Nodokļi būs jāceļ

Vairākas starptautiskās institūcijas (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija – OECD, Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Komisija) nupat ar īsu laika atstarpi publicējušas savus ziņojumus par Latvijas ekonomisko attīstību un tās nākotnes perspektīvām. Visi šie ziņojumi uzsver salīdzinoši sekmīgo ekonomikas atkopšanos pēc smagās krīzes. Taču, atzīmējot paveikto, tajos norādīts uz vairākiem riskiem, kas var apdraudēt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. No vienkāršā iedzīvotāja skatpunkta šajos ziņojumos svarīgākā ir sadaļa par nodokļu politiku.

Nodokļus visi grib zemākus un neatkarīgi no tā, vai tie lieli vai mazi, maksā nelabprāt. Īpaši, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka krietna šo nodokļu daļa tiek nelietderīgi izšķērdēti. Taču ceļu būve un uzturēšana, izglītības, veselības aprūpes sistēma, ugunsdzēsēju ģērbtuvju remonts un daudz, daudz kas cits tiek finansēts tieši no šiem nodokļu ieņēmumiem. Līdz ar to valsts (sabiedrības) normālai funkcionēšanai nepieciešami noteikti finanšu resursi, kuri iegūstami nodokļu veidā.

Laiku pa laikam dzirdami izteikumi, ka Latvijā nodokļu slogs ir par lielu, un politiskās partijas (parasti pirms vēlēšanām) sola šo slogu mazināt. Patiesībā, kā to apliecina EK ziņojums, Latvijā nodokļu slogs ir viens no mazākajiem ES (izņemot darbaspēka nodokļus) un būtiski atpaliek no tā, kādu rekomendē Eiropas Komisija. Latvijā nodokļu veidā tiek pārdalīti tikai 27% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas ir ievērojami mazāk nekā ES vidēji – gandrīz 40% – un mazāk, nekā tiek ieteikts kā optimālais – vismaz 33% (šāds nodokļu slogs ir Igaunijā). Ko šie skaitļi nozīmē?

Tie nozīmē, kā rakstīts SVF ziņojumā, ka nodokļos iekasētā nauda «vidējā termiņā nenodrošina infrastruktūras attīstību un sociālo nodrošinājumu». Lai palielinātu publiski pārdalāmo IKP daļu par ieteiktajiem sešiem procentpunktiem (no 27% līdz 33%), papildus nodokļos gadā jāiekasē (pie pašreizējā IKP – 24 miljardi eiro) vairāk nekā 1,4 miljardus eiro, kurus tad varētu izlietot nolaistās infrastruktūras, veselības aprūpes, izglītības sistēmas, zinātnes utt. attīstībai. Ja mēs budžeta rāmi paplašinātu par vairāk nekā miljardu eiro gadā, tad daudzas lietas varētu risināt jau ar pavisam citu vērienu. Problēma ir tā, ka sabiedrība, no vienas puses, grib papildu līdzekļus atvēlēt dažādākajām dzīves sfērām, bet vienlaikus neko negrib dzirdēt par nodokļu sloga palielinājumu. Gluži otrādi, politiskās partijas ik pa brīdim ierosina samazināt dažām precēm PVN, piedāvā nodokļu atvieglojumus dažādām grupām utt.

Uz šā fona jebkuri ierosinājumi palielināt nodokļus skan politiķim iznīcinoši. Politiķi varētu it kā samērā viegli izbraukt, stāstot, ka nodokļu pārdale notiks ne jau uz mazo ienākumu saņēmēju, bet gan bagātnieku rēķina, tāpat kā tas ir pilnīgi visās attīstītajās valstīs. Tā kā Latvijā turīgu cilvēku nemaz nav tik daudz un kā šķira tā netiek pārāk ieredzēta, tad varētu cerēt uz zināmu sabiedrības atbalstu, taču situāciju sarežģī tas, ka Latvijas politiskās partijas ir mazas un nav pašpietiekamas. Tās ir pilnībā atkarīgas no dažādiem sponsoriem, kuri nebūt nav no nabago gala. Arī pašās partijās toni nosaka ne jau tie, kuru ienākumi grozās ap vidējiem rādītājiem. Līdz ar to politiķi un ap tiem spietojošie «uzņēmēji»-sponsori ietilpst potenciāli slaucamo govju kategorijā, tāpēc viņi ar abām rokām ir pret. Līdz ar to, kamēr kāds no malas strikti nepateiks – jums tas ir jādara, tikmēr nekas nemainīsies.

Pagaidām gan EK, gan OECD un SVF tikai maigi iesaka, un tas nozīmē, ka tuvākajā nākotnē nodokļu sloga pārdale nemainīsies un lielo ienākumu saņēmēji var gulēt mierīgi. Tiesa, tā nav ilgtspējīga politika, un, šķendējoties par mūsu valsts atpalicību visdažādākajās dzīves jomās, atcerēsimies, ka nodokļu politika mums būtiski atšķiras no tās, kāda ir Rietumeiropā, toties ir ļoti līdzīga tai, kāda ir Krievijā un Centrālāzijas valstīs. Tādā garā turpinot, mūsu atpalicība un «kauns par bedrainajiem ceļiem» tikai pieaugs. Ja gribam savu valsti pārvērst par modernu un pievilcīgu zemi, tad, lai kā to negribētos darīt, nodokļu sistēma būs jāmaina un kopējais nodokļu slogs jāpalielina. Jo drīzāk politiķi sadūšosies par to runāt, jo labāk.