šie birokrāti – parakstu licēji – taisnotos, ka viņi jau «to skrūvi» neskrūvēja un katram būvniekam blakus izstāvēt nevarēja, viņi šos parakstus ir likuši un par šo parakstīšanos gadiem ilgi naudu ir saņēmuši. Jautājums ir pavisam vienkāršs. Par ko jūs gadiem ilgi naudu saņēmāt, ja likāt parakstus zem projektu dokumentācijas, tajos neiedziļinoties? Ja savu atbildību neredzat, tad kāpēc vispār vajadzīgi šie paraksti? Vai tikai tāpēc, ka tā pieņemts un kaut kad tāda parakstu likšanas prakse nez kāpēc radusies? Latvijā tik daudz runāts par tā dēvēto atbildību, bet tik maz šī atbildība prasīta, ka atbildības jēdziens kļuvis tikpat tukšs kā solījums ar rītdienu sākt jaunu, labāku, dzīvi.
Arī paši birokrāti ir noticējuši izplatītajam uzskatam, ka birokrāti ir bezjēdzīgu papīru ražotāji un nekādu reālu funkciju neveic. Tāpēc arī mūžīgais sašutums, kad no viņiem vienalga kādā (sniega novākšanas vai ielu bedrīšu aizlāpīšanas) jautājumā prasa kādu atbildību. Nopietni sodi tiem, kuru paraksti likti zem nekvalitatīvā projekta, būtu zīmīgs atgādinājums citiem birokrātisko darbību veicējiem – ja liec savu parakstu, tad par to arī nes pilnu atbildību. Tajā skaitā kriminālo.