Šitie vēlēs prezidentu

Jaunā Saeima sevi piesaka visai vētraini. Jau vēlēšanu dienā pie vairākiem Latgales vēlēšanu iecirkņiem piebraukušie autobusi ar krietni sareibušajiem, nez no kurienes atvestajiem Vienotības Zaķa vēlētājiem iezīmēja to skaņkārtu, kādā tiks atskaņota šīs Saeimas kopējā «dziesma». Kādu ritmu uzdeva no pirmās takts, tāds tas tiek turēts. Šajā ritmā veiksmīgi iekļāvās Solvita Āboltiņa, kuru gan vēlētāji neievēlēja Saeimā, taču tas šai enerģiskajai dāmai netraucēja panākt savu. Ievēlētais deputāts Jānis Junkurs labākajās Katrīnas Lielās galma tradīcijās atdeva savu mandātu «bargajai kundzei». Šī dīvainā atteikšanās no sava mandāta šķita pilnīgi iederīga kopējā skaņkārtā, un Āboltiņas manevrus sabiedrība pieņēma kā pašsaprotamus dramaturģiskos elementus. Tā jau pie viņiem tai Saeimā notiek, sprieda slavenā tante Bauskā.

Taču tā bija tikai prelūdija. Tikai pats sākums. Ar mīksto mandātu Saeimā iekļuvušais deputāts Veiko Spolītis, kurš gadiem ilgi žēlojās par Latvijā valdošo tumšo, atpalikušo sabiedrisko vidi, nodemonstrēja, kādai jābūt īsti mūsdienīgai sabiedriskajai videi. Brīvai no novecojušiem aizspriedumiem un nevajadzīgiem pieņēmumiem. Spolīša izpratnē īsti brīvs cilvēks vienmēr var darīt to, ko grib. Ja ir iedzēris, bet kaut kur jābrauc, tad kāda runa? Es taču tagad deputāts, par sevi pārliecināts ir Spolītis un sēžas pie stūres. Par laimi, policija viņu noķēra, pirms vēl «modernais» deputāts paguva izraisīt kādu avāriju. Spolīti modernismā cenšas pārsist deputāts Kaimiņš, kurš ar alkoholu pastiprinātā kunga prātā (parastā kunga prātā viņš ir vienmēr) naktskluba apsargiem uzbāžas ar jautājumu – vai jūs zināt, kas es esmu? Ja kāds līdz pagājušās piektdienas naktij to vēl nezināja, tad tagad zina gandrīz visi – deputāts Kaimiņš ir viens bezkaunīgs mērglis, kurš neprot ne dzert, ne uzvesties. Visticamāk, šī nebūs pēdējā reize, kad šo tipu pamatīgā pālī vedīs uz policijas busiņu, saslēgtu rokudzelžos.

Ir pagājis tikai mazliet vairāk nekā mēnesis, kopš šī Saeima uzsākusi savu darbu, bet tā jau paspējusi sevi parādīt visā savā krāšņumā. Var tikai bažīgi minēt, kādus vēl numurus pieredzēsim turpmākajos šā sasaukuma gados. Taču uztraucoša ir arī cita parādība – sabiedrības arvien pieaugošā iecietība pret deputātu necienīgu rīcību. Lai arī sabiedrība pašausminājās gan par balsu pirkšanu Zaķa gadījumā, gan Āboltiņas politiskajiem trikiem, gan arī par deputātu dzērāju gājieniem, tomēr nevar teikt, ka šim nosodījumam būtu visaptverošs, totāls raksturs, kā tas, piemēram, izpaudās, kad sabiedrība klupa virsū Kalvītim vai Šleseram. No pēdējiem sabiedrība tā kā norobežojās, bet zaķi, āboltiņas, spolīši un kaimiņi ir it kā savi cilvēki – tādi paši kā mēs visi.

Diemžēl tieši visi šie Saeimas dzērāji un politiskie shēmotāji pēc pusgada vēlēs nākamo Valsts prezidentu. Situācijā, kad atsevišķi Saeimas deputāti demonstrē savu morālo pagrimumu, īpaši nesaprotama ir atsevišķu sabiedrībā redzamu personu pārliecība, ka Valsts prezidenta vēlēšanu šiem tipiem var uzticēt, bet tautai nevar. Mums ir virkne konstitucionālo tiesību ekspertu, taču nav redzēts neviens raksts, kurš pamatotu, kāpēc Saeimai uzticēt vēlēt prezidentu ir labi, bet uzticēt tautai – slikti. Tiesa, ir neskaitāmi raksti, kur minēti dažādi argumenti, kāpēc nevarot tautai ļaut vēlēt prezidentu, bet nav gadījies redzēt nevienu, kurš vienlaikus pamatotu, kāpēc ļaut vēlēt prezidentu Saeimai ir labi. Kad tviterī uzdevu jautājumu – vai kāds ir redzējis tādu rakstu, tad viens asprātis atsūtīja saiti uz Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapu, kur apkopoti Reģionu apvienības rezultāti Rīgas vēlēšanu apgabalā, kur uzvarēja Kaimiņš. Doma acīmredzot bija, ka tauta par prezidentu varētu ievēlēt līdzīgu skandālistu.

Šis arguments ir tautai vienkārši apvainojošs, jo katrā valstī par prezidentiem kandidē dažādi dīvaiņi, taču tas netiek izmantots kā iegansts, lai tautai nedotu tiesības pašai izvēlēt savu prezidentu. Šie dīvaiņi iegūst savus procentus (apmēram tikpat, cik Kaimiņš šajās vēlēšanās), un tas arī viss. Uzskatīt, ka par klaunu nobalsos lielākā tautas daļa, ir tas pats, kas skaļi pateikt, ka necienu savu tautu un tai pilnīgi neuzticos. No tautas vēlēta prezidenta noliedzējiem gribētu sagaidīt konkrētu atbildi – kāpēc tautai nedrīkst uzticēt vēlēt prezidentu, bet Saeimas dzērājiem un shēmotājiem drīkst?