Batjkam paveras iespēja

Tuvojoties Rīgas Austrumu partnerības samitam, 19. un 20. februārī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs darba vizītē uzturēsies Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā. Latvija ne pārāk bieži spēlē nozīmīgu lomu pasaules politikā, un šī ir tā retā reize, kad mēs varam iniciēt nozīmīgu diplomātisko pārrāvumu starp ES un Baltkrieviju. Lai gan diez vai mēs būsim tie, kas noteiks tālākās ES un Baltkrievijas attiecības, Latvijas starpniecība var būtiski veicināt šo attiecību uzlabošanos.

Attiecību normalizācijai ir nobrieduši nepieciešamie nosacījumi, un tajā ir ieinteresētas visas iesaistītās puses. Tā ir iespēja visiem: Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko, sauktam arī par Batjku, beidzot izrauties no starptautiskās izolācijas. Savukārt, ja reiz Lukašenko gribētu Rietumu acīs izskatīties kā nopietns politiķis, tad baltkrievu tautai tas dod cerības no sava autoritārā prezidenta sagaidīt zināmus režīma atslābinājumus. Šī ir iespēja arī ES neitralizēt (pieradināt) vismaz vienu politisko dīvaini, toties mums uzlabot gan ekonomiskos sakarus, gan panākt vīzu atvieglojumus un iespēju vieglāk ceļot uz šo interesanto un no tūrisma viedokļa mazapgūto valsti. Latvija kā diplomātiskā starpniece varētu iegūt respektu gan no Baltkrievijas, gan ES puses.

Iespējas paveras plašas, taču vai tās tiks izmantotas? Diemžēl drošas pārliecības nav, jo zemūdens akmeņi atrodami abās pusēs. Lukašenko, no vienas puses, atrodas ļoti neērtā situācijā, un šī situācija pēc Ukrainas krīzes sākuma ir kļuvusi vēl neērtāka. Viņš ir saglabājis visu padomju laiku militāro infrastruktūru, un, braucot pa Baltkrieviju, laiku pa laikam redzamas karaspēka daļas un karavīri gandrīz tādās pašās formās (gimnastjorkās ar siksnu un zvaigžņotu metāla sprādzi) kā pirms trīsdesmit un vairāk gadiem. Skaidrs, ka šī daudzskaitlīgā armija prasa lielus finanšu resursus, kuru tāpat Lukašenko vienmēr trūkst. Taču pret ko salīdzinoši lielā armija cīnīsies x stundā? Visticamāk, karaspēka daļu televizoros dominē Krievijas propagandas zvaigžņu – Kiseļova un Solovjova radītās klišejas un mīti. Līdz ar to nav zināms, kā uzvedīsies armija, ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins izdomās, ka Baltkrievijas vadonis neuzvedas pietiekami lojāli, un uzsāks kādas militāras avantūras pret stūrgalvīgo «kolhoza priekšsēdētāju».

Arī pats Lukašenko savā domāšanā ir lielā mērā iestrēdzis padomju laikos. Rietumus viņš uztver ar aizdomām (iespējams, pamatotām) un pēc būtības tos nesaprot. Tāpēc neuzticas, jo no turienes saskata potenciālo apdraudējumu savai personiskajai varai. Jāatzīst, ka Rietumi nemaz neslēpj savu vēlmi aizvākt šo odiozo figūru no Eiropas politiskās skatuves, taču pēdējā gada laikā daudz kas ir mainījies. Pasaulē ir parādījusies figūra, kura apdraud esošo pasaules kārtību daudz vairāk nekā Lukašenko Minskā. Tas ir Putins, un uz viņa fona Baltkrievijas prezidents, kuram nav nekādu agresīvu ārpolitisku ambīciju, izskatās kā cilvēks, ar kuru var uzturēt saprātīgu dialogu.

Savu zvaigžņu stundu Batjka ir sajutis, un no mūsu (tas ir, ES) puses būtu grēks to neizmantot, dodot mājienus, ka, atbrīvojot politieslodzītos, atslābinot režīma spīles, ES būtu gatava mīkstināt Baltkrievijas un tās līdera politisko izolāciju. Atgādināšu, ka vairāk nekā 200 Baltkrievijas amatpersonas, ieskaitot pašu Lukašenko, ir ES melnajā sarakstā.

Diemžēl arī Rietumos nav lielas vēlmes saprast Lukašenko domu gaitu un viņa bailes no tā, ka, atverot plaši durvis Rietumu kapitālam, valsts varētu tikt izlaupīta un tās ekonomika sagrauta pēc labākajiem deviņdesmito gadu paraugiem. Latvijas politiķi šajā ziņā var demonstrēt lielāku elastību, jo Lukašenko domāšanas veids viņiem ir labāk saprotams un pat ir iespēja sarunāties bez tulka.

Ideāls variants būtu, ja Lukašenko, teiksim, Uzvaras 70. gadadienā (kas Baltkrievijā būs lieli svētki), amnestētu visus politieslodzītos un saņemtu ielūgumu 22. maijā ierasties uz ES Austrumu partnerības samitu Rīgā. Ja Latvijai izdotos pārraut Baltkrievijas un ES diplomātisko blokādi un normalizēt attiecības, tas būtu ievērojams mūsu ārpolitiskais sasniegums, kas, ņemot vērā mūsu ciešās ekonomiskās intereses, dotu arī tīri taustāmu, ekonomisku efektu.