Drūzmēšanās ap Rīgas pili

Tuvojoties vasaras sākumā paredzētajām Valsts prezidenta vēlēšanām, paplašinās to personu loks, kuras it kā pretendē uz Rīgas pils saimnieka titulu. Vārdkopa «it kā» šeit ir obligāta, jo pašreizējā prezidenta ievēlēšanas kārtība vairumu no šiem pretendentiem padara par tādiem kā māņu kandidātiem, kuru vienīgā funkcija ir būt par fona figūrām galvenā varoņa iznācienam. Lai gan paši šie kandidāti savu patieso lomu nojauš, sirds dziļumos viņi tomēr lolo cerību, ka ir «īstie».

Tagad šai kompānijai, kas drūzmējas ap Rīgas pili cerībā kļūt par svaigi izremontēto zāļu jaunajiem saimniekiem, pievienojusies arī Tautas frontes laiku politiskā zvaigzne, šobrīd redzama Vienotības aktīviste un Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete. Varētu pat teikt, cienīga kandidāte, jo vismaz vienā jomā viņa ir ievērojami pārāka par esošo prezidentu. Proti, runas mākslā. Kalnietes runas partijas forumos parasti ir tik patētiskas un gludas, ka savā prātā esmu viņai piešķīris galda runu teikšanas čempiones titulu starp Latvijas politiķiem. Izcila daiļrunātāja. Tajā pašā laikā ir bezjēdzīgi spriest, cik laba vai slikta Kalniete būtu kā prezidente, jo viņas izredzes nomainīt šajā amatā Andri Bērziņu ir ne tik daudz atkarīgas no viņas cilvēciskajām kvalitātēm, cik gan viņu atbalstošo politiķu spējām sakārtot balsošanu tā, lai viņa iegūtu vairākumu deputātu balsu.

Šī rūgtā patiesība tad arī atklāj visas Latvijas Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības arhaisko, nedemokrātisko būtību. Pretendentam uz prezidenta amatu ir jānodrošina nevis tautas, bet gan kādas šauras politiķu grupas atbalsts. Ņemot vērā, cik niecīga ir šo politiķu autoritāte sabiedrībā, visa šī procedūra iegūst gluži necilu iespaidu un būtiski samazina ievēlētā prezidenta leģitīmo svaru. Esošā sistēma, kad prezidentu izvēlas šaurā partijnieku lokā kafejnīcās, pīpētavās, zvēru dārzos vai politbiznesmeņu kabinetos, ir tik acīmredzami absurda, ka biedēšana ar Zīgeristu vai Ušakovu ir nopietnu cilvēku necienīga. Kad it kā prātīgs cilvēks pilnā nopietnībā stāsta, ka tautai nevarot uzticēt vēlēt prezidentu, jo ievēlēs vai nu idiņu, vai nelieti, tad man jādomā, kas šis it kā nopietnais cilvēks ir pats – idiņš, nelietis vai visus citus par tādiem tur?

Saglabājot esošo prezidenta ievēlēšanas kārtību, Kalnietes izredzes kļūt par Rīgas pils saimnieci un atkārtot Vairas Vīķes-Freibergas panākumus ir tuvas nullei, jo esošais spēku salikums Saeimā nav viņai labvēlīgs. Tiešās vēlēšanās, kurās tauta izvēlas prezidentu, Kalnietei, iespējams, būtu vēl kādas izredzes, taču pie pašreizējās kārtības tikpat kā nekādu. Ārpus Vienotības maz būs to, kas viņu atbalstīs, un pat partijas iekšienē var atrasties viņas nelabvēļi. Tieši lai nodrošinātos pret dažādām brīvdomības izpausmēm, Vienotība tik ļoti uzstāj uz atklātām vēlēšanām.

Runājot par Kalnietes izredzēm piemērīt prezidenta mantiju, ir izskanējusi versija, ka Vienotība varētu ietirgot prezidenta amatu pret premjera amatu ZZS un tad koalīcija draudzīgi nobalsotu par absolūto matriarhātu Latvijas politiskajā olimpā – Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Ministru prezidente Dana Reizniece-Ozola un Valsts prezidente Sandra Kalniete (Solvita Āboltiņa). Tāda skaista bilde, taču tikpat atbilstoša īstenībai kā līksmojoša un pārbagāta tauta Staļina laiku socreālisma gleznās. Ar reālo politiku šai bildei būtu mazs sakars, jo politiskajā tirgū prezidenta amats, kurš garantēti tiek dots uz četriem gadiem, tomēr kotējas krietni augstāk nekā premjera krēsls, no kura tā ieņēmēju jebkurā brīdī var gāzt. Līdz ar to ir grūti iedomāties, ka pārējās Saeimas partijas būtu gatavas dot Vienotībai, kura jau tā dominē Latvijas politiskajā telpā, vēl arī it kā politiski nenozīmīgo, bet tomēr izšķirošos brīžos ļoti svarīgo prezidenta krēslu.

Kamēr deputāti neatradīs sevī spēku atteikties no savām ekskluzīvajām privilēģijām vēlēt prezidentu un neatdos tās tautai, tikmēr tupināsies līdzšinējā prakse, par kuru Kalniete saka: «Latvijā piekoptā prakse liecina, ka īstie kandidāti parādās vien īsi pirms izšķirošā balsojuma un tiek «izvilkti no zoodārza vai bankas seifiem».»